Dzer, zog, iet postā

2011. gada 14. oktobris 00:00

Māsasdēls, kuram vajadzētu uzņemties rūpes par astoņdesmitgadīgo māmuļu, nestrādā, dzer, tiranizē mājiniekus. Divas reizes viņš skatījies nāvei acīs, tomēr nespēj izrauties no purva, kurā arvien dziļāk velk dzeršana. Par šo postu ģimenē «Bauskas Dzīvei» atrakstījis Arvīds (šis un turpmākie personu vārdi mainīti) no Vecumnieku novada.Smagus pārbaudījumus piedzīvojis arī Arvīds, tomēr spējis nesalūzt. Uz viņa sievas bērēm braucot, autoavārijā gāja bojā Arvīda māsa, kura līdz tam rūpējās par abu veco māmulīti. Par viņas atbalstu vajadzēja kļūt nepilnus četrdesmit gadus vecajam māsasdēlam Emīlam, bet viņš vecmammai izmāna pensijas naudu, ko nodzer, melo, taisnojas. Plosts reizēm ir dienu, reizēm nedēļu garš, tāpēc izjukusi arī Emīla kopdzīve ar dēla māti. Nekaunība nogurdinaRedzot, kas notiek dzimtas mājās, Arvīds pēc vairāk nekā 30 gadu dzīves Rīgā pārcēlās pie mātes. Pārdevis Rīgas dzīvokli, izremontēja istabiņu nama otrajā stāvā, kur apmeties. Algotu darbu pagastā nav atradis, strādā pie mājas, gādā malku, palīdz māmulītei atvairīt māsasdēla uzbrukumus.«Ticu Dievam, kurš nepamet nevienu, kas izvēlas rūpēties par kādu. Esmu gan noguris no dzērāja klātbūtnes, viņa gājieniem, nekaunības. No mājām iznesis savas un ne tikai savas vērtīgās mantas, ko pārdevis vai iemainījis pret alkoholu. Mums ar māti nākas viņu barot, jo Emīls uzskata to par mūsu pienākumu,» atzīst Arvīds.Arvīds neslēpj – briesmīgi noskatīties, kā cilvēks beidz sevi nost. Emīlam bija labs darbs, bet dzeršanas dēļ zaudēts viss. Meklē palīdzībuTaču ne jau savas ģimenes nelaimi Arvīds vēlējies izklāstīt «Bauskas Dzīvei». Viņš meklē atbildi, kurš Emīlam var palīdzēt, vai ir iespējams viņu no alkoholisma ārstēt kaut piespiedu kārtā?Par garīgās un fiziskās atveseļošanās iespējām Arvīds interesējies «Kalna svētību kopienā» Bruknas muižā, kur dzīvē atgriezušies gan alkoholisma, gan narkotiku upuri. Ar vienu noteikumu – ja viņi paši šajā procesā iesaistās no labas gribas. Emīls turp doties atsakās.Divas reizes radinieks jau ir kodējies, taču pats, pat skaidrā prātā būdams, neatzīst, ka ir slims un jāārstējas, viņš apgalvo, ka problēmas ir mājiniekiem, nevis viņam. Kā tālāk dzīvot Arvīdam un māmuļai, vai tiešām viņiem jābēg prom no mājām? Kurš pasargās, ja dzēruma delīrijā Emīls ņems rokā pagali, cirvi vai nazi?Diemžēl šādos gadījumos joprojām, Ostapa Bendera vārdiem sakot, slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās. Valsts un pašvaldības rīcībā nav līdzekļu, lai palīdzētu prognozējamu nelaimi aizkavēt. Savējie piesedzAr vēstuli «Bauskas Dzīve» iepazīstināja Vecumnieku novada domes sociālā dienesta vadītāju Inu Jankeviču. Viņa atzīst, ka līdzīga situācija ir vēl dažās novada ģimenēs. Nevienu iesniegumu par vīrieša agresivitāti nav saņēmis ne Vecumnieku novada domes kārtībnieks, ne arī sociālais dienests, informē Ina Jankeviča. Viņa secina, ka dzērāja tuvinieki kļuvuši līdzatkarīgi, jo cenšas viņu piesegt... Nodarbinātības valsts aģentūras darba praktizēšanas pasākumos pašvaldībā Emīls iesaistīts 2010. gada aprīlī, bet strādājis tikai dažas dienas, jo alkohola lietošanas dēļ atlaists. Ja arī atrod kādu gadījumu darbu, tiklīdz saņem naudu, piedzeras un strādāt nav spējīgs. Tā nu šis vīrietis spēka gados kļūst par nastu savai ģimenei. Vienlaikus Ina Jankeviča skaidro, ka Latvijas Republikas likumdošana neparedz piespiedu ārstēšanos no atkarību izraisošām vielām, tā ir paša cilvēka brīva griba mainīt savu dzīvi un normāli funkcionēt sabiedrībā.