Katoļu ielas rūpīgie saimnieki

2011. gada 25. novembris 00:00

Šoruden tika pabeigts Bauskas katoļu baznīcas un mācītājmājas fasādes remonts, informē draudze. Visus darbus, izņemot jumta atjaunošanu, veica draudzes locekļi, bet finansējums ir saņemts no Vācijā reģistrētā Bonifācija fonda. Sabiedrības ziedotos līdzekļus fonds piešķir dievnamu atjaunošanai Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs.Saņem fonda atbalstu Bauskas katoļu draudzes priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns pērn ierosināja Jelgavas diecēzes toreizējam bīskapam Antonam Justam oficiāli vērsties Bonifācija fondā un lūgt palīdzību baznīcas un mācītājmājas atjaunošanai. No organizācijas vadītājiem tika saņemta apstiprinoša atbilde. Fonds uz Bausku atsūtīja savu pārstāvi, kurš tikās ar priesteri un draudzes locekļiem, novērtēja remonta apjomu, izmaksas, kā arī nofotografēja atjaunojamās ēkas. Draudze jau ir sagatavojusi un nosūtījusi Bonifācija fondam pārskatu par paveikto.Monsinjoru Jāni Zviedrānu iedvesmoja Bauskas pareizticīgo draudzes pozitīvais piemērs. «Pirms vairākiem gadiem viņi tik skaisti restaurēja baznīcas fasādi, nokrāsoja kupolus, ierīkoja apstādījumus. Arī mēs savā īpašumā Katoļu ielā palēnām darbojāmies: nojaucām šķūņus, pussagruvušās koka sētas vietā uzbūvējām jaunu, izveidojām daiļdārzu, izremontējām iekštelpas. Taču dievnama fasāde un draudzes ēka ar cauro šīfera jumtu nemaz neizskatījās pievilcīga. Bez remonta vairs nevarēja iztikt. Paldies draudzei, kas ar entuziasmu atbalstīja šo ideju, ar mīlestību un atbildību strādāja, ziedoja naudu baznīcas jumta krāsošanai,» teic garīdznieks. Atsedz ķieģeļu mūri Vispirms tika atjaunots zvanu tornis, zem neizteiksmīgas eļļas krāsas slāņiem atsedzot ķieģeļu mūri. Īstenībā tas bija restaurācijas process, ko ļoti rūpīgi veica Dzintars Bērziņš un citi draudzes locekļi. Līdzīgi kā torni šogad amatnieki sāka atjaunot baznīcas fasādi. Kaimiņš – SIA «Bauskas pakalpojumi» valdes priekšsēdētājs Nikolajs Dzenis – aizdeva pārvietojamās sastatnes.Par dievnama skārda jumta un fasādes krāsošanu Jānis Zviedrāns konsultējās ar arhitektu Aleksandru Paklonu. Garīdznieks uzskata: «Baznīcai un draudzes namam ir jāiekļaujas vecpilsētas ainavā un kopīgajā tonalitātē. Atjaunojot ēkas, vienmēr vajag apspriesties ar speciālistiem. No arhitekta saņēmām uzslavu par mūsu izraudzīto fasādes gaišpelēko toni, kas harmonē ar ķieģeļu mūra detaļām. Balti krāsotas ēkas, manuprāt, vidē izskatās nedabiski un ir grūti kopjamas.» Koki jāizvēlas prātīgi Nozāģēto koku vietā pie dievnama ir iestādītas cipreses. Tie ir dekoratīvi, samērā zemi skujkoki, kas neaizēno fasādi. Monsinjors spriež, ka gluži bez kokiem pie baznīcām nevar iztikt, bet tie ir jādēsta saprātīgi. Visbiežāk sastopamā kļūda ir dēstīšana pāris metru no fasādes, nedomājot, ka koks izaugs, aizsegs logus, bet sazarotās saknes drupinās pamatus, tādēļ pie daudzām baznīcām vecos stādījumus nākas izzāģēt. Arī draudzes nama pagalmā tagad aug dekoratīvi kociņi, kas nesasniegs lielu augstumu.Baznīcas ēku ansambli Katoļu ielā par pilnīgi atjaunotu varēs uzskatīt, kad dievnamam tiks ielikti jauni koka logi. Jānis Zviedrāns uzskata, ka nepieciešamo summu vajadzētu savākt no draudzes locekļu ziedojumiem, jo nevarot taču vienmēr prasīt naudu ārzemju labvēļiem. Pateicībā par atbalstu monsinjors un draudze regulāri aizlūdz par nepazīstamajiem cilvēkiem Vācijā, kuri dāsni ziedo Bonifācija fondam.Uztraucas par nodokļiem Jānis Zviedrāns raizējas par grozījumiem Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz no 2012. gada aplikt ar nodokli reliģisko organizāciju īpašumus, garāžas, palīgēkas, atceļot nodokļa pieauguma ierobežojumus. Finanšu ministrija tādējādi cer nākamā gada valsts budžetā papildus iekasēt četrus miljonus latu. Grozījumus likumā valdība jau ir konceptuāli atbalstījusi, bet izmaiņas vēl nav saskaņotas ar reliģiskajām organizācijām. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas draudzes un citas reliģiskās organizācijas tika atbrīvotas no nekustamā īpašuma un zemes nodokļa maksāšanas.Monsinjors Zviedrāns spriež: «Baznīcu aplikšana ar nodokli būs slogs pensionāriem, jo Latvijas mazpilsētu un lauku draudzes galvenokārt ir vecāka gadagājuma ļaudis. Gandrīz visi saņem niecīgas pensijas. Pat gribēdami vairāk ziedot baznīcai, mūsu cilvēki to nespēj. Grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā mazajām draudzēm radīs lielas problēmas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katoļu ielas rūpīgie saimnieki

Kategorijas