Komentāri: Eiropas lauksaimniecības politika

2011. gada 12. augusts 00:00

Platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir zemākie Eiropas Savienībā (ES). Kāpēc tā noticis, un kā to varētu mainīt?

Jārēķina objektīvi Jānis Briedis, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departaments:ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu noteikšana notika, kad risinājās sarunas par Latvijas pievienošanos ES. Kopējā Latvijas TM finanšu aploksnē lielāko īpatsvaru – 50% – veido laukaugu daļa. References ražības noteikšanai bija jāizmanto vidējais trīs gadu periods no 1994./1995. līdz 1998./1999. gadam, kad pēc oficiālās statistikas Latvijai references ražība būtu 2,03 t/ha. Rādītāji bija ļoti zemi, to izraisīja saimniekošanas sistēmas maiņa, kā arī fakts, ka lauksaimnieki nedeklarēja visas apsētās platības un iegūto ražu.Pēc 2004. gada Latvijā strauji pieauga laukaugu platības, TM pieteikto hektāru skaits, tādēļ atbalsta apmērs vienam hektāram proporcionāli samazinājās.Tagad Latvija kategoriski uzstāj, ka, aprēķinot nākotnes TM aplok-snes, jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju izmantošanas. Sistēma jābalsta uz reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība, IKP uz vienu iedzīvotāju, ražošanas izmaksas.Latvija ierosina noteikt minimālo līmeni vismaz 80% no ES vidējā TM, kas jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, kā arī maksimālo TM 120% no ES vidējā līmeņa, ko nedrīkst pārsniegt. Jālabo kļūdas Rudīte Jaunzeme, biedrības «Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība» biroja vadītāja:Kāpēc valdības komanda, kura strādāja pie dokumentu sagatavošanas iestājai ES, ir piekritusi nosacījumiem, kas tik neizdevīgi un pat diskriminējoši Latvijas lauksaimniekiem, līdz šim skaidru atbildi neesam saņēmuši. Nepatīkamākais bija tas, ka zemkopības ministrs un ierēdņi vairāku gadu garumā pēc iestāšanās ES lauksaimniekiem meloja, ka maksājumu starpība drīz izlīdzināsies. Šķiet, patiesību uzzināsim, kad kādam vecumā sāks gruzdēt sirdsapziņa un to atklās memuāros.Šis ir brīdis, kad Latvijai jāizvēlas, vai būs mums sava lauksaimniecība. Ne tikai zemkopības ministram, bet arī premjerministram un Valsts prezidentam tagad jālabo priekšgājēju kļūdas, jāvienojas ar kaimiņvalstīm par kopīgu nostāju, stingri Briselē jāpastāv uz maksājumu izlīdzināšanu. Pretējā gadījumā jāuzstāda prasība par ievedmuitas ieviešanu, jo brīvais tirgus ir nežēlīgs – mazāk subsidēto Latvijas zemnieku produkciju tas padara nekonkurētspējīgu. To redzam valsts iestāžu iepirkumos – ārzemju vairāk subsidēto produkciju piedāvā par zemāku cenu nekā mūsējo.Lauksaimnieku uzdevums ir sekot līdzi valdības sarunām Briselē, lai nepieļautu, ka iekrītam otrreiz tajā pašā grāvī. Atbalsts jāatceļ Jānis Bite, zemnieks, apstrādā 350 ha Bauskas, Iecavas novadā:Iestāšanās sarunas par tiešajiem maksājumiem no Latvijas puses vadīja lauksaimniecības nejēgas – toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjers Einars Repše. Spēle bija uz vienu grozu – ES, un no Latvijas nebija neviena profesionāļa, kas zinātu situāciju un pierādītu, ka mums kā ziemeļu valstij, lai izaudzētu konkurētspējīgu produkciju, vajag lielākus platībmaksājumus.Latvijas īpatsvars Eiropas lauksaimniecībā ir 1,5% – kurš no lielajiem, kas nosaka toni, gribēs, lai viņiem samazina maksājumus? Turklāt ES birokrātiskā sistēma ir tik gļēvulīgi lēna, ka šis jautājums ievilksies – varbūt līdz 2016. gadam.Pareizāk būtu atbalstu vispār noņemt, jo tā ir greiza ekonomika. Latviešu zemnieks tagad var izdzīvot ar saviem graudiem un cenām, ko nosaka Londonas birža, bet tiešie maksājumi ir attīstības nauda, par kuru pirkt tehniku, iekārtas.Protams, brīvā konkurencē graudi maksās vairāk, un maize būs par 40% dārgāka. Tad cilvēki skatīsies – cik daudz pirkt, cik ēst. Nav ko Latvijas zemniekiem cerēt uz taisnību, tās nav un nebūs, jāstrādā tā, lai pats var iztikt. Mēs ar dēlu kopā apstrādājam 1000 hektāru, un zinu, ka Latvijas zemnieki nepazudīs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Eiropas lauksaimniecības politika

Kategorijas