Pūkaini, bet ar nadziņiem

2011. gada 30. decembris 00:00

Pirmais manas bērnības dzejolītis bija Jāņa Poruka «Tracis»: «Mazs kaķīt’s, mazs zaķīt’s uz ceļa satikās un brīnījās...» Prātā nenāca, ka šie abi ir manējie, jo par ķīniešu horoskopiem uzzināju krietni vēlāk.Tagad zinu teikt, ka mēs, Truša/Zaķa/Kaķa gadā dzimušie, esam pūkaini, labsirdīgi, bet, kad izlaižam nagus, tad pa īstam. Bez dzīvniekiem neiztiktNekad man nav bijis sava mīļdzīvnieka. Kad meitas ļoti gribēja kaķīti vai sunīti, atbildēju, ka esmu bez tiem iztikusi un arī viņas iztiks. Tagad saprotu, ka tādu argumentu dēļ bērnu acīs vecāki ir gluži vienkārši muļķi... Kopš meitām ir pašnoteikšanās tiesības, Dacei mājās ir kaķis, Diānai trusis. Manējie...No savas māmulītes esmu mantojusi 1951. – sava dzimšanas gada – kalendāru. Tajā rakstīts, ka manā dzimšanas datumā diena bijusi 15 stundas un 55 minūtes gara. Varbūt tāpēc man ir tik svarīga gaisma, saule, bet laiks no novembra līdz martam nav viegls.Neatceros, kas notika cikla nākamajā, 1963. gadā. 1975. gadu pieminēšu vēlāk, bet 1987. gadā 1. klasē sāka mācīties mana vecākā meita. 1999. gada novembrī ieguvu Ziemeļvalstu stipendiju un divas nedēļas pavadīju Dānijā. Tur piedzīvoju neaizmirstamu, gaismas un mūzikas piepildītu Adventes sākumu, kāda Latvijā vēl nebija.Zīmīgie notikumiTomēr tieši šis – 2011. – gads manā mūžā izceļas ar īpaši zīmīgiem notikumiem, apliecinot, kas tiešām ir caurcaurītēm manējais. Gada sākums bija rāms un aizputināts. Martā aizbraucu uz sanatoriju Jaunķemeros un neierasti tālu «gāju jūrā» – Rīgas līcis bija aizsalis.Pēc ieilgušas runāšanas par vajadzību pārcelties uz mazāku dzīvokli šogad aprīlī ar meitu atbalstu tas notika divu nedēļu laikā. Acīmredzot bija pienācis īstais brīdis.Izvākšanās, pārvākšanās un ievākšanās rūpēs pagurusi, maija sākumā paņēmu divas nedēļas atvaļinājuma. Taču darbā atgriezos tikai jūnija vidū. Par to paldies dakterim Armandam Pilickim. Kad tikām skaidrībā, kas tik nejēdzīgi sāp sānos, viņš deva vien stundu laika savākt nepieciešamāko un izsauca ātro palīdzību. No Jelgavas pilsētas slimnīcas pēc trim dienām izrak-stījos bez 20 gadu krātās «akmeņu kolekcijas». Pirms operācijas, anestezioloģes izjautāta, atcerējos, ka iepriekšējo reizi «zem naža» esmu bijusi 1975., starp citu, tieši Truša/Zaķa/Kaķa gadā, kad šķīros no aklās zarnas piedēkļa. Pavasarī piedzīvoju arī ko apstulbinošu. Divus mēnešus katru dienu savā telefonā saņēmu neiedomājami rupjas, aizskarošas īsziņas, ik reizi no cita tālruņa numura. Iedomājoties, ka tas varētu būt saistīts ar manu profesionālo darbību, saņēmos doties uz policiju. Paldies izmeklētājai, jo divu nedēļu laikā tika noskaidrots, kurš šādi izklaidējas. To pieminu par brīdinājumu tiem, kuri, nedraudzējoties ar prātu, raksta cūcības internetā. Visu var atklāt.Pirmā mazmeitiņaAugustā nešķita svarīgi svinēt apaļo jubileju, jo skaistāko dāvanu saņēmu pēc dažām dienām – piedzima mana pirmā mazmeitiņa Aleksa. Līdz ar to Truša/Zaķa/Kaķa gads mūsu ģimenē joprojām būs svarīgs. Septembrī piedaloties raidījuma «Ielas garumā» ierakstā, sāku apkopot atmiņas par savu dzimtu, sākot no 1900. gada.Novembrī apritēja tieši 20 gadu, kopš strādāju laikrakstā «Bauskas Dzīve», bet kopīgais darba stāžs žurnālistikā man ir 41 gads.Šajos Ziemassvētkos bija daudz muzikālu un emocionāli jauku iespaidu. Beidzoties koncertam Doma baznīcā, kora «Maska» diriģents Jānis Ozols no klausītājiem atvadījās, sakot: «Paldies, ka atnācāt, paldies, ka aiziesit!» Līdzīgi pateicos savējiem – Trusim/Zaķim/Kaķim, esmu lutināta ar visādi bagātu gadu. Dosim nu savu vietu Pūķītim! INTERESANTISaskaņā ar ķīniešu horoskopu Truša/Zaķa/Kaķa gadi ir: 1927., 1939., 1951., 1963., 1975., 1999., 2011. gads, būs 2023. gads.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pūkaini, bet ar nadziņiem

Kategorijas