Kur iedvesmai nav robežu

2011. gada 11. novembris 00:00

Aizraušanās. Smagā dzīves brīdī noder mammas dotā mācība.Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmu iedzīvotājai Terēzei Mickēvičai nekad nav garlaicīgi vai skumji. Viņa brīvo laiku aizpilda, strādājot dažādus rokdarbus, aizrautīgi mācoties ko jaunu.Īslīcietei ir vispusīgas prasmes. Viņa tamborē un ada, šuj dekoratīvus iepirkumu maisiņus, kā arī izšuj ar mašīnu. Rokdarbniece apglezno zīdu un stiklu. Gadu viņa apmeklēja vizuālās mākslas studijas «Ķēpa» nodarbības pieaugušajiem Īslīces kultūras namā pie Roberta Trinska. Savulaik entuziaste devās uz nodarbībām Rīgā, kur mācījās strādāt ar adāmmašīnu. Uzdāvinot žurnālistei nelielu iepirkuma maisiņu zaļos toņos ar mežģīņotu maliņu un tamborētām puķītēm, darba autore noteic: «Sievietei nekas smagāks par baltmaizes kukulīti nav jānes.»Joprojām pilnveidojasTerēze dzīvo kopā ar dēla ģimeni. Mareks iztiku pelna galvaspilsētas celtniecības firmā. Viņam jādodas uz objektiem visā Latvijas teritorijā. Vedekla Iluta strādā vietējā zemnieku saimniecībā «Strīķeri», bet mazdēliņš Norberts mācās Īslīces vidusskolas 3. klasē. Rokdarbnieces algotā darba mūžs 26 gadu garumā aizritēja Bauskas alus darītavā.Kaut uzkrāta pamatīga pieredze, rokdarbi ir joma, kur radošai iedvesmai nav robežu. Terēze grib pilnveidot māku veidot rozītes no filca, iemācīties izšūt ar lentītēm, tamborēt uz «dakšiņas». Īslīciete cieši apņēmusies, jau sagādājot izejmateriālus, iemācīties veidot ziedus no aukliņas. Par skolotāju entuziastei kalpos Īslīces pagasta 1. bibliotēkā paņemta grāmata. Lasāmvielas krātuvē esot daudz noderīgu krājumu rokdarbniekiem, kas sarūpēti ar vadītājas Ainas Pikas atbalstu. Viņa radošās darbnīcās saaicina vietējo rokdarbnieču pulciņu. Piemēram, reiz notikusi adītu un tamborētu ziedu izstāde. Terēze uz to devās ar krāšņu šalli, kurā bija uztamborētas 50 rozes. Radošais veikums bibliotēkā redzams ik pa laikam.Palīdz atveseļotiesJaunībā īslīcieti rokdarbi neinteresēja. Tiem viņa pievērsās, kad diemžēl smagi cieta avārijā. Atveseļošanās laiks bija smags, tad Terēze sāka adīt un tamborēt. Lielu atbalstu gan veselības atgūšanā, gan gara stiprināšanā sniedza īslīcietes mamma. Emma Beļavska savulaik bija strādājusi par skroderieni. Mamma ir daudz iemācījusi, teic Terēze.Savukārt no Terēzes pārņemt prasmes vēlas mazdēls. Sarunas laikā zēns vairākas reizes noteic: «Babiņ, iemācīsi man to!» Laikrakstam zēns pastāstīja: «Kad mācījos pirmajā klasē, skolotāja mācīja tamborēt un veidot cilvēciņu no aukliņām. Grūti nebija. Man patika un padevās. Pārnācis mājās, uztaisīju vēl vienu figūriņu. Noteikti vēl kaut ko iemācīšos no vecmāmiņas.»Labais gariņšĪslīcietes mammas saknes ir tagadējā Vecumnieku novada Bārbeles pagastā. Tur vēl tagad esot radu mājas, uz kurieni īslīcieši ik pa laikam dodoties ciemos. Savukārt Terēzes tētis Antons Beļavskis dzimis, audzis Zilupē. Otrā pasaules kara laikā viņš izmācījās par virpotāju, tāpēc viņu nevarēja iesaukt armijā.Darbus – tamborētus, adītus komplektiņus zīdaiņiem, zeķes, suvenīrus (no dzijas veidotus putniņus), pirkstiņu lelles un tamlīdzīgi – Terēze izmanto dāvanām draugiem un radiem. Viņa ir ģimenes labais gariņš, sagādājot pirms ziemas siltas zeķes. Turklāt Terēze kopj dārzu. Ar mazdēla un draudzenes palīdzību īslīciete izaudzē visu nepieciešamo saimes galdam. Dārziņā esot visas ogas, šogad labi padevušies gurķi. Ziemas krājumi jau gaida plauktos. Terēzes prasmes sniedz gan noderīgu labumu, gan uztur možu garu. Gandarījums par paveikto izgaismo ikdienu. VIEDOKLISAINA PIKA, Īslīces pagasta 1. bibliotēkas vadītāja:– Terēze ir ļoti radošs, aktīvs cilvēks. Viņa labprāt mācās ko jaunu. Adītu un tamborētu ziedu izstādē, kas notika bibliotēkā, viņa ieguva pirmo vietu. Rokdarbnieces tamborētā šalle ar rozēm bija ļoti skaista. Pašlaik bibliotēkas apmeklētājus priecē Terēzes tamborētās sēnes. Viņa sacīja, ka pati nevar aizdoties pasēņot. Taču var ļauties radošai iedvesmai, veidojot meža veltes no dzijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kur iedvesmai nav robežu

Kategorijas