Tautas tradīcijas māca apgūt jau bērnībā

2011. gada 11. novembris 00:00

Saules pielietais, vienlaikus arī vēsais ceturtdienas, 10. novembra, rīts bija īsti piemērots latviešu tautas tradīcijas – Mārtiņdienas – svinēšanai. «Bauskas Dzīve» šajā rītā apmeklēja bērnudārzu «Lācītis» Gailīšu pagastā.Uzvaras vidusskolas struktūrvienībā «Lācītis» 10. novembrī semināru rīkoja Bauskas un Rundāles novada pirmsskolas pedagogu metodiskā apvienība. Novadu bērnudārzu vadītāji, darbinieki tiekas regulāri, lai ne tikai izrunātu darba lietas, bet arī praksē iepazītos ar kolēģu veikumu. Kopīgi cep pīrāgus«Lācīša» vadītāja Sarmīte Perševica stāsta, ka par dažādām latviešu tautas tradīcijām ar bērniem tiek runāts visa gada garumā. To atzinīgi vērtē arī vecāki, kuri atbalsta savu mazuļu rosīšanos. Šoreiz, piemēram, ne bez vecāku līdzdalības bērnudārza vestibilā tapusi interesanta Mārtiņdienas gaiļu izstāde.Taču lielākais darbs, ko bērni kopā ar audzinātājām paveica ceturtdien, bija pīrāgu cepšana. Mazuļiem no mājām bija iedoti līdzi krāsaini priekšauti, visi bija apņēmības pilni, ieinteresēti darboties ar mīklu. Pašu pildītos pīrāgus izcept tika uzticēts bērnudārza virtuves strādniecēm. Pirms mielošanās bērni viesiem runāja iemācītos dzejoļus. Pie viņiem ciemos bija atnākuši arī budēļi. Pēc rosīgas darbošanās bērnudārza telpās mazie uzvarieši gāja laukā vērot Mārtiņdienas izpausmes dabā. Vērojot norises dabāRundāles novada bērnudārza «Mārpuķīte» vadītāja Indra Konstantinova pauda gandarījumu par izdevušos metodisko pasākumu: «Šodien valda īsta Mārtiņdienas noskaņa. Vairums koku lapas jau nometuši, laukus klāja balts sarmas pārsegs, kārtīgi saimnieki visus zemes darbus apdarījuši. Mārtiņdienā atvērti vārti ziemai, īstais laiks budēļos iešanai un jautrai vakarēšanai. Tieši par to ir jāstāsta bērniem jau no mazotnes. Turklāt tautas tradīcijas vislabāk mazuļi apjauš, vērojot norises dabā, kā arī iepazīstot viņu vecumam atbilstīgu darbošanos. Man šķiet, kopīga pīrāgu cepšana bērniem ilgi paliks atmiņā.»Arī audzinātāja Gita Šļumba atzinīgi vērtē dažādas praktiskās nodarbes ar bērniem: «Mēs savulaik mācījāmies cept piparkūkas. Izrādās, daudziem bērniem tas bija īsts atklājums. Ar vecākiem mājās neko tādu viņi nebija darījuši, daudzi par piparkūkām zināja vienīgi to, ka tās var nopirkt veikalā.» Visos bērnudārzos un skolāsMārtiņdienas tradīcijas tika daudzinātas arī citviet bērnudārzos un skolās. Bērnudārza audzēkņi no Griķu skolas 10. novembrī devās uz Ceraukstes tautas namu, kur piedalījās Mārtiņdienas rotaļās. Codes pamatskolā gadskārtu ieražas svētkiem veltītas izdarības jaunāko klašu un pirmsskolas vecuma bērni izzināja jau trešdien, 9. novembrī.Vecsaules pamatskolā šodien, 11. novembrī, mazāko klašu skolēni līdzdarbosies Mārtiņdienas pasākumā «Piens, medus un maize». Tam bērni gatavojas jau vairākas dienas, pilda mājas darbus, darina maskas, mācās dzejoļus. INTERESANTIKas jādara Mārtiņos?Mārtiņi – 10. novembrī – tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti – ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par paveiktiem darbiem, jo raža ir nokopta un ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi. Zemnieks ir nodrošinājis sev iztiku visai garajai ziemai.Mārtiņdienas vakarā iet budēļos (iet, maskās tērpušies).Ap Mārtiņiem jaunā mēnesī parasti lielā skaitā kāva cūkas un liellopus un sagatavoja gaļas krājumu visai ziemai. Pēc Mārtiņiem lopus vairs nekāva. Bez lielajiem kustoņiem Mārtiņos kaujami mājputni – vistas, pīles un zosis. Vista un gailis ir arī obligātie upurdzīvnieki Mārtiņos. Pirmo reizi asinsdesas taisīja uz Mārtiņiem, otro reizi – uz Ziemassvētkiem.Vispopulārākā, īpaši pēdējā gadsimtā, ir Mārtiņu zoss, pildīta ar skābiem kāpostiem, āboliem u. tml. Pēc 20. gadsimta sākuma ziņām, Mārtiņos to gatavojuši Rīgas, Jelgavas, Bauskas apkaimē un citviet Latvijā.Avots: Olupe Edīte. Latviešu gadskārtu ieražas. – Rīga, 1992.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tautas tradīcijas māca apgūt jau bērnībā

Kategorijas