Gandrīz perfekts

2011. gada 21. oktobris 00:00

70 gadu jubileja – Imantam Grumslim.Baušķeniekam Imantam Grumslim nedēļas sākumā bija apaļa jubileja. Ilgāko darba mūža posmu – 35 gadus – viņš strādājis akciju sabiedrībā «Latvenergo». Virzoties pa karjeras kāpnēm, no elektromontiera, kam darbdienās bija jārok stabi un jāveic citi fiziski darbi, jubilārs ticis līdz energouzraudzības inspektora amatam, bet tagad jau septīto gadu bauda mierīgo pensijas dzīvi.20 gadus nerunāPabeidzis dzimtās puses skolu Jaunsaulē un vēlāk Bauskas 1. vidusskolu, Imants kā tehniskas dabas cilvēks izlēmis stāties Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte – red.), taču nav izturējis konkursu. «Tad nu es vienu dienu, sēdot parkā uz soliņa un lasot avīzi, ieraudzīju sludinājumu, ka Rūjienas tehnikums uzņem audzēkņus elektriķu programmā. Manu izvēli par labu šai mācību iestādei ietekmēja arī fakts, ka tehnikumā par gadu tiktu pārcelta dienēšana armijā,» atceras jubilārs.Armijā vēlāk tik un tā bija jāiet. «Un tālu bija jādodas. Nonācu vēsajā Arhangeļskas apgabalā. Tur es darbojos raķešu bāzes teritorijā. Vismaz par to tagad varu stāstīt, jo divdesmit gadu, par kuriem parakstījos klusēt, ir pagājuši,» atklāj Imants.Neilgi pēc atgriešanās mājās jubilārs iestājies Kandavas tehnikumā: «Varēju tur mācīties jau trešajā kursā, taču radi, ar kuriem uz turieni devos, pierunāja mani sākt ar viņiem kopā pirmajā kursā.»Mīlestība caur vēderuDesmit gadi pēc tehnikuma absolvēšanas aizvadīti, strādājot Bārbelē un dzīvojot Skaistkalnē. Tajā laikā Imants sastapa ozolainieti Helēnu, ko arī apprecēja. Iespējams, šis bija viens no gadījumiem, kad mīlestība gāja caur vēderu, jo Helēna tolaik strādāja par konditori. Laimīgā sastapšanās gan notikusi autobusā.Abu luteklis – vienīgais bērns – dēls Guntis dzīvo Rīgā un strādā par mēbeļu galdnieku. Lai gan dēla nodarbe ar vecāku profesiju nešķiet saistīta, viņš tomēr bieži zvanot prasīt padomu. «Tagad iebūvētās virtuves mēbeles ir diezgan sarežģīta padarīšana, jo visur klāt arī elektroinstalācijas darbi,» skaidro Imants.Kolēģi pasniedz īpašu dāvanuĪsu brīdi, kopš ar ģimeni pārcēlies uz Bausku, jubilārs strādājis citā darbavietā – PMK jeb pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā. Tas ļāvis vienkāršāk tikt pie dzīvokļa. Tad atkal atsākts darbs «Latv-energo». Energouzraudzības inspektora amatā Imants pārbaudīja elektrības skaitītājus, kontrolēja, vai pieslēgumi ierīkoti legāli, mācīja personālam drošības tehniku u. c.Par bijušo darbavietu baušķeniekam ir saglabājušās labākās atmiņas. Daudz prieka un azarta savulaik sagādājušas sporta spēles starp uzņēmuma nodaļām.Īpašu velti jubilāram, dodoties pensijā, sarūpējuši kolēģi – viņi izveidojuši grāmatu ar darbabiedru bildēm, kam klāt pievienotas katra domas par Imantu. KOLĒĢI PAR IMANTUAivars Kalniņš: «Solīds priekšnieks, kura ikdienas moto – no rītiem inspektoram ir jābūt ar kaklasaiti un nedaudz jāsmaržo pēc konjaciņa.»Māris Putniņš: «Labs darbaudzinātājs un darbinieks, bet spītīgs padotais. Nevar īsti saprast – principiāli pedantisks vai pedantiski principiāls...»Romāns Vasko: «Darbā ir nepiekāpīgs «burta kalps». Turpmāk vēlam dzīvi uztvert vienkāršāk.»Irēna Gončarova: «Darbā ir punktuāls un precīzs, gandrīz perfekts.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gandrīz perfekts

Kategorijas