Nostāsti Panemunē par Kārli Ulmani

2011. gada 12. oktobris 00:00

Parasti rudenī Latvijas tauta piemin arī tās pirmskara prezidentu Kārli Ulmani (4. septembrī ir Kārļa Ulmaņa dzimšanas diena). Viņa darbība bija saistīta arī ar Panemunes, tagadējo Brunavas pagastu.Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveides, nospraužot tās robežu ar Lietuvu, Latvijai tika pievienota bijušās Kauņas guberņas teritorijas daļa starp Mūsu un Mēmeli: Piebiržu (Podbiržanskas) pagasts un daļa no Salātu (Saločai) pagasta, izveidojot Budbergas pagastu, ko 1925. gadā pārdēvēja par Panemunes pagastu (lietuviešu valodā tas nozīmē – Pieņemunas pagasts, jo lietuvieši Mēmeles upi sauc par Ņemuneli), bet 1991. gadā to nosauca par Brunavas pagastu.Pirmo reizi Kārlis Ulmanis Panemunē ieradās 1921. gada 26. aprīlī, kad tika iezīmēta Latvijas un Lietuvas jaunā robeža, lai iepazītos ar pievienotās teritorijas stāvokli un vajadzībām. Iedzīvotāji viņu sagaidīja pie Sloku mājām, pie kādreizējās Kurzemes un Kauņas guberņas robežas. Arī vēlākos gados K. Ulmanis Panemunes pagastu apmeklēja vairākkārt. Katrs viņa apmeklējums bija mērķtiecīgs, saistīts ar kāda pagastam nozīmīga jautājuma risinājumu. Šie viņa braucieni tika pārrunāti un vērtēti. Manā atmiņā vēl ir saglabājušies daži nostāsti par šiem K. Ulmaņa Leišmales apmeklējumiem.Jauna ceļa būveJaunā robeža daļai Panemunes Leišmales iedzīvotāju līdzās ieguvumiem radīja arī neērtības. Lielceļš, kas no Bauskas gar Grenstāli (Grenctāli) un Salātiem veda uz Tunkūniem un Budbergu, palika aiz robežas Lietuvas pusē un Latvijas puses iedzīvotājiem vairs nebija izmantojams. Latvijas pusē līdztekus robežai no Jātniekiem (Stiļķenes) uz Tunkūniem un Budbergu vajadzēja izbūvēt jaunu ceļu. Izrokot gar malām dziļus grāvjus, izveidoja ceļa uzbērumu, tautā dēvētu par Stiļķenes dambi. Jaunais ceļš Leišmales iedzīvotājiem atviegloja nokļūšanu Grenstālē un Bauskā. Tomēr lietainos rudeņos tas bija grūti izbraucams. Uz ceļa uzbērtais māls bija ļoti lipīgs. Ar to tā aplipa riteņi, ka zirgam bija grūti ratus pavilkt. Braucējam vajadzēja izkāpt no ratiem un tīrīt riteņus.1937. gadā tika atklāta autosatiksme Bauska–Budberga. Bija iecerēta autobusu riņķa līnija Bauska–Budberga–Aleksandrīne–Jātnieki (Stiļķene)–Grenstāle–Bauska un otrādi. 1938. gada vasarā strādāja uzņēmēju brigāde ar «Ford» kravas automašīnu, kas, norokot uz Brūveru zemes esošo uzkalnu, veda smilti ceļa posmam no Lauvas kroga līdz Jātniekiem tā uzlabošanai. Diemžēl, laikiem mainoties, šī iecere netika realizēta. Tagad ceļa posms no Jātniekiem līdz bijušajai Aleksandrīnei ir diezgan labā stāvoklī autosatiksmei, bet tālāk tas ir aizaudzis ar mežu, jo pa to vairs nav braucēju.Sapulcē Ulmanis svilpjBija organizēta Zemnieku savienības sapulce ar šīs savienības vadītāja K. Ulmaņa uzstāšanos