Atkalredzēšanās ar Vidusāzijas pērli

2011. gada 5. augusts 00:00

Ceļosim! Pašrocīgi ceļo un izbauda uzbeku viesmīlību.Nostalģija pēc Vidusāzijas elpas baušķeniekus Olgu un Jāzepu Lapinskus šīs vasaras sākumā aizvilināja uz senā zīda ceļa centru – Uzbekistānu. Atkalredzēšanās pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma raisīja bagātīgu emociju buķeti.Pirmā tika apmeklēta Taškenta, kurā vēl joprojām saglabājusies padomju elpa. Taču pilsēta patīkami pārsteigusi ar platajām ielām, kurās sastrēgumu neesot. Starp automašīnu rindām viegli pamanīt pie mums jau teju aizmirstos žiguļus un moskvičus. Jauni auto pārsvarā esot vietējie ražojumi – «Uz-Daewoo». Simtprocentīga ievedmuita ārzemju autiņiem droši kā Ķīnas mūris sargā nacionālo autoražotāju. Pilsētā uzbūvētās augstceltnes, pa kādam neizzudušam padomju piemineklim, ēdnīcas un bufetes nekļūdīgi trāpot romantiskajās atmiņās par sociālistisko republiku saimi. Esot gan daži augstākās klases restorāni, kuri paredzēti tikai ārzemniekiem un ļoti bagātiem vietējiem. Taču tiem baušķenieki metuši līkumu un labprātāk gājuši uz tām ēstuvēm, kur ietur maltīti vietējie. Noprovē zirga gaļas desuJa tīkojat gastronomiskās izvirtības, jādodas uz Taškentas tirgu. Tur jāizlaiž populārākais piedāvājumu klāsts no Ķīnas un jācilpo pie lokālās produkcijas. Aprīļa beigās galdi lūstot no sārtajām zemeņu ogām, maijā esot saldo ķiršu pārpilnība, bet vasarā kaudzēs krauti arbūzi un melones. Kur nu vēl saldumu stendi – cukurotās mandeles, zemesrieksti un citi gardumi. Bez degustēšanas neviens pircējs netiek palaists. Tirgū baušķenieki noprovējuši uzbeku delikatesi kazi jeb zirga gaļas desu. Tās garša atgādina liellopu gaļu, bet dažādās nianses piešķirot garšvielas. Pie katra pārdevēja tās esot citādākas, līdz ar to arī kazi atšķirīgs. Pieminēšanas vērts ir tradicionālais uzbeku ēdiens plovs. Turklāt katrā reģionā tas atšķiras (uzbeku virtuvē esot vismaz 50 dažādu plovu variāciju). Lai izbaudītu tā nianses visā krāšņumā, to vajagot noprovēt katrā vietā. Vissausākais plovs esot Hivā un Buhārā, jau krietni labāks Samarkandā, bet vispiesātinātākais – Taškentā, kur to pasniedz ar paipalu olām, rozīnēm un, ja esot vēlēšanās, ar zirga desu. Gandrīz katrā pilsētā ir savs plova centrs. Uzbekiju nedrīkst pamest arī bez jēra gaļas šašlika nobaudīšanas. Piedzīvo tūkstoš un vienas nakts pasaku Trīs vietas, kas Uzbekijā jāredz, ir Samarkanda, Buhāra un Hiva. Šīs Centrālāzijas pērles glabā unikālus pieminekļus no Lielā zīda ceļa laikiem. Buhāra un Hiva ir līdzīgas, jo abās vecpilsēta koncentrējusies vienuviet un nav jaunu ēku. Taču Samarkandas vēsturiskais centrs laika gaitā ir vairāk papostīts.Samarkanda bijusi zīda ceļa visslavenākā pilsēta, oficiālais krustpunkts, ko dēvējuši arī par Visuma centru, jo tur Austrumu ceļš no Ķīnas sadalījies Rietumu ceļā uz Persiju un Turciju un Dienvidu ceļā uz Indiju. Arī Buhārā notikusi šāda preču apmaiņa, un tā joprojām sniedzot iespēju pabūt tūkstoš un vienas nakts pasaku cienīgās vietās. Atšķirībā no Buhāras un Hivas, Samarkanda neesot viegli izstaigājama kājām, tās galvenie apskates objekti atrodas patālu cits no cita. Taču tā nebūt nav liela problēma ceļotājiem, jo taksometru pakalpojumi maksājot maz. Jau dzelzceļa stacijā baušķeniekus sagaidījuši ar izsaucienu: «Taksi nužno?» Vienojušies par cenu, maršrutu un gida pakalpojumiem un sākuši pilsētas apskati. Taksists stāstījis, ka Samarkandu no Taškentas šķir ne tikai 290 kilometru, bet arī pieci, desmit gadi attīstībā. Viens no Samarkandas krāšņākajiem objektiem ir Registāns – spožākā šī reģiona islāma arhitektūras pērle. Taču apmeklēšanas vērts esot arī Timura mauzolejs. UZZIŅAIOficiālais valūtas kurss valstī: viens dolārs = 1600 sumi, tirgū tas svārstās no 2000 līdz 2500 sumiem, pusdienas izmaksā ap 1000 sumiem.Cenas muzejos sadalītas trijās grupās: vietējiem, NVS iedzīvotājiem un ārzemniekiem. Maksāšanu ar karti var aizmirst, karti labāk atstāt mājās.Sabiedriskais transports ir neērts, pārpildīts, bet lēts – par vienu braucienu jāmaksā 250 sumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atkalredzēšanās ar Vidusāzijas pērli

Kategorijas