Posta laiks Lestenes baznīcā ir beidzies

Rundāles pils muzejā gandrīz 40 gadu glabātās, unikālās Lestenes luterāņu baznīcas iekārtas pakāpeniski tiks pārvestas uz Lesteni.Pagājušajā nedēļā uz dievnamu, kas atrodas Tukuma novadā, pārvietoja pirmo detaļu – konsoles balstu, informē Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode.Pārējie kokgriezumi – unikālākie baroka mākslas paraugi Latvijā – pagaidām vēl glabājas Rundāles pils muzejā. Kokgriezuma tehnikā veidotais Lestenes baznīcas altāris ar daudzām figūrām, kancele, biktssols, krēsli un citi interjera priekšmeti ir Ventspils kuģu būvētavas meistara Nikolausa Sefrensa jaunākā 18. gadsimta sākumā izgatavotais izcilākais darbs, ko ir izdevies paglābt no iznīcības, uzskata Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš ir 2011. gada maijā nodibinātā Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda iniciators un goda biedrs.Šī gada 12. septembrī Kultūras ministrija, Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, Rundāles pils muzejs un Tukuma novada dome parakstīja Nodomu protokolu par Lestenes baznīcas iekārtas atjaunošanu. Finanšu līdzekļi tiks piesaistīti projektos un konkursos, kā arī rīkojot labdarības akcijas. Nodomu protokolā Rundāles pils muzejs apņemas saglabātos kokgriezumus nodot Lestenes draudzei, sniegt konsultācijas par vēsturisko priekšmetu restaurāciju un atbalstīt Lestenes baznīcai veltīta ilustrēta izdevuma izdošanu. Rīko labdarības akciju Dievnama interjera iekārtu atjaunošanā ir paredzēts iesaistīt gan restaurācijas speciālistus, gan Rīgas Amatniecības vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņus un pedagogus. Altāra un ērģeļu restaurācijai būs nepieciešams apmēram 300 000 latu. Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds ir izsludinājis ziedojumu vākšanas akciju. Pirmais labdarības koncerts, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris, Lestenes baznīcā notiks 3. decembrī.Intervijā Latvijas Televīzijas 1. kanālam 28. novembrī Imants Lancmanis novērtēja bezgala mērķtiecīgo un pašaizliedzīgo Lestenes luterāņu draudzes darbu un augstos mērķus sakrālās ēkas un interjera iekārtas atjaunošanā. Pirmo reizi Lestenes baznīcu Imants Lancmanis apmeklēja 1962. gadā, būdams Latvijas Mākslas akadēmijas students. Posta aina bija neiedomājama. Vispirms vajadzēja glābt interjera iekārtu, kam Latvijā nav līdzvērtīgas. Glābēji – muzeju darbinieki Tukuma muzejs 1964. gadā baroka kokgriezumus pārveda uz savām glabātavām, bet mākslas zinātnieks Jurģis Skulme jau bija paguvis izglābt daļu no koka skulptūrām. Pēc desmit gadiem tika nolemts mākslas vērtības nodot glabāšanā Rundāles pils muzejam. Lestenes baznīcas interjera detaļas novietoja pils bijušo staļļu korpusā. Restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode teic, ka pilnībā atjaunoti ir tikai daži priekšmeti, bet altāra visas koka daļas ir nostiprinātas un iekonservētas. Daudzas detaļas ir iznīcinātas. Tās nāksies veidot no jauna. Par laimi, ir saglabājušies 20. gadsimta sākumā veiktās altāra fotofiksācijas materiāli, kas koktēlniekiem atvieglos darbu.Baznīcas iekārtu 1983. gadā eksponēja Rundāles pils bijušajos staļļos. Lestenes stāsts dramatiski un spilgti tika atainots vēlāk iekārtotajā ekspozīcijā «Posta laiks» par Latvijas zudušajām baznīcām un mākslas vērtībām. Tukšajā Lestenes baznīcā 60. gadu beigās ierīkoja graudu kalti, ko Imants Lancmanis dēvē par «īstu elles riju». Luterāņu draudze tikai 1999. gadā likumīgi saņēma savu pilnīgi izpostīto īpašumu. Nacionāla mēroga notikums Glabājot, pamazām atjaunojot un eksponējot Lestenes kokgriezumus, Rundāles pils muzeja vadība loloja domu par iekārtas nodošanu draudzei un restaurācijas pabeigšanu. Dienā, kad ar līdzīgu priekšlikumu pie Imanta Lancmaņa vērsās profesors Ojārs Spārītis, ideja materializējās. Lestenes luterāņu draudze, Irlavas un Lestenes pagasta padome šogad nodibināja fondu, kura mērķis ir veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un organizēt Lestenes baznīcas atjaunošanu. Kultūras ministrijā parakstītais Nodomu protokols bija vēl viens solis tuvāk mērķim.Ar Tukuma novada domes atbalstu dievnamā ir ierīkota apkure un signalizācija, bet draudzes ziedojumi tika izmantoti jumta un grīdu atjaunošanai. Arhitektu birojs «Vecumnieks & Bērziņi» izstrādā baznīcas interjera renovācijas projektu. Lestenes baznīcu Imants Lancmanis uzskata par baroka visskaistāko celtni Latvijā, bet restaurāciju – par nacionāla mēroga notikumu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»