Neatliekamās šausmas

Pusi dienas pavadot uz nestuvēm Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) uzņemšanas nodaļā, baušķeniece Daiga Ālmane tā arī nesagaidīja palīdzību. Taču tieši uz to cerot, ģimenes ārste pacienti ar ātro palīdzību bija nosūtījusi uz Rīgu.Vienkārša kustībaĶibele sākās februārī. Pietupusies, lai izmazgātu grīdu zem virtuves skapīša, Daiga Ālmane nenojauta, ka šī ikdienišķā kustība viņai liks iepazīt, kāda ir neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā, ko Latvijā katram nodrošina valsts, apgalvojuši pēdējo gadu veselības ministri.Elementāri pieceļoties no pietupiena, Daiga sajuta mežonīgi asas sāpes celī. «Domāju, ka pāries, un cietos vairākus mēnešus. Taču kāja sāpēja arvien vairāk, tūka, īpaši grūti bija vasaras karstajās dienās. Tad arī beidzot aizgāju pie savas ģimenes ārstes Inesas Zaderņukas. Viņa uzreiz iedeva nosūtījumu uz ceļa locītavas sonogrāfiju medicīnas sabiedrībā «ARS». Noskaidrojās, ka plīsis menisks un vajadzīga operācija.»Kļūst nesamaBauskas poliklīnikā pacientus regulāri konsultē Rīgas 2. slimnīcas ķirurgs traumatologs ortopēds Sandris Petronis. Izvērtējot Daigas situāciju un iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, dakteris atzina, ka nepieciešama operācija. Tā notika 3. oktobrī, taču, izrakstoties no slimnīcas, ārsts brīdināja, ka kopš meniska plīsuma pagājuši vairāki mēneši, asinsrite kājā visu šo laiku bijusi traucēta, un, iespējams, sākusies dziļo vēnu tromboze.Uz to nebija ilgi jāgaida, dažas dienas pēc operācijas kāja sāka tūkt, paaugstinājās temperatūra. Operācijas vieta dzija labi, toties kāja bija kļuvusi kā bluķis. Ģimenes ārste izrakstīja medikamentus, ziedes, bet labāk nekļuva. «Kāju pie zemes pielikt nevarēju, gandrīz kļuvu nesama. Kolēģe sagādāja atbalsta ratiņus, kurus bija lietojusi viņas mamma. Ar tiem tagad sāku kustēties pa dzīvokli,» stāsta Daiga. Jau 17. oktobrī Daigu vīrs atveda pie ģimenes ārstes ar 38 grādu temperatūru, kāja samilzusi, karsta. Pēc vēnu caurskates ultrasonogrāfijā daktere Sandra Dzīvīte atzina, ka iekšējo vēnu tromboze ir visas kājas garumā. Ģimenes ārste Inesa Zaderņuka vispirms sazinājās ar P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, piesakot, ka sūta pacienti, kurai vajadzīga flebologa jeb vēnu speciālista konsultācija, jo šāda speciālista Bauskas slimnīcā nav, un akūta ārstēšana.Injekcija koridorāNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Bauskas brigāde tieši no ģimenes ārstes pieņemšanas nogādāja Daigu uz slimnīcu Rīgā. «Esmu pateicīga mūsu ātrajiem, jo mani veda guļus, nebūtu varējusi nosēdēt. Tajā pašā kušetē uz riteņiem tiku iestumta slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas koridorā. Bija ap pustrijiem dienā,» atceras Daiga. Līdzīgi kā viņa, ārstu uzņemšanā gaidīja daudzi pacienti, kādam turpat koridorā veica injekcijas, lika sistēmas, kādu izmeklēja, citam deva zāles, cits vaidēja, vēl kāds asiņoja.Pie Daigas dežurējošais ārsts pienācis pēc divām stundām. «Kad viņš lūdza pavilkt bikses uz leju un sāka spaidīt vēderu, atvainojos, ka kopš pulksten desmitiem neesmu bijusi uz tualeti. Dakteris ar roku parādīja uz gaiteņa galu, tur esot tualete, bet ūdeni, ko padzerties, varot nopirkt kioskā. Ja vien es spētu nokāpt no nestuvēm un paiet. Cerēju, ka drīz tikšu nodaļā, palātā. Meita bija atnesusi ūdeni, bet viņu neielaida uzņemšanas nodaļā.»Vēl pēc stundas Daigai paņēma asins analīzi, iešpricēja pretsāpju līdzekli. Māsiņa apvaicājusies, cik viņai ir temperatūra, kaut arī termometru tās mērīšanai neviens nebija piedāvājis. Ap plkst. 17 dežurējošais ārsts apvaicājies, vai Daigai noņemta sistēma, kura nebija uzlikta. Vēl pēc stundas Daiga izlūgusies, lai viņu pārliek ratiņkrēslā un aizstumj uz tualeti. Bez palīdzībasAp plkst. 19.30 dežurējošais ārsts pacientei Daigai Ālmanei paziņojis: «Mēs nolēmām jūs izrakstīt. Varat braukt mājās, tālāk varat ārstēties pie sava ģimenes ārsta.» Daigai iedoti dokumenti, viņa izstumta koridorā pie ārdurvīm. Savējos Daiga Stradiņos sagaidīja ap pusdesmitiem vakarā. Viņa bija pavadījusi uzņemšanas nodaļā septiņas stundas, nesaņemot ne cerēto speciālista konsultāciju, ne palīdzību. No 18. oktobra Daiga Ālmane turpina ārstēties pie savas ģimenes ārstes. Iet viņa spēj, tikai balstoties pret «krāģīti», un joprojām nevar strādāt.