BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: īpašo svētku laiks

2011. gada 11. novembris 00:00

54
Komentāri: īpašo svētku laiks

Latvijas valsts svētku mēnesis ir novembris. Kā, jūsuprāt, būtu jāsvin valsts svētki?Ilgojas pēc mīļuma AIGA SALDĀBOLA, Vecumnieku novada lauku attīstības speciāliste:Stelpē pirms vairākiem gadiem mums izdevās ieviest Lāčplēša dienas svinēšanas jaunu tradīciju. Ideja par lāpu gājienu radās skolotājai Inesei Freibergai, bet mēs, domubiedru grupa, to uztvērām ar sajūsmu. Acīmredzot gluži neapzināti ilgojāmies pēc mīļuma un svētsvinīguma, kas ikvienu uzrunātu personiski, jo oficiālie sarīkojumi šķita atsvešināti. Pirmais lāpu gājiens dalībniekiem izraisīja dziļu emocionālu pārdzīvojumu. Ļaužu straumes ar gaismekļiem plūda no Nīzeres uz ciema centru, radot neaprakstāmu kopības izjūtu. Lāčplēša diena man joprojām ir sirdij tuvāki svētki nekā 18. novembris, jo tad šķiet, ka vienkāršais cilvēks sēž, savā kaktiņā ierāvies, bet īstie svinētāji ir valsts oficiālās amatpersonas. Tomēr ik gadu 18. novembris manī vieš apcerīgas pārdomas par valsti un cilvēkiem. Šajā dienā nav nācies piedalīties sarīkojumā, kas mani saviļņotu. Uzskatu, ka nevajag baidīties svinēšanas tradīcijās ieviest jauninājumus, pielāgojoties cilvēku uztverei, vēlmēm, emocijām. Man ir prieks, ka lāpu gājienā Stelpes un apkārtnes jaunieši piedalās, brīvas gribas vadīti. Ja svētkiem zūd «obligātuma» pieskaņa, cilvēki atraisās.Leposimies! MĀRCIS PĻAVIŅŠ, BAUSKAS KULTŪRAS CENTRA SPECIĀLISTS:Novembris ir nozīmīgs mēnesis Latvijai un tās vēsturei. Ir ne tikai valsts jāsveic dzimšanas dienā, bet, kas ir vēl svarīgāk, šajās dienās ir vērts padomāt par vēsturi. Šis ir īsti piemērots brīdis, lai atskatītos uz notikumiem 1918. un 1919. gadā. Šis ir brīdis godināt tos, kuru dēļ mēs šodien varam lepoties paši ar savu valsti.Lāčplēša diena man asociējas ar īpašo latvieša neatlaidību, drosmi un patriotismu. Notikumi Latvijas brīvības cīņās ir labs piemērs tam, kā latvietis ar savu veselīgo spītību ir spējīgs uzvarēt šķietami neuzveicamas cīņas. Tieši tāpēc Latvijas iedzīvotājiem 11. novembrī vajadzētu aizdegt logos svecītes. Tas ir skaistākais veids, kā godināt brīvības cīnītājus. Tas pašlaik varētu kalpot arī kā aicinājums tautai būt vienotākai. Uzskatu, ka 18. novembris ikvienam ir jāsvin kā dzimšanas diena. Tiem jābūt jautriem, skaistiem svētkiem, vislabāk draugu un paziņu lokā. Bauskas novadā šogad ir daudzveidīgs svētku koncertu piedāvājums. Pasākumi noritēs gandrīz visos pagastos, arī Bauskā. Šis ir laiks, kad jāatceras un jāgodina tie, kuru dēļ varam draudzīgi sēdēt pie galda un lepni sarunāties savā – latviešu valodā. Šis ir brīdis lepoties ne tikai ar pagātni, bet arī ar saviem šī laika sasniegumiem. Ko pozitīvu, labu savā rīcībā taču var atrast ikviens. Dāvāsim savu labo veikumu Latvijai un leposimies ar to! Savējie un svešinieki INGA STAFECKA, mākslas salona «Meistars Gothards» darbiniece:Vārds «patriotisms», manuprāt, tikai daļēji atspoguļo iekšējo izjūtu, ar ko valsts svētki man atšķiras no visiem citiem. Šo izjūtu nav iespējams ne mākslīgi radīt, ne uzturēt. Tā sakņojas ģimenes vērtību sistēmā. Ikviens pretimnācējs valsts svētkos nav svešinieks. Viņš ir daļa no kopības, savējais. Valsts svētku sarīkojumos ļoti traucē klišejas. Netiek izvirzītas nekādas alternatīvas, bet ikviens mēģinājums to darīt tiek klasificēts kā patriotisma trūkums. Tāpēc valda rutīna, vārdi un saukļi ir tiktāl nodeldēti, ka tajos vairs neieklausās. Uzskatu, ka valsts svētkus nevajag pārvērst par latviskuma parādi. Latvija nav tikai «tūdaliņ, tagadiņ» zeme. Visos laikos šeit ir dzīvojuši un arī pašlaik dzīvo dažādu tautību cilvēki, kuri gribētu justies piederīgi, bet – īpaši valsts svētkos – viņi tiek atstumti kā svešinieki. Mums beidzot ir jāatzīst patiesība, ka Latvijas sabiedrība ir multinacionāla, nevis jānorobežojas pārprasta patriotisma alā.