Skarbi melnbaltā zeme

2011. gada 23. decembris 00:00

Ceļosim! Īslandē apjauš dabas spēku un cilvēka niecību.Tieši Īslandē vislabāk pārliecinājos, cik varena ir daba un cik niecīgs – cilvēks, tā galveno iespaidu par eksotisko ziemeļzemi «Bauskas Dzīvei» pauž Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas direktore Jana Arāja.Vulkānu kaimiņiJ. Arājai kopā ar divām kolēģēm – vietnieci Lolitu Krēmeri un skolotāju Ivetu Salgrāvi – retā iespēja apmeklēt Īslandi radusies starptautiskā skolu sadarbības projektā. Valsts – sala Atlantijas okeānā, kas ir tuvāk Amerikas nekā Eiropas kontinentam un kur gada laikā tiek pieņemts stingri ierobežots tūristu skaits. Vulkāniskā sala Janas mākslinieces acij un sirdij radījusi nebijušu iespaidu.«Tu visu laiku atrodies uz melniem lavas izdedžu laukiem, apkārt milzīgs okeāns. Zeme saplaisājusi vienās plaisās, ārpus pilsētas melnos akmeņus apsedz balts sniedziņš. Vasaras māja okeāna krastā, bet līdz tai nokļūst, laipojot pa vulkāniskajiem akmeņiem – gleznaini, taču skarbi,» ainavu dzīvi apraksta Jana, atzīstot – pieradušai pie Latvijas zaļuma, viņai tur būtu grūti pastāvīgi dzīvot.Līdzās askētismam te valda iespaidīgs krāšņums, piemēram, viens no skaistākajiem Eiropas ūdenskritumiem no ledāja Goudafoss jeb «Dievu ūdenskritums». Vērojot, kā vārās geizera katls, Jana sapratusi, cik apakšzeme ir dzīva un varena. Vietējie vulkānu kaimiņos neuzskata par kaut ko baigu, iemācījušies ar to sadzīvot, apzinās draudus un izturas ar cieņu.Laipni un racionāliĪslandieši karstos pazemes ūdeņus izmanto ļoti racionāli – visa apkure un siltā ūdens apgāde te notiek no karstajiem geizeriem. «Ārā mīnus desmit, bet pie mājas veselīgs, kūpošs geizera ūdeņu baseins,» atminas Jana. Ceļinieces slavenās Zilās lagūnas ūdeņus izbaudījušas naktī prožektoru gaismā – ārā mīnus desmit, ūdenī – plus 60, virsmu sedz biezi garaiņi.Lolita Krēmere atzinīgi novērtē Īslandē piedāvāto bezmaksas artēzisko ūdeni visās iestādēs, ēstuvēs, krodziņos. Tas pats tur tek no krāna, bagāts ar minerālvielām, ļoti veselīgs un gards. Pārtikā īslandieši daudz izmanto jūras veltes, toties visus dārzeņus un augļus importē.Iedzīvotāji koncentrēti galvaspilsētā Reikjavīkā, arhitektūrā dominē baltā un sarkanā krāsa, stāsta Jana. Lolita uzsver, ka vakaros viss pilsētā izgaismots, arī mazās ieliņas, un jaunie nami dekorēti vienotā stilā.Viešņas uzņemtas sadarbības skolas direktora mājā, kur līdzīgi kā kultūras iepazīšanas nolūkos apmeklētajā rakstnieka Snorija Sturlusona namā muzejā viss iekārtots gaumīgi un eleganti, taču mājīgi un praktiski, bez ārišķībām, secina Jana.Radoša izdomaĪslandieši ļoti lepojas ar pašu radītajām vērtībām, tai skaitā vilnas adījumiem ar latviskajiem rak-stiem stipri līdzīgiem zīmējumiem, ko paši daudz valkā ikdienā, stāsta Lolita.Vienlaikus askētiskā daba izauklējusi oriģināli radošu izdomu. Janu ļoti iespaidojis sadarbības skolas iepazīšanās vakarā sniegtais priekšnesums – deja pie Baha mūzikas vulkāna izvirduma video fonā melnos un sarkanos toņos, kura noslēgumā vulkāns it kā aprija dejotājus. «Satriecoši, īpaši kad apzinies, ka tas ir stāsts no viņu dzīves.»Lai cik skarba būtu daba, cilvēki Īslandē ir ļoti jauki, brīvi, atvērti, raksturo iecavnieces. «Bērni izskatās laimīgi tiešā nozīmē,» novērojusi Jana, «ciemiņiem uzreiz nāk klāt, izturas draudzīgi un dabiski, par visu brīvi runājas.» Dzimtmisas direktore ar gaišajiem matiem uzņemta kā vietējā, un reizumis kāds izbrīnījies, ka viņa nerunā tās zemes valodā. Lai arī šķietami izolēti, īslandieši labi zina angļu un dāņu valodu, bieži brauc uz ASV un Dāniju, iespējams, arī lielvalstu ietekme uztur šīs nācijas brīvo garu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skarbi melnbaltā zeme

Kategorijas