Komentāri: vidējo izglītību – īsākā laikā

2011. gada 19. augusts 00:00

Kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, Latvijā pārejot uz 11 klašu vidējo izglītību?Reformas mērķis netiek atklāts MUDĪTE STRAZDIŅA, ilggadēja izglītības sistēmas darbiniece:Man patiešām nav noteikta viedokļa par to, kāpēc tiek ierosināta pāreja uz 11 klašu vidējo izglītību. Īsti nesaprotu, kāds ir reformas mērķis, jo idejas autori par to vispār nerunā. Tāpat nav skaidrs, kas pārmaiņu rezultātā uzlabosies. Ja kāds atbildētu uz šiem jautājumiem, es varētu daudz konkrētāk izteikt savu nostāju. Mani pilnībā apmierina pašreizējā vidējās izglītības sistēma. Kāpēc to vajag atkal reformēt? Esmu strādājusi izglītības jomā gan tad, kad bija 11 klašu vidējā izglītība, gan periodā pēc 12 klašu sistēmas ieviešanas. Ja godīgi, es pat neatceros, kā notika pāreja uz jauno sistēmu. Tolaik mēs neko neapspriedām. Valsts izdeva likumu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja programmas, skolotāji tās īstenoja. Savas aktīvās darbības laikā esmu piedzīvojusi dažādas reformas. Tagad gaidu no politiķiem un izglītības ekspertiem atbildi, kurš jaunajā sistēmā izrādīsies ieguvējs. Šaubos, vai tie būs jaunieši, kuri agrāk beigs vidusskolu un pievienosies darba meklētājiem.Jāpabeidz 18 gados Rolands Broks, izglītības un zinātnes ministrs:Šādas izmaiņas prasītu politisku lēmumu finanšu jautājumos, jo tās ir saistītas ar jaunu mācību programmu un mācību līdzekļu ieviešanu, kā arī pedagogu pārkvalifikāciju. Taču pāreja uz 11 klašu izglītību var draudēt ar vidējās izglītības diploma neatzīšanu Eiropā. Izglītības un zinātnes ministrija pārmaiņas izglītības sistēmā īsteno pamatoti un pārdomāti, un tās vispirms jāapspriež sabiedrībā. Vidējās izglītības reformai ir trīs varianti – mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma, izmaiņas mācību saturā un mācību gada garumā. Pēc statistikas Latvijā ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā – 169 dienas, bet vidēji Eiropā tā ir 181 diena.Vispārējā vidējā izglītība būtu jāpabeidz 18 gadu vecumā. Augustā skolotāju konferencēs jāsāk diskusijas par to, kādā veidā šo 18 gadu slieksni varētu sasniegt.Vidusskolu tīkla reformu process turpināsies, to prasa demogrāfiskā situācija. Skolēnu ir mazāk, un viņu skaits sarūk arī tāpēc, ka bērni ar vecākiem izbrauc no valsts. Katru gadu palielinās audzēkņu skaits, kas dodas uz profesionālajām skolām. Arī šogad daudzi profesionālo skolu direktori lūguši ministrijai palielināt uzņemšanas plānu, jo mācībām piesakās vairāk jauniešu nekā paredzēts. Kursu nevar apgūt sasteigti RŪTA KĀRKLIŅA, Misas vidusskolas direktore:Ja bērni sāktu mācīties 1. klasē no sešu gadu vecuma, tad pāreju uz 11 klašu vidējo izglītību vērtēju pozitīvi. Citādi apgūt divos gados vidusskolas kursu, pastāvot pašreizējiem izglītības standartiem un programmām, ir neiespējami. Reformas varētu īstenot, vienlaikus pārkārtojot arī sākumskolas sistēmu. Fakts, ka daudzi 19 un 20 gadu veci jaunieši vēl sēž vidusskolas solā un ir bezpalīdzīgi, nav noliedzams. Teorētiski viņi varētu beigt izglītošanos ātrāk un darīt kaut ko lietderīgu. Rosinājums jauniešiem kļūt patstāvīgiem diemžēl nav saistīts ar konkrētiem piedāvājumiem. Darba nav pat augstskolu beidzējiem, kur nu vēl knapi 18 gadu sasniegušam vidusskolas absolventam. Mani audzēkņi vasarā ļoti gribēja strādāt, bet darba meklējumi izrādījās gluži veltīgi.Laikraksta «Izglītība un Kultūra» pēdējā numurā izlasīju diskusiju par sākumskolas izglītības pārkārtošanu. Vairākums argumentēti uzskata, ka mācības jāsāk nevis septiņu, bet gan sešu gadu vecumā. Visi izglītības posmi ir savstarpēji saistīti, un jebkuras pārmaiņas ietekmē kopīgo procesu. Tomēr šaubos, vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā radikāli risinājumi būtu nepieciešami.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: vidējo izglītību – īsākā laikā

Kategorijas