Dzīvi sakārtot uztic Dievmātei

2011. gada 5. augusts 00:00

Šajās dienās pie Aglonas Dievmātes žēlastības troņa jau devušās daudzas svētceļnieku grupas. Saņēmusi bīskapa Antona Justa svētību, 1. augustā no Jelgavas Romas katoļu katedrāles izsoļoja ap 50 cilvēku liela svētceļnieku grupa.Pirmdien no Bruknas uz svētvietu izgāja arī priestera Andreja Mediņa vadītie 56 ticīgie. Lielākajai daļai tas ir garīgs izrāviens no ikdienas. Kristieši ilgajā ceļā dziļāk spēj pārdzīvot Svētos Rakstus, priestera sprediķi, lūgšanu. Uz zemes esam ceļinieki Bauskas katoļu draudzes dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns teic, ka ikviens cilvēks virs šīs zemes ir tikai ceļinieks. «Kristietis vienmēr ir ceļā pie Dieva, pie otra cilvēka un pie savas sirds. Arī uz Dieva mūžīgo dārzu esam ceļinieki,» tā monsinjors. Viņam svētki Aglonā sniedz neizsakāmu garīgu iepriecinājumu un gandarījumu, redzot, ka cilvēki, nerēķinoties ar ceļa grūtībām, karstumu vai aukstumu, nogurumu, veselības problēmām, iet un brauc uz Aglonu, lai smeltu sev spēku ikdienai, gūtu mierinājumu, iepriecinājumu, iekšēji attīrītos, lai stiprinātu savu ticību un lūgtu palīdzību.No mūspuses novadu draudzēm organizētas svētceļnieku grupas uz Aglonu nedodas. Pa kādam novadniekam pievienojas Jelgavas un Liepājas ceļiniekiem. J. Zviedrāns spriež, ka zemā mūspuses ticīgo aktivitāte droši vien ir skaidrojama ar grūtībām pārtraukt ierasto dzīves ritmu. Taču tālab ir alternatīva, organizēts autobusa brauciens, kas no Bauskas uz Aglonu dosies 14. augustā. Rodas pozitīva atkarībaSaules un vēja appūstu seju, vilnas zeķēs un apbruņotu ar apburošu smaidu otrdienas vakarā Bauskas katoļu dievnamā sastopam skaistkalnieti Brigitu Gedrovicu. Viņa jau otro gadu pievienojas Jelgavas svētceļnieku grupai. Pērn sākusi no Skaistkalnes, taču šogad nolēmusi iet visu ceļu no sākuma. «Tas ir liels pārbaudījums katram. No pieredzes zinu teikt, ka pirmās trīs dienas ir ļoti grūtas. Pērn līdz Ērberģei nogājām 40 kilometru, tad gan domāju, ka gals būs klāt. Taču visu gribējās izbaudīt, un, ja visi var, tad kāpēc gan es nevarētu, vicoju vien tālāk. Esot kopā un lūdzoties, atkal tiek rasts spēks, un tad kilometri šķiet tīrais nieks. Tās izjūtas nav raksturojamas, katram pašam tas ir jāizdzīvo,» stāsta Brigita.Ar atkārtoto piedalīšanos reliģiskajā gājienā viņa pievienojusies tam pulciņam, kuram radusies pozitīva atkarība. Pats galvenais, kas tiek iegūts divu nedēļu prombūtnē no mājām, ir neaprakstāms miers. «Vismaz mēnesi visi cilvēki liekas tik mīļi un jauki. Pats esi īsta miera osta. Arī apkārt notiekošais nes tikai pozitīvas vēsmas. Šādu izjūtu dēļ vien ir vērts kļūt par svētceļnieku,» atzina Brigita. Lielākā daļa uz Aglonu dodas ar kādu nodomu. Arī Brigitai ir savs mērķis. Viņas lūgšanas veltītas galvenokārt darba meklējumiem.Dalīties Dieva mīlestībāAr karstiem kartupeļiem un gaileņu mērci Jelgavas svētceļniekus ceturtdien, 4. augustā, sagaidīja kurmeniete Sandra Meijere. Pēc pusdienu ieturēšanas arī viņa pievienojās gājienam uz Aglonu. Šī ir jau astotā reize, kad kurmeniete dosies tālajā ceļā kopā ar jelgavniekiem. Iepriekš Sandra mēģinājusi braukt arī ar auto, bet to grūti esot salīdzināt ar svētceļojuma laikā iegūto. «Vienmēr katrs ceļā dodas ar konkrētu mērķi. Pērn pie Dievmātes kājām noliku savu dzīvi un lūdzu to sakārtot. Savām lūgšanām redzu piepildījumu, jo ar Dieva rokām mana dzīve arī pamazām kārtojas. Šogad gribu izlūgties darbu un savas dvēseles tīrību un kārtību,» atklāj kurmeniete.Svētceļnieku pavadonis Jelgavas Romas katoļu katedrāles priesteris Viktors Siļčonoks skaidro, ka cilvēks, dodoties svētceļojumā, nošķir sevi no līdzšinējā lietu stāvokļa, no savas vietas sabiedriskajā telpā. Viņš atbrīvojas no ikdienas dzīves ritma, jo svētceļojumā ir daudz vairāk lūgšanu, garīgu dziesmu, meditāciju, garīgu pārdomu, kas veicina cilvēka iekšējo pārveidošanos. Protams, galvenais ir tas, ka pēc svētceļojuma cilvēks atgriežas mājās kaut nedaudz citāds: labāks, iekšēji tīrāks, garīgi sakārtotāks un spēj dalīties Dieva mīlestībā ar sev tuvajiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvi sakārtot uztic Dievmātei

Kategorijas