tajā. Sociāldemokrāti, kuriem simpatizēja daļa iedzīvotāju, tika nolēmuši, ka K. Ulmanim te nav, ko meklēt, un viņa runa sapulcē jāizsvelpj. Lai traucētu Ulmaņa uzstāšanos sapulcē, pēdējos solos sasēdušie puiši sākuši svilpot. Bet Ulmanis nav apjucis. Viņš iebāzis pirkstus mutē un tik skaļi nosvilpis, ka priekšējiem sēdētājiem gandrīz vai ausis aizkritušas, un noteicis: «Ko jūs tur pīk-stiet, jūs pat svilpt nemākiet.»Pēc tam K. Ulmanis ironiski norādījis, ka ar svilpošanu jau neko nevar sasniegt. Lai valsts attīstītos, jāveic vajadzīgie pasākumi, saprātīgi jārisina konkrēti uzdevumi. Rezultātā publika pilnībā nostājusies Ulmaņa pusē. Svilpējiem vajadzējis apklust un klausīties Ulmaņa runu vai atstāt sapulci.Uz prāmja Siliņu pārceltuvēLai no Panemunes dotos uz Skaistkalni, vajadzēja celties pāri Mēmelei. Pagasta teritorijā bija divas pārceltuves, viena no tām – Siliņu pārceltuve pie Montegailišķes, ko savā braucienā izmantoja Ulmanis.Bija pieņemts, ka pārceļamais ar ierobtu vāli, kas aptvēra trosi, palīdz pārcēlājam ievilkt prāmi no piestātnes upes straumē un pretējā krastā pievilkt piestātnei. Ulmanis to nav praties darīt. Tad pārcēlājs viņam uzsaucis: «Nestāvi, palīdzi vilkt!» Ulmanis arī paņēmis velkamo vāli un palīdzējis prāmi pārvilkt pāri upei.Prezidents Skaistkalnes tirgūUlmanis rīta agrumā ieradies Skaistkalnes tirgū, lai iepazītos ar tur tirgojamo produkciju un cenām. Kāda sieva tirgojusi aitas gaļu, uzdodama to par jēra gaļu. Ulmanis to apstrīdējis, kā argumentu norādīdams arī uz lielo tesmeni, kāds nevar būt jēram. Pienākušais mazpulcēns atpazinis Ulmani un viņu sveicinājis: «Sveiks, tautas vadoni!» Nu gan sieva apjukusi un nobijusies, ka gribējusi piekrāpt prezidentu.Rūpes par Latvijas tēluBraukdams pa pagasta ceļiem, Ulmanis veltījis uzmanību arī apkārtnes sakoptībai, ainavas skaistumam, lai grāvmalas nebūtu krūmiem apaugušas, ceļa malā nebūtu nekārtīgas, noplukušas celtnes. Ceļa malās tika stādītas ābeles, kas pavasaros priecēja ar ziediem, bet rudeņos braucēji varēja baudīt to augļus. Kalējs Eduards Lazdiņš Budbergas miestā sašķiebušās būdas vietā no ķieģeļiem uzbūvēja jaunu, diezgan labi aprīkotu smēdi. Kara laikā es ar Lazdiņu jaunāko dēlu Jūliju tajā izgatavojām vienkāršas karbīda lampas telpu apgaismošanai. Tagad gan ēkas ir noplukušas, jau desmitiem gadu ēzē vairs neliesmo uguns.Pie Ērgļiem (Klicneres), kur sanāk kopā pieci ceļi – no Bauskas, Grenstāles, Mežgaļiem, Budbergas un Ērgļiem –, bija ar atomašīnu grūti izbraucams krustojums, par ko Ulmanis aizrādījis pagasta vecākajam Eduardam Beinertam. Krustojums tika sakārtots atbilstoši prasībām.Mežgaļu skolas celtniecībaUlmanim apmeklēt Panemuni paticis arī tādēļ, ka tur bija kuplas daudzbērnu ģimenes. Lielas bija Purviņu, Piebalgu, Bikšu, Bēku, Trīberu u. c. ģimenes, Dobelnieku mājās auga septiņas