Drāma Eiropas robežās

2011. gada 21. oktobris 00:00

Pēc atvaļinājuma sieva atgriezusies Īrijā, līdzi aizvedot četrus gadus veco dēlu. Viņa tēvs, tālbraucējs šoferis, to uzzināja, atgriežoties no kārtējā reisa, un jūtas šokēts. Tas izlemts bez viņa ziņas un piekrišanas.Strādāt uz Īriju Valentīna devās, kad mazajam Aleksandram bija divi gadi. Kad beidzās bērna kopšanas atvaļinājums, mātes darbavieta bija pasludināta par maksātnespējīgu. Valentīna vairākus mēnešus bija bezdarbniece, līdz sameklēja apkopējas vietu nelielā viesnīciņā Ziemeļīrijā. Tēva tiesībasAizbraucot no Latvijas, viņa dēlu uzticēja savai mātei. Vietas bērnudārzā Aleksandram nebija, tāpēc vecmāmiņa bērnam sameklēja auklīti. Tam piekrita arī Valentīnas vīrs Voldemārs, kurš reizēm divas nedēļas un ilgāk pavada reisos, vedot kravas uz dažādām Eiropas valstīm.«Toreiz nebija citas iespējas. Sieva noteikti gribēja strādāt, bet dēliņš bija par mazu, lai viņu ņemtu līdzi, turklāt es to nemaz nepieļautu. Sievasmātes palīdzība bērna audzināšanā mums bija nepieciešama, jo neesmu katru dienu mājās, tāpēc pats nevaru uzņemties atbildību par bērna aprūpi un audzināšanu. Nevarēju iedomāties, ka vienā dienā sieva gluži vienkārši aizvedīs bērnu prom, tas nav mūsu kopīgs lēmums,» saka Voldemārs.Viņš interesējas par savām tiesībām tikties ar bērnu un uzskata, ka sievai tās ir jānodrošina. Tēvs uzstāda savus noteikumus, sakot, ka uzturlīdzekļus dēlam dos tikai tad, ja bērns netiks no viņa šķirts.Bērns «gaisā»Šāda situācija pēdējos gados nav retums. Tā kā bērna vecāku laulība nav šķirta, Voldemāram ar Valentīnu kā tēvam un mātei savstarpēji jāvienojas par bērna audzināšanu un dzīvesvietu, ņemot vērā bērna tiesības, saka Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa-Plūdone.Tomēr viņa piebilst, ka šo lietu bāriņtiesā nokārtot nevar, Voldemāram jāizvēlas advokāts un jāgatavo prasības pieteikums tiesai par saskarsmes tiesībām ar dēlu. Savukārt par uzturlīdzekļiem bērnam vīrs nevar uzstādīt ultimātu, jo tie ir jānodrošina atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem.«Vēl un vēlreiz jāatgādina, ka gadījumos, ja nepilngadīgs bērns viena vai abu vecāku prombūtnē tiek atstāts vecvecāku, šajā gadījumā sievasmātes, aprūpē, ir jāiesniedz bāriņtiesā lūgums pieņemt lēmumu par atstāšanu aprūpē citai personai atbilstīgi bērna interesēm,» saka Andra Smiltiņa-Plūdone.Šajā gadījumā tas nebija jādara, jo otrs no vecākiem palika Latvijā un bērna aprūpi varēja nodrošināt vai noorganizēt. Tomēr, ja, piemēram, sociālais dienests pārbaudītu ģimeni, nāktos atzīt, ka bērns «karājas gaisā» – māte un tēvs ilgāku vai garāku laika periodu atrodas prombūtnē no ģimenes, vecmāmiņa strādā, puisēnu pieskata kaimiņiene, kura zēnam patiesībā ir sveša sieviete. Slēpj konfliktuNotikušais ļauj secināt, kādas ir bijušas attiecības ģimenē, ja reiz tik svarīgs lēmums ir pieņemts pēkšņi un neinformējot par to bērna tēvu. Iespējams, ka abu laulāto starpā ir bijis konflikts, par ko viņi nevēlas runāt, spriež Anda Smiltiņa-Plūdone.Vai mātei ir tiesības bez vīra ziņas aizvest nepilngadīgu bērnu no valsts? Anda Smiltiņa-Plūdone skaidro, ka, tā kā bērna vecāku laulība nav šķirta, saskaņā ar Civillikumu abi vecāki kopīgi realizē bērna aizgādību. Šajā gadījumā mātei vajadzēja brīdināt bērna tēvu, ka viņa bērnu ved prom no Latvijas, un prasīt tēva piekrišanu. Saskaņā ar Hāgas 1980. gada 25. oktobra «Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem» (Latvijā ir spēkā ar 2002. gada 1. februāri), ir notikusi bērna prettiesiska aizvešana no valsts. Tāpēc tēvam ir vairāki varianti, kā viņš var aizstāvēt savas likumā noteiktās tiesības, skaidro Anda Smiltiņa-Plūdone.Tēvs var Bauskas rajona tiesā lūgt pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā. Voldemārs var meklēt palīdzību arī Tieslietu ministrijas Bērnu lietu sadarbības nodaļā, lai noformētu pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.Bērna tēvs var tās valsts, uz kuru bērns aizvests, Centrālajā iestādē pieprasīt bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu. Šajā gadījumā Ziemeļīrijas tiesā jālūdz pieņemt lēmumu par bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.Minētās iespējas nav savstarpēji saistītas. Bērna tēvs var izmantot jebkuru no tām, neizmantojot pārējās, uzsver Anda Smiltiņa-Plūdone.Tomēr, ņemot vērā faktu, ka abi vecāki lielāko daļu laika bija prom un bērns faktiski atradās vecmāmiņas aprūpē, tēvam tiesā būs jāpierāda, kā viņš ir realizējis bērna aizgādības tiesības. Šajā gadījumā tēvam nepietiks ar argumentu, ka viņš bērnu materiāli nodrošinājis. UZZIŅAIVecāku saskarsmes tiesības ar bērnu regulē Civillikuma pirmā daļa «Ģimenes tiesības». Tās trešās apakšnodaļas «Aizgādība» 178. pantā noteikts: «Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.178.1 Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šī likuma 178. pantā noteiktajā kārtībā. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību. Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesības atbilstīgi šī likuma 181. un 182. panta noteikumiem. Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. 181. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesības).Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.» www.likumi.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Drāma Eiropas robežās

Kategorijas