Hobijs ar izaugsmi

2011. gada 12. augusts 00:00

Aizraušanās. Slēpņošana Ilzi Usāni padarījusi par vispusīgu personību.Pieredzējušo slēpņotāju kopiena atturīgi uztver publicitāti, tomēr iecavniece Ilze Usāne lūgumam pastāstīt par daudzpusīgo vaļasprieku piekrīt bez pierunāšanas. Viņa apzinās, ka tas radīs diskusijas, taču jaunietes aizrautība, aprakstot slēpņošanas mērķi un paņēmienus, ievelk tik ļoti, ka aizmirstas pierakstīt un fotografēt.Vieta ar stāstuStundas laikā apmetam līkumu pa Iecavu, piestājot Ilzes pašas veidotā multislēpņa «Pa pēdām grāfam fon Pālenam» punktos. Tie, kopumā 11, ietver ievērības vērtus objektus, un atrastās norādes ļauj aprēķināt galapunkta koordinātas.Vienkāršākajiem slēpņiem pietiek pēc kopienas mājaslapā «geocaching.com» norādītajām koordinātām ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīci atrast konkrēto vietu un sameklēt te novietoto konteineru – fotofilmas futrālīti vai hermētisku plastmasas kastīti. Tajā ir «viesu grāmata», rakstāmais, lai atradēji varētu reģistrēties, un zīmīgas lietas – vai nu ceļojošā slēpņotāju monēta, vai cits «ceļotājs» priekšmets ar konkrētu galamērķi, kāda zīmīga mantiņa, ko atradējs var iemainīt pret savu, u. tml.Hobija galvenais saturs ir atrast vietu ar stāstu, ne vienmēr tās iekļautas ceļvežos. Lai to sasniegtu, jāatmin slēptas norādes, jāpēta vēsture, vērīgi jālasa apraksts, jārēķina utt. Ilzei sirdij tuva Jelgava – tā bijusi pirmā slēpņotājas statusā izpētītā pilsēta. Ar lieliskām izjūtām saistīta Valmiera. Mazāk apgūta Kurzeme, taču arī tai pieķersies.Uzreiz gribēja savuJau kopš 2009. gada 12. septembra, aizraujoties ar šķietami bērnišķīgo nodarbi – kas tur, meklēt kaut kādu apslēptu mantu?! –, Ilze gribējusi izveidot savu slēpni. Beidzot to paveikusi pēc 500. atrastā. Tagad Ilzes kontā ir jau vairāk nekā 800 atrastu slēpņu no Latvijā kopumā reģistrētā pusotra tūkstoša.Pati izveidojusi trīs slēpņus – divus Iecavā, vienu Ķekavas novadā. Kopā ar domubiedriem Iecavas novadā ielikti vēl 11 slēpņi. Lai izveidotu Pālena multislēpni, Ilze pamatīgi izpētījusi dzimtā ciema vēsturi. «Gribu, lai arī citi zina, ka Iecavā ir, ar ko lepoties,» saka jauniete. Viņas slēpnis Sarkanajā skolā kopš pagājušā gada uz šo vietu atvedis teju 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas.Pirmais slēpnis Latvijā ielikts 2002. gadā, to paveica toreizējais ASV vēstnieks. Šī, iespējams, ir pati saturīgākā militāristu radītas tehnoloģijas izmantošana pēc tam, kad ASV bruņotie spēki atļāva GPS izmantot miermīlīgajiem cilvēkiem.Daudz variāciju«Ja es nenodarbotos ar slēpņošanu, mana personība būtu pavisam citāda,» atzīstas Ilze, «es nelasītu Iecavas vēsturi, dzerot tēju sestdienas vakarā. Ja kāds man skolā būtu teicis, ka reiz došos meklēt Lambārtes raķešu bāzi, ložņāšu pa šahtām un zemiem gaiteņiem, iztēlojoties, kā šeit dzīvoja un strādāja padomju kareivji... Neticami!»Slēpņošanai vajag labu GPS ierīci, bet tas nav dārgs atpūtas veids, toties aktīvs, stāsta Ilze. Tuvākus slēpņus meklē ar velosipēdu, daudz jāstaigā kājām. Slēpņošana der gan vientuļniekiem, gan ģimenēm un draugu kompānijām. Šis vaļasprieks iemāca ne tikai ievērot detaļas, iepazīt vidi un vēsturi, risināt un veidot atjautības uzdevumus, bet liek arī ātri pieņemt pareizus lēmumus, sarunāties ar cilvēkiem. «Slēpņošanas dēļ esmu apguvusi alpīnisma iemaņas. Slēpņi ir arī ūdeņos un kosmosā. Var airēt, nirt un kļūt par astronautu,» smejas Ilze.Brīnišķīgs piedzīvojums Ilzei un viņas trijiem hobija biedriem bijis ceļojums Līgosvētkos – trīs neaizmirstamas dienas un naktis, kuru laikā no Apes līdz Lietuvas robežai Sēlijā sameklēti 16 slēpņi ģeodēzista Strūves mērījumu ceļā. Ilze rāda brīnišķīgas bildes no Vidzemes un ik pa laikam noteic: «Kāda brīvība...» Iespējams, īstais saturs, ko meklē un atrod slēpņotāji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Hobijs ar izaugsmi

Kategorijas