Ģimenes ārste Inesa Zaderņuka atzīst, ka ir šokēta par notikušo, taču šis gadījums tāds nav vienīgais. Kopš ārstniecība tiek koncentrēta dažās Rīgas slimnīcās, pacientu ir tik daudz, ka ārsti gluži vienkārši netiek ar darbu galā, spriež Inesa Zaderņuka. Turklāt daži pacienti ģimenes ārstei stāstījuši, ka gan Stradiņa slimnīcas, gan Bērnu slimnīcas uzņemšanas nodaļā pie sienas esot pat uzraksts, ka pacienti tiek apskatīti laikposmā līdz sešām stundām.Gan pacientei Daigai Ālmanei, gan ģimenes ārstei Inesai Zaderņukai ir viens jautājums – kāpēc cilvēki ir jāved uz Rīgu, ja arī tur atbilstīgā profila slimnīcā pacients nesaņem palīdzību? Šķiro pēc krāsasPar Daigas Ālmanes 17. oktobrī piedzīvoto P. Stradiņa KUS neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā «Bauskas Dzīve» informēja ārstniecības iestādes sabiedrisko attiecību nodaļu un Veselības ministriju, lūdzot skaidrojumu, kā šis gadījums vērtējams. Pagaidām atbildes nav.Savukārt ieskatu par kārtību daudzprofilu slimnīcu uzņemšanas nodaļā pēc «Bauskas Dzīves» lūguma sniedza Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece. Viņa skaidro, ka pēc ierašanās neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā un reģistrēšanās pacienti tiek šķiroti. Pirmo apskati veic šķirošanas māsa/ārsta palīdze, kura nenosaka diagnozi, tikai izvērtē, cik steidzami pacientam jātiek pie ārsta. Sirdzēji tiek sadalīti četru krāsu kategorijās, kuras slimnīcas datorsistēmā piesaista pacienta reģistrācijas numuram, vārdam un uzvārdam, kas ir redzamas ārstniecības zonā strādājošajiem.Sarkanā kategorija – pacienti ar smagām novirzēm dzīvībai svarīgo orgānu funkcijās – tiek novirzīti ārsta apskatei un palīdzības sniegšanai nekavējoties.Dzeltenā kategorija – pacienti ar novirzēm dzīvībai svarīgo orgānu funkcijās, akūti slimi pacienti, atkārtotu izvērtēšanu sagaida 15 līdz 30 minūšu laikā.Zaļā kategorija – akūti slimi pacienti bez novirzēm dzīvībai svarīgo orgānu funkcijās – atkārtota pacienta stāvokļa izvērtēšana nepieciešama pēc 60 minūtēm.Baltā kategorija – pacienti, kam pirmajā apskatē nav konstatētas akūtas saslimšanas vai novirzes orgānu funkcijās, gaidīšanas laiks līdz atkārtotai apskatei ir 120 minūtes. Šiem pacientiem tiek piedāvāts doties pie tiešās pieejamības pediatra viņa darba laikā. Šī atkārtotā izvērtēšana ne vienmēr nozīmē ārsta apskati. Ja gaidītāju rinda ir liela, atkārtotu apskati veic šķirošanas māsa/ārsta palīdze.Pacienta stāvokļa pasliktināšanās gadījumā prioritātes kategorija tiek nekavējoties mainīta. Ja gaidīšanas laikā bērna veselības stāvoklis pasliktinās, vecākiem lūdzam nekavējoties vērsties pie šķirošanas māsas/ārsta palīdzes, uzsver Romēna Namniece. Viņa teic, ka līdzīga kārtība ir arī citu daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļās. UZZIŅAIMenisks ir divi pusmēness formas skrimšļi starp lielo liela kaulu un augšstilba kaulu ceļa locītavā. Meniska funkcija ir ceļa locītavā izlīdzināt ķermeņa svaru. Ja nebūtu meniska, tad ķermeņa svars uz kāju kauliem gultos nevienmērīgi un veidotu pārlieku liela spēka ietekmi uz noteiktām kaulu vietām. Tas veicinātu agrīnu ceļa locītavas artrīta veidošanos.Meniska plīsums izpaužas kā asas sāpes celī, ceļa pietūkums, ierobežota ceļa locītavas kustība un klikšķoša skaņa celī. Visbiežāk meniska plīsuma iemesls ir dažādas traumas, to var izraisīt arī slimības vai deģeneratīvie procesi. www.wikipedia.orgTrombi ir asins vai limfas recekļi asinsvados. Vēnās trombi veidojas piecas reizes biežāk nekā artērijās, turklāt galvenokārt tie rodas tajos venozās sistēmas apvidos, kuros asins plūsma ir īpaši lēna, – kāju un iegurņa vēnās. Trombi var veidoties gan dziļajās, gan virspusējās vēnās, tomēr vienlaikus tas notiek ļoti reti. Dziļo vēnu trombozi biežāk konstatē apakšstilba vēnās, taču tā var izplatīties arī uz augšstilbu un iegurni. Trombozes gadījumā raksturīgas sāpes apakšstilbā, tūska potītes vai apakšstilba apvidū un ādas krāsas pārmaiņas. Nepieciešama steidzama ārstēšana. Latvijas Fleboloģijas biedrības informācija
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»