Komentāri: literatūra, lasīšanas ieradumi

Kādas grāmatas tagad izvēlas un lasa ļaudis, vai pieprasījumu var apmierināt?Budžetu plāno AINA EZERGAILE, Iecavas novada Zorģu bibliotēkas bibliotekāre:Bibliotēkai finansējumu grāmatu iegādei galvenokārt nodrošina Iecavas pašvaldība. Katru gadu sagatavoju budžeta pieprasījumu, kuru pēc vajadzības palielina. Grāmatas ir dārgas, un to cenas aug. Par to nu Iecavas pašvaldībai – cepuri nost! –bibliotēkai naudu nežēlo.Grāmatu iegādi plānoju pa nozarēm – bērnu un dažādu nozaru literatūru, izdevumus pieaugušo izglītībai un studentiem. Parunājos ar cilvēkiem, lai noskaidrotu, ko viņi vēlas lasīt. Nav tā, ka pērkam tikai daiļliteratūru un «lubenes», liela daļa iegādāto grāmatu ir nopietna nozaru literatūra – grāmatas par medicīnu, vēsturi, ģeogrāfiju, ceļojumiem, biogrāfijas u. c. Bibliotēkā ir jaunākā latviešu literatūra – gan proza, gan dzeja.Fondu papildina arī dāvinājumi. Regulāri tos saņemam no Bauskas Centrālās bibliotēkas. Pirms vēlēšanām grāmatas dāvina partijas. Nule saņēmām vērtīgu dāvinājumu no Latvijas Bērnu fonda – enciklopēdijas grāmatas un elektroniskā diska formātā, jaunāko bērnu dzeju, kas maksā dārgi. Labas agrāk izdotās grāmatas nereti dāvina Zorģu bibliotēkas lasītāji. Tās fondā apzīmējam ar uzrakstu «Kaimiņš iesaka. Izlasi arī tu!». Vērtības nezudīs Valentīna Vorona, apgāda «Zvaigzne ABC» Bauskas grāmatnīcas vadītājas vietas izpildītāja:Grāmatu tirdzniecībā nekāda pār-rāvuma nav bijis – cilvēki joprojām tās pērk un lasa. Pamanāma ir arī pircēju grupa, kas iedvesmojas no plašsaziņas līdzekļu informācijas. Piemēram, ja televīzijā ir jauns kulinārijas šovs, tad pircēju interese par pavārgrāmatām palielinās. Televīzijas pārraides, kurās tiek piedāvāti jaunāko grāmatu apskati, ietekmē daiļliteratūras pārdošanas apjomus. Arī grāmatu realizācijā ir vērojama sezonalitāte. Tirdzniecība aktivizējas pirms mācību gada sākuma un rudens mēnešos, kad skolotāji ir izsnieguši bērniem ieteicamās literatūras sarakstus. Diemžēl gadiem ilgi tajos dominē vieni un tie paši klasikas darbi, lai gan mūsdienu literatūra ir spilgta, daudzveidīga un jauniešu redzesloka paplašināšanai ļoti nepieciešama, bet reti kurš skolotājs iesaka to lasīt.Arvien vairāk kļūst ezoteriskās literatūras cienītāju. Tā ir ļoti stabila niša, kurā lasītāji meklē apziņas attīstības teorijas un sevis pilnveidošanas jaunas metodes. Elektroniskās grāmatas un internets nav jāuztver kā drauds vai konkurents. Mūsuprāt, interese par tradicionālajām grāmatām saglabāsies neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības tempa. Lasa pieckārt vairāk Sergejs Mašiņenkovs, e-grāmatas lasītājs Iecavā:Neesmu tehnoloģiju speciālists, bet pēc ieteikuma izvēlējos e-tintes e-grāmatu. Paņēmu lētāko modeli, tagad ir lielāki, labāki ekrāni. Tas nav tas pats ekrāns, kas mūsu datoru monitoriem. Reklāmās runā, ka tas nav kaitīgs acīm, tomēr tagad biežāk lietoju brilles. Jāatzīst, ka tas ir viens no maniem veiksmīgākajiem pirkumiem pēdējo desmit gadu laikā. Lasīt var jebkurā vietā, kur esi, – kaut vai sēžot rindā pie daktera. Un lasi to, ko vēlies. Krievu valodā internetā ir pieejams ļoti liels grāmatu apjoms. Ir gan grāmatas par maksu, gan bezmaksas, krievu klasika, ārzemju literatūra, arī angļu valodā. Var lejuplādēt ziņas no interneta. Var klausīties arī mūziku, bet šo iespēju neizmantoju.Salīdzināt ar papīra grāmatu nevar. Tā tomēr ir vieglāk uztverama. Taču e-grāmata man ir noderīgāka. Agrāk tik daudz nelasīju, cik tagad, – vismaz piecas reizes vairāk. Tā kļūst par atkarību – gribas aizvien vairāk grāmatu atvērt un lasīt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»