«Alkoholisms ir ļoti liela mūsu sabiedrības problēma, kuras risināšanā pašvaldības rīcībā nav efektīvu līdzekļu. Galvenais akcents – atkarīgajai personai ir jāgrib izkļūt no atkarības. Kamēr šāda lēmuma nav, nelīdzēs ne kodēšanās, ne ampulas iešūšana vai Minesotas programma jeb atbalsta grupa anonīmiem alkoholiķiem,» secina Ina Jankeviča. Piespiest nevarVēršoties Veselības ministrijā, «Bauskas Dzīve» centās uzzināt, varbūt tomēr ir kādas metodes, ar kurām cilvēku var piespiest ārstēties no dzeršanas. Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole atbildēja noraidoši:«No alkoholisma piespiedu kārtā tiešām neārstē. Šādus cilvēkus radinieki parasti ved pie ārsta pierunājot. Ja tas izdodas, pacients ilgstoši tiek motivēts ārstēties un dara to. Iespējamie risinājumi šajos gadījumos neskar veselības aprūpi, bet gan sociālās palīdzības jomu, iesaistot policiju, pašvaldības sociālo dienestu, iespēju robežās mainot vidi, dzīvesvietu.»Ir daži izņēmumiTomēr ir daži gadījumi, kad piespiedu ārstēšana tiek piemērota, informē Veselības ministrija. Ārstniecības likums noteic, ka tas notiek psihiatriskās palīdzības gadījumā, un arī tad ir jāpiepildās noteiktiem priekšnosacījumiem – pacients apdraud sevi vai citus un nevar rūpēties par sevi vai viņa apgādībā esošiem cilvēkiem. Par šādu ārstēšanu lemj tiesa, un piespiedu psihiatriskā ārstēšana var dot zināmu rezultātu atšķirībā no alkoholisma ārstēšanas piespiedu kārtā. Epidemioloģiskās drošības likums noteic, ka infekcijas slimību gadījumā (arī tuberkulozes, bet ne HIV/AIDS gadījumā) personas, kuras neārstējas, var izolēt. Šāda piespiedu izolēšana ir pamatota ar veselības draudiem, kurus viena slima persona var radīt ļoti lielam sabiedrības lokam (pie HIV šādi draudi nepastāv).Ja personai vienlaikus ar alkoholismu ir arī psihiatriska saslimšana, tad šādu personu var ārstēt piespiedu kārtā likumā noteiktajos gadījumos. Lielākoties alkoholiķim mazina akūto veselības pasliktināšanos, un, ja pacients nevēlas turpināt ārstēšanos, viņš dodas mājās. SKAIDROJUMSLikuma «Par sociālo drošību» 29. pantā – pakļaušanās ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem – teikts, ka personai, kura vēlas saņemt vai saņem sociālos pakalpojumus sakarā ar slimību vai invaliditāti, pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jāpakļaujas ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem, ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos. Šo pantu uz rakstā pieminēto Emīlu nevar attiecināt, jo viņam nav nepieciešami sociālie pakalpojumi sakarā ar slimību un invaliditāti.«Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums» 7. panta 4. punktā noteic, ka klienta pienākums ir izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm). Šo likuma pantu attiecībā uz ģimeni arī nevar attiecināt, jo tuvinieki nav vērsušies pēc sociālās palīdzības. Ja arī to darītu, tad saimei ir jāvienojas par atkarīgās personas sociālo rehabilitāciju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzer, zog, iet postā

Kategorijas