meitas. Ja bija bērni, viņu izglītošanai bija vajadzīgas skolas. Panemunes pagastā darbojās četras nelielas skoliņas ar vēl cara laikos celtām, jaunajiem apstākļiem maz piemērotām telpām: Tunkūnu un Tervidānu četrklasīgās skolas, Paņemunes un Brunavas sešu klašu skolas. Ulmanis personīgi apmeklēja šīs skoliņas, arī mazo Tunkūnu skoliņu, kurā es tiku mācījies un kas atradās tikai desmit metrus no Lietuvas robežas. Aprunājās ar skolā dzīvojošo skolotāju Mildu Gaili, viņas meitiņu Zigrīdu, kas Ulmanim pasniedza lauku ziedus, aprunājās ar viņpus robežas uz ceļa sastaptiem lietuviešiem, skolas apkopējai, sīkzemniecei, kas žēlojās, ka grūti samaksāt zemes nodokli, iedeva naudu.No skolu apmeklējuma Ulmanis secināja, ka pagasta centrā jāceļ moderna skola ar internātu un māju skolotāju dzīvokļiem. 1939. gadā no valsts budžeta tika iedalīta nauda Mežgaļu skolas projektēšanai un celtniecības materiālu iegādei. 1940. gada 4. jūnijā svinīgi tika ielikts jaunās skolas pamatakmens. Mežgaļu skola bija viena no trim pēdējām Ulmaņlaikā projektētajām un būvētajām skolām. Tomēr politisko pārmaiņu dēļ skolas būvniecība kavējās, jaunajai varai svarīgāka bija kara aerodroma iekārtošana pie Bauskas. Skolas būvniecība tika pabeigta kara laikā, mācības tajā sākās 1942. gada rudenī.Vajadzīgie ļaudisKārlis Ulmanis Panemuni, tagadējo Brunavas pagastu, apmeklēja vairākkārt, ar saviem lēmumiem un rīcību veicinot tā attīstību. Atšķirībā no tā laika atjaunotās Latvijas valsts, trīs bijušie prezidenti 20 gadu laikā, kaut arī vairākkārt aicināti, nebija raduši iespēju vai vēlmi to darīt. Vienreiz jau kā eksprezidents bija atbraucis Guntis Ulmanis, kas savā runā plaši stāstīja par tikšanos ar tibetiešu garīgo līderi Dalailamu, bet ne vārda nebilda par Latvijā darāmo. Tāpēc nav jābrīnās par tautas atsvešināšanos no tās vadītājiem un no tā izrietošajām sekām.Mums valsts pārvaldē vajadzīgi tādi ļaudis, kādus tos raksturojis un prasījis savulaik Kārlis Ulmanis. Mūsu uzdevums ir šādus cilvēkus atrast, viņus izvirzīt un atbalstīt, par tādiem audzināt jauniešus. Kādi ļaudis mums vajadzīgiĻaudis nenopērkami.Ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem.Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās.Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām.Ļaudis vīrišķīgi darbā, nepagurstoši nesekmēs.Ļaudis, kurus nevada divējādas tikumības – viena privātā dzīvē, otra atklātā dzīvē.Ļaudis – pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv.Ļaudis atturīgi, tas ir, ļaudis, kuri savus ceļus neloka.. alkohola, «narkotiku un azartspēļu» (iespraudums mans) priekšā. Īsiem vārdiem sakot – mums vairāk vajadzīgi ļaudis nekā statūti un instrukcijas.Degsme. Rīga: «Avots», 1991., 540. lpp.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nostāsti Panemunē par Kārli Ulmani

Kategorijas