Nevēlas paciest suņu teroru

2011. gada 30. novembris 00:00

Apzināti vaļā palaisti, netīši no iežogojuma izkļuvuši, no ķēdes norāvušies, klejojoši suņi sastopami ne tikai Bauskā, bet arī laukos. Nereti šie dzīvnieki nodara postu kaimiņu mājās mītošajiem.Jau ilgāku laiku divu lielu suņu izdarības neliek miera Brunavas pagasta iedzīvotājiem. Saules fermas, arī Kukuču un Ērgļu apkaimes viensētās dienu pirms valsts svētkiem valdīja liels satraukums. Divi klaiņojošie suņi bija pastrādājuši posta darbus. Iedzīvotāju pacietības mērs bija pilns, un Valsts policijā 21. novembrī tika nodoti septiņi iesniegumi. Tajos viena prasība – darīt galu pagasta zemnieces Rasmas Žilinskas suņu patvaļai.Brunaviete Ārija Ērmane iesniegumu kopijas nogādāja «Bauskas Dzīvei». Pavadvēstulē viņa raksta: «Vēršos pie laikraksta ar cerību, ka palīdzēsit mums cīņā ar ļaunumu. Jau gadiem ilgi mēs dzīvojam bailēs no diviem lieliem, nikniem suņiem, kuri sargā privātu teritoriju. Aiz sētas viens no viņiem skraida pa vaļai, otrs dažreiz ir piesiets. Nav nodrošināts, lai dzīvnieki neizlauztos. Suņi pieder Rasmai Žilinskai, tie sargā viņai piederošo teritoriju pie mājām «Saules».»Saplosa arī vistasVēstulē daudz emociju, satraukums par skolasbērniem, kuriem tumsā jāiet uz autobusu, sāpe par saplosītajiem mājas sargiem. Iesniegumā policijai Sauļus Tarvids raksta, ka 17. novembrī mājas pagalmā šie suņi saplēsa četras vistas. Pērn, decembrī, pagalmā nokosts mājas suns. Maiga Viļumsone raksta, ka 17. novembrī suņi metušies virsū viņas taksītim. Par laimi, sētā bija dēls, kurš ar lielu rungu uzbrucējus padzinis.17. novembrī ap plkst. 13 Austra Žinduļa mājas pagalmā šie suņi smagi sakoda pie ķēdes piesieto suni, kurš no ievainojumiem nobeidzās. Suņi koduši arī govij un teļam, kuriem uz kājām vēl redzamas kodienu pēdas. Antra Paviļone iesniegumā raksta, ka viņa 16. un 17. novembrī savas mājas apkaimē redzējusi klaiņojam šos suņus. Minētos faktus apstiprina arī Ivars Ušerovskis. Lidija Butlere raksta, ka šie suņi pērn, decembrī, nokoduši viņas sētā suni. Felicita Lucāne raksta par kaimiņieni Āriju Ērmani, kuras suns nežēlīgi saplosīts 17. novembrī.Nav pieņemama attieksme «Bauskas Dzīve» 22. novembrī devās uzklausīt iesniegumu rakstītāju viedokli. Viensētas apmeklēja arī pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova. Rakstīto vēlreiz apstiprināja Austris Žindulis, sakot, ka baidās par bērniem, kuriem no mājām līdz skolēnu autobusam jāiet prāvs gabals. Viņš izteica šaubas par suņu saimnieces patieso vēlmi nodrošināt savu dzīvnieku neizkļūšanu no iežogojuma. A. Žindulis risinājumu saskata radikālā rīcībā, protams, nepārkāpjot likumu.Samiernieciskāk noskaņota bija Mārīte Tarvida. Viņa apzinās, ka viena pagasta ļaužu tiesāšanās nav labākais attiecību kārtošanas veids. Vienlaikus viņa pauda nožēlu, ka pēc vairākkārtējiem līdzīgiem gadījumiem suņu saimniece ne reizes nav atvainojusies, nav izteikusi priekšlikumus par nodarītā zaudējuma kompensāciju. «Dzīvnieku rīcība nereti ir neprognozējama, to es saprotu. Bet man nav pieņemama saimnieces attieksme, kas ir nicinoša un noraidoša,» tā M. Tarvida.Jārod cits risinājumsM. Tarvidai piekrīt arī Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova. Suņi sargā R. Žilinskai piederošo īpašumu, ko nepieskatītu nedrīkst atstāt. Taču ir jāmeklē citas metodes, kā to apsargāt, ja ar suņiem nevar tikt galā. B. Marčenkova uzskata, ka saimniecei jātiekas ar cietušajiem, jārunā par iespēju atlīdzināt kaitējumu. 21. novembrī pārvaldniece runāja ar R. Žilinskas vīru, kurš solīja doties pie cietušajiem un izrunāties.«Bauskas Dzīve» 23. novembrī sa-zinājās arī ar suņu saimnieci R. Žilinsku. Viņa nenoliedza, ka ne vienmēr izdodas nodrošināt, lai suņi neizkļūtu no iežogojuma. Par 17. novembrī suņu izdarītajiem postījumiem viņai konkrētas informācijas nebija. Saimniece solīja, ka noteikti meklēs citus risinājumus, kā nodrošināt suņu neizkļūšanu ārpus nožogojuma. Ir noskatītas īpašas elektroniskās ierīces, kas ierobežos dzīvnieku pārvietošanos. Solījumu neturPirmdien, 28. novembrī, «Bauskas Dzīve» vēlreiz sazinājās ar cietušajiem. Diemžēl suņu saimniece savu vārdu nav turējusi. Desmit dienu laikā pēc notikušā viņa esot pabijusi tikai vienā no mājām, kur suņi nokoduši vistas. Divās pārējās viensētās vainīgo suņu īpašniece nav manīta. «Es neticu, ka viņa te atbrauks un ar mums runās. Viņa ir tāds cilvēks. Kad nākamreiz ieradīsies policija, pieprasīšu, lai suņus izolē no sabiedrības. Man nav nekādas garantijas, ka viņi kuru katru brīdi atkal neizlaužas,» pesimistiski noskaņota ir Ā. Ērmane.Valsts policijas Bauskas iecirknī «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka rit brunaviešu iesniegumu izskatīšana. Notiekošais tiek izmeklēts, policijā sākta administratīvā lietvedība. Izmeklēšanai noslēdzoties, materiāli tiks nodoti Bauskas novada administratīvo lietu komisijai, kurai tad būs jālemj par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Jāinformē kārtībnieki Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas inspektors Aldonis Buls skaidro, ka ziņojumi par klaiņojošiem suņiem tiek saņemti ne tikai no pilsētas. Kārtības sargiem par to ziņo iedzīvotāji arī no Codes, Gailīšu, Īslīces pagasta. Ja tiešām novērots, ka suns ir pamests, saimnieki to regulāri atstāj bez pieskatīšanas, ka dzīvnieka uzvedība apdraud citus cilvēkus un dzīvniekus, tad noteikti ir jāziņo kārtībniekiem. Ierodoties notikuma vietā, kārtībnieki vēlreiz pārliecinās, vai dzīvnieks tiešām ir saimnieku nepieskatīts. Tad par to tiek ziņots Ķekavas pagasta zemnieku saimniecībai «Mežavairogi», ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums par klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī apdzīvotās vietās ieklīdušu savvaļas dzīvnieku izķeršanu. UZZIŅAILai informētu par Bauskas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā klaiņojošiem dzīvniekiem, zvanīt Dzintaram Lenbergam, Bauskas novada pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājam, tālrunis 63960198.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nevēlas paciest suņu teroru

Kategorijas