Iespēju zeme – Latvija

2011. gada 7. oktobris 00:00

75 gadu jubileju svin Gaļina Kaļķe.Baušķenieces Gaļinas Kaļķes mūžs ir saistīts ar medicīnu. Patiku pret šo jomu jubilāre mantojusi no mātes. «Viņa bija sanitāre. Jau maza būdama, vēroju viņas darbu ar patiku un izlēmu, ka arī pati gribu nodarboties ar kaut ko līdzīgu,» atceras G. Kaļķe.Jauns sākumsViņas stāsts sākas ar dzimto pusi – kara izpostīto Pleskavas apgabalu. Kaujās krita ģimenes galva, taču tolaik sērām nebija laika, jo nekas nestāv uz vietas un dzīvi nācās turpināt. Kā labvēlīgu vidi jaunam sākumam Gaļina ar māti saskatīja Latviju. «Tas bija 1947. gads. Toreiz mācījos otrajā klasē, kad mamma izdomāja, ka vajag kāpt vilcienā un braukt uz Latviju. Viņa padzirdēja, ka šeit ir vajadzīgs darbaspēks. Tā bija mūsu iespēja,» stāsta baušķeniece.Arī šeit – jaunajā mājvietā – Gaļina turpināja tuvoties savam sapnim. 1953. gadā viņa iestājās Rīgas medicīnas māsu skolā Jāņa Asara ielā 5 (tagad tur atrodas Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža). Varēja būt citādāk«Ar valodu bija tā, kā bija. Vēl nepratu tekoši runāt latviski. Tādus cilvēkus parasti nosūtīja strādāt uz lauku slimnīcām un tur uzlabot valodas prasmi. Tā es 1955. gadā pēc skolas beigšanas nonācu Skaistkalnē,» atklāj jubilāre.Ārpus medmāsas darba Skaistkalnes slimnīcā Gaļina tolaik iesaistījās pagasta kultūras dzīvē. «Dziedāju un dejoju. Tā es arī iepazinu savu vīru Jāni,» stāsta baušķeniece. Nav pagājis ilgs laiks, un abi apprecējušies. 1958. gadā piedzima meita Tamāra. Jubilāre atzīst, ka pievēršanās ģimenes dzīvei pamainīja nākotnes plānus, jo viņa vēlējusies turpināt izglītoties un kļūt par dakteri. Taču šāds dzīves pavērsiens netiek nožēlots.Skaistas atmiņasDrīz vien ģimene pārcēlusies uz Bausku. «Sāku strādāt pie daktera Babānova. Lai gan iecirknis atradās Biržu ielā, daudz braukāju pa mājām un potēju pacientus. Tur es darbojos diezgan ilgi. Pēc tam pārgāju uz Ziedoņu tuberkulozes slimnīcu, kur man piedāvāja dubultu algu. Tur es arī sagaidīju savu pensiju,» stāsta Gaļina. Pēc gada iestādi slēdza un Bornsmindes muižas ēka, kā arī tai apkārtesošais skaistais parks tika pakļauts izpostīšanai, par ko jubilāre pārdzīvo.Gaļina atzīst, ka patīkamas atmiņas viņai ir saglabājušās par katru darbavietu. Kādu laiku viņa piestrādājusi Bauskas slimnīcā. Tā savulaik bijusi arī viņas mammas darbavieta. Priecājas par dzīviGaļina priecājas par savu meitu Tamāru, kas pēc gada iegūs augstāko izglītību pedagoģijā. Viņa strādā Pamūšas speciālajā internātpamatskolā. Tādēļ meitu redzot vienīgi agri no rīta un vēlu vakarā. Pa dienu kompānija viņai ir kaķis un suns. Vēl baušķeniece labprāt aiziet pastrādāt dārziņā, kā arī laiku kavē, skatoties televīziju.Viņasprāt, dzīvē viss ir gājis uz augšu: «Agrāk mums bija šaura istabiņa gandrīz bez nekādām ērtībām, bet tagad dzīvoju skaistā, renovētā mājā, plašā trīsistabu dzīvoklītī.» Šeit šodien, 7. oktobrī, ciemos ieradīsies radi un mīļā lokā tiks nosvinēta Gaļinas Kaļķes jubileja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iespēju zeme – Latvija

Kategorijas