Komentāri: pārtika, ko lietojam

2011. gada 7. oktobris 00:00

Kā rosināt bērnus un jauniešus ēst veselīgu uzturu?Cīsiņiem – nē! Anita Leitlante, SIA «Kommats» vadītāja, nodrošina ēdināšanu Rundāles novada skolās:Uzskatu, ka aizliegumi vien nepalīdz, ir jāpieradina ēst veselīgāku uzturu – pārtikt nevis no uzkodām, bet ēst zupas, siltu ēdienu. Pilsrundāles vidusskolā otro gadu pusdienu laikā bļoda ar salātiem ir uz katra galda, skolēni var ēst, cik tik gribas. Galvenokārt tie ir ar eļļu aizdarīti salāti – burkāni, vārītas sarkanās bietes ar āboliem, mārrutkiem, ķimenēm, dzērvenēm, svaigi vai skābēti kāposti, kāļi, kolrābji. Viss mūsu pašu – tepat, Rundāles novadā, audzis.Ne cīsiņus, ne sardeles divus gadus Pilsrundāles vidusskolas audzēkņiem nepiedāvājam. Izņēmums ir žāvētās mednieku desiņas, ko iepērkam no SIA «Nākotne». Tās pusdienās ir ne biežāk kā divas reizes mēnesī. Skolā ir kafejnīca, kurā var nopirkt svaigi ceptas smalkmaizes, pīrāgus, arī uzsildītu desiņu mīklā, bet netirgo čipsus, kolu un citus gāzētos saldinātos dzērienus. Kaut gan, ja garāks starpbrīdis vai ir brīva stunda, audzēkņi mēdz aiziet līdz veikalam, kur nopērkams arī skolā neatļautais.Iešana uz lielveikaliem turpinās RAIMONDS ŽABOVS, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors:Ģimnāzijas audzēkņiem ēdināšanu nodrošina divi privātie uzņēmēji, ar kuriem mums ir laba sadarbība. Ēdienkarte ir sabalansēta, daudzveidīga, skolas medmāsa ik dienas pārbauda ēdiena kvalitāti. Arī vecākiem vienmēr, kad viņi to vēlas, ir iespēja atnākt uz skolu un pārliecināties, kādu ēdienu bērniem piedāvā. Kompleksās pusdienas maksā 90 santīmu, skolēni porciju var komplektēt paši, izvēloties ēdienu atbilstīgi finansiālajām iespējām. Atkal esam iesaistījušies programmā «Skolas auglis». Neraugoties uz to, garajā starpbrīdī vērojama diezgan liela skolēnu plūsma lielveikalu virzienā. Redzu, ka atpakaļ viņi nāk ar dažādiem našķiem rokās. Tie nav tie veselīgākie ēdieni, ko skolēni veikalos iegādājas. Esam par to runājuši ar vecākiem, viņu skaidrojumi ir dažādi. Kādam šķiet, ka pusdienas nav garšīgas, citu neapmierina porcija. Es to skaidrotu kā ēšanas kultūru, kas ne vienmēr bērniem mājās ir ieaudzināta. Skolā bērniem mācību stundās stāstām par pareizu, sabalansētu, veselīgu uzturu. Taču daudzviet ģimenēs ēšanas paradumi ne vienmēr ir tie pareizie, veselīgie. Mājās iesākto bērni turpina skolā. Jāmāca izvēlēties Iveta Grigaļūne, ģimenes ārste, divu meitu mamma:Savām meitām ģimenē nekad neesam lieguši kādus konkrētus produktus. Taču esam centušies gādāt, lai tas, ko ēdam, ir svaigs, garšīgs, sātīgs un veselīgs. Bērni pie tā pierod un ar šādu atziņu izaug. Neuzskatu, ka uzreiz notiks kas slikts, ja arī reizi gadā čipsu paka gadīsies pa rokai, tomēr, saprātīgi izvēloties, izsalkumu var remdēt ar krietni vērtīgāku produktu. Esam ģimenē to pārrunājuši, lai ļautu meitām pašām izvēlēties to, kas tiešām ir labāks. Ir jālasa arī, kas ir produktu sastāvā, lai neapgrūtinātu organismu ar saķīmiķotu, pārsaldinātu, pārsālītu, pār mēru treknu ēdienu. Uzskatu, ka ir pareizi akcentēt veselīga dzīvesveida nozīmi, kā to dara pašreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Veselības aprūpe tiešām nav tikai ārstēšana, par savu veselību ir jārūpējas. Taču ar šādu pārliecību ir jāizaug, un tas attiecas uz jauno paaudzi. Ja no mazotnes radina nevis augu dienu sēdēt pie datora, bet braukt ar riteni, skriet, staigāt, ēst regulāri veselīgu un vienkāršu ēdienu, tas kļūst par paradumu. Tomēr nevajadzētu domāt, ka cilvēkus pāri pusmūža vecumam pēkšņa pievēršanās veselīgam dzīvesveidam uzreiz atbrīvos no visām kaitēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pārtika, ko lietojam

Kategorijas