Divi zaķi vienā braucienā

2011. gada 4. novembris 00:00

Ceļosim! Iecavas pedagogi iepazīst Galīsiju Spānijā un gabaliņu Portugāles.Sensena vēsture, ko nesalīdzināt ar latviešu nācijas rāpulīšu pieredzi, neaptverams okeāna plašums, Zemgales līdzenumu pretstats – klinšaini kalni, karstums oktobrī un gadsimtu tradīcijās balstīta virtuve – tādi ir Iecavas skolotājas Vitas Lauciņas-Veineres spilgtākie iespaidi no ceļojuma uz Spānijas provinci Galīsiju.Apustuļa katedrāleGalīsijas galvenajā pilsētā Santjago de Kompostelā Vita kopā ar trijiem kolēģiem un 20 audzēkņiem oktobra vidū viesojās, piedaloties kultūrizglītības projektā, kas atbalstīts Eiropas programmā «Comenius». «Bauskas Dzīve» jau rakstīja par šī projekta izglītojošo mērķi – iepazīt citas Eiropas tautas kultūru un tradīcijas.Kopā ar to iecavnieki guva arī spilgtus ceļojuma iespaidus. Viens no krāšņākajiem – senās Santjago de Kompostelas katedrāles apmeklējums. Neaizmirstama bijusi ekskursija pa daudzšķautņainās ēkas jumtiem.Katedrāle tapusi par godu šajā vietā, iespējams, apglabātajam apustulim Jēkabam. Saskaņā ar leģendu, īsto vietu ganam 813. gadā pēc Kristus norādījusi spoža zvaigzne, un tur uzcelta katedrāle. Šis bija viens no slavenākajiem viduslaiku svētceļnieku galamērķiem. Pacilājošais stāsts, kurā aprakstīti arī citi brīnumi, iedvesmoja spāņu kristiešus karagājienā pret mauriem, un ap katedrāli izauga rosīga pilsēta.Negaidīts piedzīvojumsSantjago de Kompostela atrodas divu stundu braucienā no Portugāles, un ciemiņi aizvesti apskatīt arī kaimiņvalsti. Dabasskati Galīsijā un Portugāles ziemeļdaļā ir tie paši, taču neizdzēšamu iespaidu radījis Atlantijas okeāna plašums – ne salīdzināt ar Baltijas jūru, kas tagad šķiet draudzīgi maza. Vitai atmiņā iespiedušies krāšņie skati no kalnu virsotnēm un seno apmetņu atliekas.Patīkami bijis oktobrī staigāt vasaras drēbēs – Galīsijā bija plus 30 grādu karstums. Vita gan atminas, ka pērn pavasarī, kad Latvijā jau valdīja īsti silts ziedonis, Santjago bijis vēss un lietains laiks.Lēnie ēdājiKatrai tautai ir savas virtuves tradīcijas, un galīsieši šajā ziņā iepazīti labi, dzīvojot ģimenēs. Neierastas bija vēlās un lēnās ēdienreizes, salīdzinot ar latviešu ieražām. Brokastīm galīsieši lielu uzmanību nepievēršot, arī pusdienas nav tik svarīgas, taču, ja ēd, tad to dara lēni un sarunājoties, nevis kā mēs – lielākoties ātri sametam visu mutē un skrienam tālāk, stāsta Vita. Vakariņas ģimenēs ieturētas ap desmitiem, kad daudzi latvieši jau meklētu siltu midziņu. Vakara ēdienreizē visa ģimene ir kopā un pārrunā dienā piedzīvoto.Pārmaiņa no ziemeļnieku pārtikas bijusi ļoti patīkama – Galīsijā ēdienkarti noteic okeāna tuvums, piedāvājot plašu klāstu jūras velšu, arī pie mums par delikatesi turētos astoņkājus. Īpašs piedzīvojums bijis brauciens gliemju vācēju kuģītī – dabā varēja vērot, kā moluskus audzē pie virvēm un savāc, atpakaļceļā nobaudot turpat uz klāja gatavoto gardumu.Līdzīgi kā latviešiem, arī Galīsijā cieņā tiek turētas ģimenes saites. Ļoti sirsnīgs izdevies atvadu pikniks, kurā sadarbības skolas Lamas de Abade audzēkņu vecāki klājuši galdu ar tradicionālajiem ēdieniem – plovam līdzīgu biezeni, jūras velšu uzkodām un daudzveidīgiem saldajiem ēdieniem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divi zaķi vienā braucienā

Kategorijas