Pavedienā savijas siltums no tālām zemēm

2011. gada 31. oktobris 00:00

Vilnas pārstrādes uzņēmumam «Klippan Saule», kura filiāle atrodas Bauskā, decembrī apritēs 15. gadskārta. Par godu tam īpašnieki visiem darbiniekiem apmaksās divas papildu atvaļinājuma dienas.Baušķeniekiem šis gads ir zīmīgs – jau gada sākumā par piektdaļu pieauga pasūtījumu apjoms. Šogad uzņēmums iegādājās vērpjamo un dublējamo mašīnu. Pēdējā sadala dzijas pavedienu vairākās kārtās. Kaut arī iekārtas bija lietotas, tas ir ievērojams uzlabojums, jo vecās mašīnas bija nolietojušās, stāsa filiāles vadītāja Vizma Mileviča.Zviedriem tuvāks pelēkaisLīdz šim ierasti dzijas ražotājiem karstākā darba sezona bijusi gada beigās. Pašlaik darbs organizēts trijās maiņās, citos gada periodos – divās. Bauskas filiāle diennaktī pārstrādā pusotru tonnu vilnas.SIA «Klippan Saule» klienti ir Anglijā, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā, Lietuvā un Latvijā. Vairāku valstu pircēji un mūsu bērnudārzi, mākslas un vispārizglītojošās skolas, kā arī mākslinieki iegādājas vilnas kārsumu, ko izmanto radošiem darbiem.Ražotnes darbinieki ievērojuši klientu gaumi. Piemēram, zviedri vairāk pasūta tā saukto melanžēto toni, proti, dažādas intensitātes pelēko. To iegūst, savienojot baltu vilnu ar melnu. Krievijas un Latvijas patērētāji izvēlas daudzkrāsainu dziju.«Pārsteigums» no AustrālijasEkonomisko lejupslīdi vilnas pārstrādes uzņēmums smagi neizjūt. Vienīgi izejvielas ar katru gadu kļūst dārgākas. Baušķenieki gadā pārstrādā ap 350 tonnām vilnas. Ražotne izmanto Austrālijas un Jaunzēlandes aitu, kā arī alpaku vilnu, ko piegādā no Vācijas. Dienvid-zemju aitu kažoks ir baltāks, smalkāks un mīkstāks. Savukārt alpakas apmatojuma šķiedras ir garas, tās kombinē ar smalku vilnu. Jāpiebilst, ka Latvijas aitu kopēji var piedāvāt tikai nelielus apjomus.Ražotne sastopas ar vilnas iegādes un korektas piegādes problēmām. Viens kilograms produkta maksā ap trim latiem. Reiz sūtījumā no Austrālijas nācās izņemt apmēram simts kilogramu vilnas atkritumu un gružu, stāsta V. Mileviča.Strādā ģimenesLīdzīgi citām komercstruktūrām, uzņēmums jūt darbaspēka problēmas. Labākos darbiniekus atrod tikai ar laiku, un Bauskas filiālē nekad neesot bijušas lielas algas. «Taču mums viss ir oficiāli. Daudzi tāpēc negrib strādāt, bet citi neredz jēgu censties. Viņi saka – jo vairāk strādā, jo vairāk atvelk. Nodokļu sistēmu vajadzētu mainīt,» uzskata vadītāja.Bauskas filiālē iztiku pelna vairākas ģimenes, piemēram, Dārznieki – tēvs, dēls un divas meitas. Kāršamās mašīnas operators Gvido Dārznieks «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka uzņēmumā strādā 13 gadu. Viņam patīk, ka iztiku var pelnīt tuvu dzīvesvietai.Gadus 12 ražotnē nodarbināta vērpēja Olita Konstantinova. Viņa savulaik mācījusies Ogres profesionālajā vidusskolā par spolētāju-dublētāju.Pie vērpjmašīnas laikraksts sastapa Sarmīti, kura vienā darbavietā strādā jau 32 gadus, tikmēr uzņēmumam vairākas reizes mainījušies īpašnieki un nosaukums. Sarmīte pirms daudziem gadiem izmācījās par audēju Rīgas 26. profesionāli tehniskajā vidusskolā. «Pozitīvi, ka te ir maiņu darbs. Agrajos rītos var daudz izdarīt,» tā baušķeniece. UZZIŅAISIA «Klippan Saule» ir Zviedrijas firmas «Klippan Textil AB» meitas uzņēmums. Centrālā ražotne un veikals atrodas Rīgā.Bauskas filiālē sagatavo dziju un kārsumu, proti, nokrāso, sasver un safasē vilnu, bet rīdzinieki auž dažādus izstrādājumus un tirgo.Pašlaik Bauskā nodarbināti 40 cilvēki – krāsotāji, izejvielu gatavotāji, vērpējas, kārsēji, dublētāji, šķeterētājas, dzijas kvalitātes kontrolieri, kurinātāji, sargi.Filiālē strādā cilvēki no Bauskas, Gailīšu un Codes pagasta.Darbinieki vidēji saņem Ls 280, krāsotāji – Ls 350 – 400.Avots: «Klippan Saule»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pavedienā savijas siltums no tālām zemēm

Kategorijas