BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolotājs Skaistkalnē svin mūža simto vasaru

2012. gada 24. jūlijs 18:58

1162
Skolotājs Skaistkalnē svin mūža simto vasaru

Jānim Pavilonam Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā šodien, 24. jūlijā, apritēja tieši simt gadu. Jau rīta pusē viņš saņēma Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa parakstītu apsveikumu.Dzimšanas dienas torti jubilārs radu, draugu, bijušo kolēģu un audzēkņu pulkā baudīja 22. jūlijā. Pie Skaistkalnes tautas namā klātā viesību galda gaviļnieks un viņa dzīvesbiedre Anna Spunīte bija aicinājuši ap 30 viesu. J. Pavilonu sveikt bija ieradušies Skaistkalnes vidusskolas, pagasta pārvaldes un Vecumnieku novada domes pārstāvji. Par lustīgu noskaņu gādāja pūtēju orķestris «Skaistkalne» Jāņa Kalniņa vadībā.«Simtgadnieka godināšana – tas Skaistkalnē ir gadsimta notikums. Ja atmiņa neviļ, viņš ir pirmais, kurš daudzu gadu desmitu laikā tik cienījamu mūžu nodzīvojis,» sacīja Brigita Eihmane, Skaistkalnes vidusskolas piektā izlaiduma absolvente, jubilāra skolniece.Jānis Pavilons dzimis 1912. gada 24. jūlijā Brunavas pagastā septiņu bērnu ģimenē. Viņš beidzis Brunavas pamatskolu un Bauskas Valsts ģimnāziju, bet 1937. gadā – Jelgavas Valsts skolotāju institūtu. Mūža lielāko daļu viņš nostrādājis par skolotāju Brunavā, Mežgaļos, Bārbelē un Skaistkalnē. 1962. gadā J. Pavilons tika čekas nagos un viņu no darba atlaida. Pēc tam skolmeistars strādājis starpkolhozu putnu fabrikā Skaistkalnē, bijis gan naktssargs un kurinātājs, gan kasieris un grāmatveža palīgs.«Skolotājs visu mūžu ir skolotājs, lai cik gadu viņam būtu,» sveicot jubilāru, sacīja Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece un uzsvēra, ka izglītības iestādes saime Jāni Pavilonu atceras. Sveicienu bija atsūtījis Mežgaļu skolas kolektīvs.Dzimšanas dienā jubilārs saņēma daudz ziedu un dāvanu. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kalniņš skaistkalnietim pasniedza pašvaldības pabalstu – simt latu, vēl pavisam siltu kliņģeri J. Pavilonam uzdāvināja Skaistkalnes pagasta pārvalde.Viesi kavējās atmiņās, atceroties interesantus notikumus saistībā ar jubilāru.Rīdzinieks Guntars Paviļons, Jāņa brāļa Augusta vecākais dēls: «Man bija divpadsmit vai trīspadsmit gadu, kad lasīju «Dekameronu». Tēvocis noveļu krājumu man atņēma un vēl līdz šim nav atdevis atpakaļ.» 85 gadus vecā skolotāja Dzidra Kaminska, kura Skaistkalnē nostrādājusi 57 gadus, pastāstīja, ka pirmo reizi Jāni Paviloni satikusi 1948. gadā Ozolainē. Tur spēlēta teātra izrāde, kuras režisors bija toreizējais Mežgaļu pamatskolas skolotājs – jaunais, talantīgais un izskatīgais Jānis Pavilons. Otrā sastapšanās bijusi 50. gados, kad viņš Skaistkalnes vidusskolā mācījis ķīmiju un neilgi arī dziedāšanu. «Šis laika posms vislabāk palicis atmiņā. Jānis bija aktīvs sabiedriskajā darbā, vienmēr jautrs un izpalīdzīgs, piedalījās visās ballītēs. Viņam patika fotografēt un iepriecināt kolēģus ar skaistām bildēm. Skolotājs kopa vairākas bišu saimes un mieloja ar medu savus draugus. Viņam patika potēt ābelītes un gatavot ievārījumus,» stāsta Dz. Kaminska. «Spilgti atmiņā palikusi ekspedīcija pa Mēmeli. Upes izpēte tika veikta kopā ar Radvilišķu skolas pārstāvjiem, jo abas izglītības iestādes saistīja draudzība. Jānis ar savu mašīnu mūs aizveda līdz Rokiškiem Lietuvā, kur meklējams Mēmeles sākums. Upe iztek no Rokišku ezera un tieši tur, no neliela, ar ūdenszālēm aizauguša strautiņa sākās mūsu ekspedīcija. Soļojām gar visiem upes līkumiem. Līdz mūsu skolai bija jānoiet kādi astoņdesmit vai simt kilometru. Pēc tam Jānis bija izgatavojis skaistu albumu – ar karti un fotogrāfijām.» Viņa piebilst, ka abus saistījusi platoniskā mīlestība.Atmiņās kavējās arī Mežgaļu skolas 1945. gada absolvents, J. Pavilona skolnieks Elmārs Margēvičs no Rīgas, jubilāra brāļa Augusta sieva, skaistkalniete Janīna Paviļone-Rušķere un citi.Zinātkāre, mērenība, pieticība, darbs, grāmatas, bites, daba, aktīvs un veselīgs dzīvesveids – šī ir «noslēpumu buķete», kas palīdzējusi J. Pavilonam mūžu nodzīvot gadsimta garumā. Jau vairākus gadus J. Pavilons ir neredzīgs, švaki dzird un pārvietojas ratiņkrēslā, tāpēc nenovērtējama ir dzīvesbiedres Anniņas klātbūtne. Viņa ir Jāņa lielākais palīgs un draugs.