Sēta ar mirdzošu vaiņagu

2011. gada 2. novembris 00:00

Baibas un Andra Koku saime no Bauskas novada Gailīšu pagasta šogad saņēma konkursa «Sējējs» veicināšanas balvu nominācijā «Ģimene lauku sētā».Lai savāktu rosīgo pulku uz kopīgu foto dzimtas mājās, Baibai vajadzēja divas nedēļas. Taču sestdienas rudens rīta miglainais nīgrums, «Bauskas Dzīvei» iebraucot leišmales sētā, pačib kā nebijis.Sirds gaišumsDzimtas dvēsele ir Baiba – žigla kā irbe, valoda kā strautiņš. Kādreizējā bērnudārza audzinātāja no Rīgas latviskās dzimtas turēšanas tradīcijas, tāpat kā «Pačūnas», mantojusi no krustmātes – teju otrās mātes. Galvaspilsētas bērnam «krievu laikos» vasaras Īlē pie Sesavas ezera ar siena vākšanu un dobju ravēšanu atstājušas ilgas, kas pēc valsts neatkarības un radu īpašumu atgūšanas atvilka uz Bauskas pusi.Atjaunotajā mājā ir ērti un plaši, četrām atvasēm, arī jau precētajām, katrai sava istaba. Vienīgi vecākais dēls Enno Ence, kad atbrauc ciemos, nakšņojot viesistabā uz dīvāna blakus biljarda galdam. «Kā citādi bērnus pieturēšu, ja katram dzīvoklis Rīgā?!» smejas Baiba.Tikpat silti viesus sagaida saimnieces māte Skaidrīte, izrādot saulaino istabu, kur mīt kopā ar vīru Arnoldu un māsu Mirdzu. Vectēvam jau 90 gadu, un viņš ir galvenais bišu kopējs, lepnumu neslēpj meita. Skaidrīte čalo līdzīgi Baibai, īpaši uzsverot – viņai ir 12 mazbērnu un septiņi mazmazbērni. Baiba rāda senu, bet ļoti skaidru foto – tajā mīļā krustmāte, māte, citi senči.Darbā nav jādzenDzimtas saknes te dziļas un spēcīgas, un tādi arī asni. Visi kopā Koki, viņu bērni ar otrajām pusītēm un atvasēm noteikti ir divreiz gadā – Ziemsvētkos un Līgosvētkos. Nedēļas nogalēs kāds atbrauc regulāri – visi aizņemti savos darbos, taču lauku sētā gan kas paveicams, gan prieka netrūkst.Baiba palepojas, ka neviens no viņas bērniem nemeklē laimi ārzemēs. Viņa aizrautīgi stāsta ne vien par meitu Līgu – advokāti, Ilzi, kas vasarās te audzē zemenes, dēlu Mārtiņu, kura ģimenē gaidāms pirmdzimtais, pastarīti Kristapu, kurš vēl mācās skolā Bauskā un ir lielākais palīgs lauku darbos, bet arī par znotu Māri, par kuru labāk neviens cits tehniku sametināt neprot.Namatēvs Andris roku paspiest atnāk pirms pašas fotografēšanās, tikko nokāpis no traktora. Pie darba šajā sētā neviens nav jādzen, «paši atrod», saka saimniece. Bērni pieaugot palīdzējuši namu sakopt un iekārtot, paveikt lauku darbus, kuru vairāk nekā 150 hekt-āru saimniecībā ar 40 govīm un plašu dārzu netrūkst.Skatās nākotnēŠajā ģimenē citam citu atbalstīt ierasts – kāda radiniece Baibas mājās reiz atguvusi veselību, sētu nosaucot par «laimes zemi». Pašas māsa grāmatvede palīdz savest kārtībā saimniecības «papīrus».Savu laiku «Pačūnās», kas sācies reizē ar «Baltijas ceļu», Baiba rēķina stāvos, proti, kad viņai apritēja 50 gadu, bija sakārtots pirmais senā nama stāvs, kad 56 gadi – izremontēts otrais. Naudā to izteikt nevar – te ieguldīti vīra pārdoto īpašumu līdzekļi, pašu, vecāku un bērnu darbs. Baiba rāda pašu darinātas mēbeles un mājas iekārtojuma detaļas, atklāj tālākās ieceres par plašās Zemgales sētas klēts sakārtošanu un baseina būvi.Nav šaubu, ka «Pačūnās» ieliktais gaišums un spēks turpināsies. Atvadoties Baiba un Andris žurnālistiem paspiež roku, mazmeita Karlīne māj, lēkājot uz lielā akmens. Koku sirds siltums un dvēseles gaišums ceļā klīdina rudens miglu. VIEDOKLISEleonora Maisaka, Valsts lauku tīkla Bauskas biroja vadītāja:«Koku ģimene ir ideāls piemērs, kā lauku sētā vairākās paaudzēs cits citam nodod latvisko, darbīgo dzīvesziņu. Jau agrāk, apciemojot saimniecības, bijām ļoti priecājušies par šo sētu un saimi. Šogad pieteicām Kokus «Sējēja» balvai, jo viņi ir pelnījuši atzinību ar savu čaklumu un labestību. Lepojamies, ka viņu sadzīvošana un prasme strādāt ir novērtēta.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sēta ar mirdzošu vaiņagu

Kategorijas