Komentāri: «krājbankas» krahs

Kā «Latvijas Krājbankas» krīze ietekmēs uzticēšanos bankām un noguldījumu drošību?Pārkreditēšana neskaidra Andris Kalniņš, Vecumnieku novada Stelpes pagasta bioloģiskās saimniecības «Ozoli» īpašnieks:Lielākā problēma – kā risināsies «Krājbankas» kredītu pārņemšana. Man bija fermas atjaunošanas kredīts, modernizācijai un jaunai tehnikai paņēmu vēl Eiropas kredītu caur Hipotēku banku, kur starpniece bija «Krājbanka». Ar «Krājbanku» sāku sadarboties vēl kā ar valsts banku, būdams zemnieks – privātpersona, pamazām pārgāju uz juridisko statusu. Tagad gada apgro-zījums ar subsīdijām sakrājies ap 50 tūkstošu gadā. Tā kā biju labs klients vairāk nekā 20 gadus, sadarbība ar «Krājbanku» bija izdevīga.Jaunu kontu atvēru «Swedbank», naudu pārskaitīs. Bija jāaizņemas no draugiem tajās dienās, kad palikām bez naudas, bet tas arī nokārtosies. Ja kredītus pārņems cita banka, jautājums, kādi būs pārkreditēšanas nosacījumi. Ko tad, ja man prasīs lielākus procentus vai apdrošināšanu?Likās, ka pēc «Parex» krīzes būs labāk, bet pēc šī notikuma bankām vairs galīgi nevar ticēt, uzticība ir galīgi sagrauta. Es uzreiz neņēmu naudu ārā pirmajā dienā, kad uzzinājām par problēmām, lai gan daudzi tajā pašā dienā pat pārkreditējās. Domā-ju – lai banka nesagrūst. Ja uzraudzības iestādes ierēdņi, saņemot trīs-tūkstoš latu algu no nodokļu maksātājiem, nevar bankā uzturēt kārtību un nepamana, ka no konta aizplūst nauda gandrīz puses bankas kapitāla vērtībā, kaut kas nav kārtībā. Irēna Krūmane jau atkāpās no amata, bet tur vajag būt izmeklēšanai. Zem Latvijas karoga izputina banku ALEKSANDRS GAILĀNS, pensionārs, «Latvijas Krājbankas» klients:Sešas reizes ir iznācis iekrist saistībā ar banku problēmām un naudas maiņu. Cilvēki naudu zaudēja ne tikai bankā «Baltija» vai tagad «Latvijas Krājbankā», bet arī padomju laikā, kad naudu mainīja. Sakrāja tūkstošus, lai būtu nodrošinātas vecumdienas, bet pēc tam ar to naudu varēja tikai krāsni iekurt. Nepatīkami, ka šajā gadījumā šādi tika izmantots Latvijas vārds – banka nokrustīta mūsu valsts vārdā, bet caur citu Lietuvas banku piederēja Krievijas pilsonim. Tā zem Latvijas karoga piesaistīja mūsu ļaudis bankai un tad to izputināja. Tagad jādomā, kurā bankā turpmāk savu pensiju izņemt. Tiem, kam pensija nāk pirmajos mēneša datumos, ir grūtāk – tiem jāpaspēj laikus izvēlēties citu banku. Savukārt pensionāriem, kas saņēmuši pensiju kontā mēneša otrajā pusē, bija jādara kā man – jāstāv vairākas dienas rindā, lai izņemtu pa 50 latiem visu, kas palicis. Toties laika izvēlēties banku, kur turpmāk saņemt pensiju, ir vairāk. Aprunāšos ar paziņām, un tie ieteiks labāko no Bauskas bankām, kur doties. Ja neņem vērā, ka katru dienu bija jāstāv rindā, lai izņemtu naudu, pozitīvi ir tas, ka to tomēr varēja atgūt. Grūtāk būs tiem, kam tūkstoši bankā stāvēja.Neuzticība – lielākais drauds Mārtiņš Bičevskis, latvijas komercbanku asociācijas prezidents:Banku bizness, protams, ir uzticības bizness, un diemžēl tieši neuzticēšanās un panika ir lielākais drauds kredītiestāžu stabilitātei. Latvijas banku korporatīvās reputācijas pētījums liecināja par uzticēšanās un reputācijas kāpumu pēc 2008. gada, kas bija zemākais punkts. «Krājbankas» gadījums, iespējams, atkal ietekmēs kredītiestāžu vērtējumu. Bankas pēc drošības pakāpes netiek grupētas, un neviens izvēli neizdarīs klienta vietā. Visā Eiropas Savienībā darbojas noguldījumu garantiju sistēma, kas garantē ikvienam bankas klientam vienā kredītiestādē noguldījumus 100 000 eiro apmērā. Arī Latvijā darbojas šī sistēma, un, pateicoties tai, 99,8% no «Latvijas Krājbankas» noguldītājiem saņems savu naudu pilnā apmērā, jo tiem pienākošās atlīdzības iekļaujas šajā limitā. Tādējādi var apgalvot, ka mazajiem banku klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem – droša ir ikviena banka. Savukārt, ja līdzekļu ir vairāk un klients vēlas papildu nodrošināties, iespējams lietot kontus vairākās finanšu struktūrās, katrā no tām iekļaujoties garantēto noguldījumu limitā.Četrās lielākajās banku krīzēs Latvijā – bankas «Baltija», «Rīgas Komercbankas», «Parex» un «Latvijas Krājbankas» – noguldītāji ir cietuši tikai bankas «Baltija» krahā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»