Modeļa ceļš uz Āziju

2011. gada 17. novembris 00:00

Ceļosim! Koreju pērn apmeklēja 2500 tūristu no Latvijas.Baušķeniekam Oskaram Lauvam paveicies, jo viņam izdevās apvienot ceļojumu ar vaļasprieku. Šoruden viņš vairākas nedēļas pavadīja Dienvidkorejā.Uz tālo Austrumu valsti Oskars devās pārstāvēt Latviju starptautiskajā vīriešu modeļu konkursā «Manhunt International 2011». Līdzdalība konkursā bija nopietns darbs, bet jaunietim bija iespēja arī iepazīt Koreju.«Līdz šim par Koreju bija tikai vīzijas, kā tur izskatās daba un celtnes. Korejiešu cilvēkus gan man bija iespēja redzēt vasaras sākumā, kad Latvijā uzņēma korejiešu filmu par Otro pasaules karu. Es tajā piedalījos kā aktieris,» atzīstas Oskars.Nonākot Korejā, dažu iepazīto korejiešu pulkam nu viņš varēja pievienot milzu galvaspilsētas Seulas iedzīvotājus. Pārsteigumu netrūka. Dzīve te nerimst pat naktīs, nepārtraukta automašīnu un transporta plūsma virs, arī zem zemes. Kur vēl nemitīgā cilvēku straume, jo Seulā dzīvo ap desmit miljoniem.Atpakaļceļa nav Nepamanīta nav palikusi arī divu valstu – Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas – sašķeltība. Astoņu kilometru platumā izveidota demilitarizētā zona. Tajā drīkst uzturēties tikai militāristi. Konkursa dalībniekus autobusā izvadāja pa teritoriju, protams, militāro automašīnu pavadībā. Interesants šajā zonā bija Neatgriešanās tilts, pa kuru kara laikā iedzīvotāji varēja aiziet tikai projām no valsts, bet ne atgriezties. Taču tie pamazām izmirst, jo ļaudis nevēlas dzīvot bīstamā teritorijā.Oskars priecīgs par iespēju ne tikai apskatīt īstu budistu mūku templi, bet arī izjust tā būtību, uzturoties tur trīs dienas. Šajā laikā izdevās iepazīt mūku ēdienu, viņu ikdienas ritmu, kas bija pat ļoti neparasts. Piemēram, ap trijiem naktī viņi cēlās augšā, rībināja milzu gongu un tad nodevās lūgšanām. Kautrīgās meitenesOskars ne tikai skatījis Koreju, bet arī pats kļuvis vairumam vietējo par savdabīgu izpētes objektu – tas jaunieša garā auguma dēļ. Vietējie cilvēki vēlējās fotografēties, tomēr bija kautrīgi. Oskars atceras situāciju, kad kopā ar citiem finālistiem stāvējis nostāk no pārējiem, bija redzams, ka tuvojas meitenes, kurām acīs var nolasīt, viņas kautrējas pajautāt. Tad puiši droši gāja klāt un uzrunāja viņas: «Vēlaties kopā nofotografēties?» Meiteņu vaigi piesarka, viņas piekrita.Netrūka kuriozu. Bija pārīši, kuri gāja garām, pēkšņi meitene atstāja savu puisi vienu un nāca ar garajiem, staltajiem jaunekļiem fotografēties. Ar neapbruņotu aci bija redzams, kā vietējais puisis kļūst gluži zaļš aiz greizsirdības. Jānobauda kimčiTūristiem Dienvidkorejā nav jāuztraucas par tur pieejamo servisa līmeni. Valstī ir ļoti laba vilcienu un autobusu sistēma. Problēma varētu rasties ar korejiešu hieroglifu saprašanu, jo ne visur ir uzraksti eiropiešiem saprotamā valodā.Valstī droši var baudīt nacionālos ēdienus, lai gan daži to specifiskā asuma dēļ varētu eiropiešiem neiet pie sirds. «Es personīgi iesaku nogaršot kimči. Klasiskais kimči ir Ķīnas kāposti, kas iemarinēti kopā ar sarkanajiem pipariem. Garantēju, no garšas burvības acis iepletīsies daudz plašāk, nekā ierasts,» tā Oskars.Visi nav vienādiLīdzīgi kā vairumam eiropiešu, arī Oskaram pirms došanās uz Koreju japāņi, ķīnieši, korejieši un citi aziāti šķita neatšķirami cits no cita, visi pēc vienas sejas. «Pēc šīs vizītes sāku atšķirt dažādu tautu pārstāvjus, jo katrai, arī aziātu, nācijai ir tai tipiskās iezīmes,» to ir atklājis Oskars. Par konkursu. Baušķenieks atzīst, ka līdzdalība tajā bija interesanta, nogurdinoša, tomēr viņš to nenožēlo. «Tas bija kā nemitīgs «turborežīms», cilvēka garīguma un izturības pārbaude. Bija dienas, kad nācās celties piecos no rīta un braukt uz kādu mēģinājuma vai sponsoru noteiktu vietu. Vakaros došanos pie miera aizkavēja vēl tas, ka vēlējos sarakstīties ar Latviju, pastāstīt, kā man iet. 50 finālisti tika iedalīti septiņās grupās, es kā viens no augumā raženajiem vīriem nonācu A grupā. Uzdevumus parasti veicām pirmie, pēc tam varēja atpūsties un vērot citu darbu,» stāsta O. Lauva.Žūrijā gandrīz visi pārstāvji bijuši vietējie, tādēļ Oskars atturas viņu vērtējumu dēvēt par īpaši objektīvu. Astoņi no 15 finālistiem bija aziāti. «Es iekļuvu TOP 20. Tas nozīmē, ka šogad esmu viens no 20 pasaules skaistākajiem vīriešiem. Konkurss man sniedza jaunas zināšanas un pieredzi, kā notiek pasaules mēroga skaistumkonkurss. Esmu bagātinājies arī ar jaunām izjūtām, atrodoties uz pasaules skatuves,» tā O. Lauva.***Oskars Lauva īpašu pateicību izsaka Bauskas novada domes deputātam Jurim Cielavam, kurš personīgi piešķīra līdzekļus ceļa izdevumiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Modeļa ceļš uz Āziju

Kategorijas