Allaž čaklais babucītis

2011. gada 5. augusts 00:00

90 gadu jubileju svin Stefānija Iščenko.Gracioziem soļiem, tērpusies gaumīgā platmalē gluži kā Anglijas karaliene, «Bauskas Dzīvei» pretim nāk īslīciete Stefānija Iščenko. Mūžs viņai nav bijis aristokrātisks, taču allaž ir rūpēts, lai dzīve sev un ģimenei būtu pēc iespējas labāka.Sarīko scēnasJubilāre atmiņu stāstu sāk ar kādu šķietami mierīgu 1945. gada dienu dzimtajā Biržu rajona Vabalninku ciematā: «Ar mammu un māsu atradāmies mājās, tēvs bija devies uz dzirnavām. Pēkšņi ieradās vīri un saņēma mūs ciet. Nesapratām, kas notiek un uz kurieni mūs ved.»Īslīcietes ģimene izsūtīta uz darba nometni Komi apgabalā. Tur piedzīvoti gan traģiski, gan skaisti mirkļi.Izsūtījumā mūžībā aizgāja Stefānijas māsa, taču nedrīkstēja ilgi sērot, bija jācīnās par eksistenci. Svešumā jubilāre iepazina un apprecēja savu mūža mīlestību – ukraiņu puisi Ņikitu. «Viņai patika arī kāds vācietis, tāpēc bija greizsirdības scēnas,» iestarpina dēla Anatolija vedekla Dzintra. Trimdā piedzimuši seši bērni. Par līdzekļiem, kas sakrāti, tirgojot pašu izaudzētos gurķus un kartupeļus, uzcelta neliela mājiņa. «Mazumiņš, kas mums piederēja, bija pats lielākais dārgums. Bijām samierinājušies ar to, ka šeit vajadzēs palikt uz mūžu,» atceras Stefānija.Jāmaina klimatsPēc kāda laika smagi saslimuši Stefānijas bērni, ārsts ieteicis mainīt klimatu. Tolaik ļaudis varējuši atgriezties dzimtenē, arī jaunā ģimene nolēmusi doties mājup. Diemžēl diviem bērniem tas bijis jau par vēlu. Nesaprotamu ierobežojumu dēļ ģimenei liegts doties uz Lietuvu, savukārt vīra dzimtā Ukraina tolaik slīgusi dziļā nabadzībā. Apmešanās uz dzīvi Latvijā bijis labākais variants.Par Sibīrijā iekrāto naudu ģimene iegādājusies istabiņu Īslīcē, atlicis vēl mazumiņš, lai nopirktu cūku un govi. Liels atbalstītājs bijis tēvs, kura iepriekš sūtītās paciņas tā arī nekad nebija sasniegušas adresātu izsūtījumā. Savukārt māte, kuru smagais darbs bija novārdzinājis, drīz vien pēc atgriešanās guldīta dzimtenes smilšu kalniņā.Sarūpēs pārsteigumuJau vairākus gadus jubilāre kopā ar vecāko dēlu Nikolaju un viņa sievu dzīvo lauku privātmājā. Lai gan šādā vecumā vairāk vajadzētu domāt par atpūtu, Stefānija nespēj nosēdēt mierā.«Gandrīz vienmēr, kad ar vīru braucam ciemos vasarā, babucīti redzam strādājam dārzā – viņa lasa zemenes vai gurķus,» stāsta vedekla Dzintra. Viņa ar vīru dzīvo Bauskā. Dēls Andrejs, kas jau laikus bija ieradies apsveikt mammu jubilejā, dzīvo Dobelē. Meita Valentīna dzīvo Ukrainā.Gandrīz visi jubilāres mazbērni ir devušies peļņā uz Angliju. Daudzi no viņiem gan omītei sarūpēs pārsteigumu – ieradīsies uz babiņas jubilejas svinībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Allaž čaklais babucītis

Kategorijas