Komentāri: rit parakstu vākšana

2011. gada 4. novembris 00:00

Novembrī organizēta parakstu vākšana, lai virzītu procesu krievu valodas noteikšanai par otro valsts valodu Latvijā. Kā to vērtējat?Cienu valsti un valodu Svetlana Poča, rundāliete:Mans tēvs bija krievs, mamma poliete, un viņas tautību arī esmu izvēlējusies par savējo. Latvijā dzīvoju no divu gadu vecuma un nekad neesmu jutusies apspiesta vai ierobežota savās tiesībās. Latviešu valodu mācījos Rundāles pamatskolā un Bauskas 2. vidusskolā, tāpēc man nav bijis nekādu grūtību saprasties ar cilvēkiem gan latviešu, gan krievu valodā. Diemžēl poliski zinu pavisam maz, gribētos iemācīties. Jo vairāk valodu cilvēks prot, jo labāk. Mani bērni ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu, mazmeita pašlaik mācās latviešu skolā.Uzskatu, ka, dzīvojot Latvijā, tās valsts valoda ir jāzina. Savā dzimtajā valodā vai pēc izvēles kādā citā varam runāt ģimenē. Latvija ir tik maza, kas te ko strīdēties par valodām. Nepiedalīšos parakstu vākšanā par referenduma rīkošanu, lai krievu valoda Latvijā būtu otra valsts valoda. Neuzskatu, ka tas ir nepieciešams.Politiska izrāde JURIS KRIEVS, Iecavas novada domes deputāts («TB»/LNNK):Valsts valoda ir viena no valstiskuma sastāvdaļām, un tā ir lieta, par kuru mums ir stingri jāpastāv. Manuprāt, mūsu valodas kā valsts valodas saglabāšana pašlaik ir galvenais uzdevums, kas viennozīmīgi nepieļauj nekādas variācijas par šo tēmu. Kas tad mums vēl ir palicis?!Parakstu vākšanas kampaņu vērtēju negatīvi, jo, manuprāt, pilnīgi nepamatota un absurda ir prasība mainīt Satversmes 21. pantu (par to, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda). Šī kampaņa un tracis ap valdības sastādīšanu liekas kā vienas politiskas izrādes cēlieni. Parakstu vākšanas aktivitāte būs vēlēšanu balsojuma identisks attēls – Rīga un Latgale būs par. Domāju, ka saknes šodienas darbībām meklējamas mūsu valstsvīru nespējā jau pagājušā gadsimta 90. gados pareizi novērtēt un izprast lietu būtību, kas saistās ar valsti un tās pilsoņiem. Valsts prezidenti varēja būt tie, kas ar savām iniciatīvām varēja rosināt pilsonības statusa un nozīmes jautājumu sakārtošanu, bet diemžēl viņiem tas nelikās svarīgi. Pilsonība nedrīkstētu būt kaut kas tāds, ko var pārdot par 25 tūkstošiem latu. Pašlaik izskatās, ka vācam to, ko paši esam sējuši, un sākam raustīties no vienas puses uz otru. Tomēr negribu ticēt, ka šī kampaņa radīs nacionālās nesaskaņas mūsu vidū. Nenoliedz lojalitāti JURIJS BREHUNS, Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotājs:Es piedalītos parakstu vākšanā, lai rosinātu referendumu krievu valodas noteikšanai par otro valsts valodu Latvijā. Diemžēl to nevaru izdarīt, jo neesmu pilsonis, kaut Latvijā esmu dzimis 1977. gadā un šeit visu mūžu nodzīvojis. Barikādes aizstāvēt aicināja arī krievvalodīgos, daudzi tam atsaucās. Toreiz mums deva cerību, ka Latvijas pilsonību iegūs visi tobrīd republikā dzīvojošie iedzīvotāji. Dzīvē tas nepiepildījās. Tas nebija taisnīgi.Pašsaprotams, ka krievvalodīgajiem ir jāpārvalda latviešu sarunvaloda. Jo vairāk valodu zini, jo labāk. Taču mūsu valstī teju puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Viņi šeit strādā, maksā nodokļus, tādējādi uzturot valsti, un ir tiesīgi lietot krievu valodu publiskajā telpā. Tas, ka cilvēki runā citā valodā, ne latviešu, nenozīmē, ka viņi ir nelojāli Latvijai. Tāpat kā latvieši, mēs gribam, lai Latvijai klātos labi, jo esam tai piederīgi – Latvija ir arī mūsu dzimtene.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: rit parakstu vākšana

Kategorijas