Trīs reizes pārdomāt pirms dāvināšanas

2011. gada 30. decembris 00:00

Kādai vecmāmiņai Vecumnieku novadā šajās dienās prieka vietā ir liels rūgtums. Ne jau tāpēc, ka Ziemassvētku vecītis viņu būtu aizmirsis. Pirms gadiem viņa bija sagādājusi dāsnu dāvanu mazmeitām, bet, kad pārdomāja, izrādījās, ka nekas nav grozāms.Gribēdama nākotnē nodrošināt mazmeitu skološanos, Annas tante (vārds mainīts) 2004. gadā atvēra kontu «Latvijas Krājbankā», katrai no mazmeitām novēlot pa tūkstotim latu.Gadiem ejot, situācija ir mainījusies, un Annai pašai nauda noderētu. Viņa kļuvusi vājdzirdīga, ikdienā vajadzīgas dažādas zāles, bet pensija tikai 165 lati. Lai samaksātu par zobu protezēšanu, Annai nācās aizņemties naudu. Decembra sākumā, līdzīgi daudziem, pensionāri «uz lāpstiņām» nolika «Latvijas Krājbankas» slēgšana.«Neko negribu vairs zināt par bankām. Vēlos dabūt atpakaļ savu naudu, kaut vai bez procentiem. Biju bankas «Citadele» Bauskas filiālē, bet viņi man atsakās izmaksāt noguldījumu, sūta uz bāriņtiesu,» stāsta Annas tante. Saskaņā ar likumuTaču arī bāriņtiesā sev vēlamo pensionāre neesot panākusi. Visticamāk, Annas tante nemaz nav spējusi sadzirdēt, ko viņai skaidro. Kopš «kritusi» «Latvijas Krājbanka», Vecumnieku novada bāriņtiesā izskatīti vairāki līdzīgi lūgumi, bet lemt var tikai saskaņā ar likumu – aizsargājot nepilngadīgo intereses. Tā telefona sarunā ar «Bauskas Dzīvi» uzsvēra Vecumnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Sproģe.«Viņa pat iesniegumu neuzrakstīja, izkliedzās un aizgāja. Citi nav vainīgi, ka nauda novēlēta mazmeitām,» saka Inita Sproģe. Saruna tiešām bijusi skaļa, atzīst arī Anna. Diemžēl bāriņtiesas darbiniekiem pietrūcis pacietības sadusmoto pensionāri nomierināt un palīdzēt uzrakstīt iesniegumu. Tikai bērnamPadomu pensionārei Annai «Bauskas Dzīve» meklēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamentā. Tā direktore Valentīna Gluščenko skaidro: «Spriežot pēc atstāstītā, sieviete naudu ir noguldījusi uz mazmeitu vārda. Tādējādi jau kopš 2004. gada tā ir viņu, nevis vecāsmātes nauda. Tāpēc Annas kundze noguldījumu nevar izņemt, un tur nekas nav grozāms.»Valentīna Gluščenko skaidro, ka līdz abu meiteņu pilngadībai noteicēji par bērnu mantu ir vecāki vai bērnu likumīgie aizbildņi. Nepilngadīgo likumiskajiem pārstāvjiem jāvēršas bāriņtiesā, lūdzot atļauju noguldījumu no «Latvijas Krājbankas» pārskaitīt uz citā bankā atvērtu kontu, kas arī jāizdara bērnu tiesības pārstāvošajam pieaugušajam.Taču arī tad vecmāmiņa Anna pie naudas netiks. Ja pirms noguldījuma beigu termiņa kāda daļa šīs naudas ir nepieciešama bērna vajadzībām, viņa pārstāvim jāvēršas bāriņtiesā. Iesniegumā jāpamato nolūks, kam paredzēts izlietot līdzekļus. Tā var būt vajadzība, piemēram, nopirkt meitām datoru, samaksāt par ārstēšanos vai kādām nodarbībām. Kad tas ir veikts, bāriņtiesā jāiesniedz maksājuma/pirkuma dokuments,» tā Valentīna Gluščenko.Nav ārkārtas gadījumsVarbūt tomēr «Latvijas Krājbankas» slēgšana uzskatāma par ārkārtas gadījumu, un tas ļauj noguldītājam atgūt naudu, laužot pilngadības noguldījuma līgumu?Noliedzoši «Bauskas Dzīvei» atbildēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja: «Sakarā ar izveidojušos situāciju akciju sabiedrībā «Latvijas Krājbanka» jāuzsver, ka bankas slēgšana nav «force majeure»* gadījums, ko mēdz minēt darījumu līgumos. Ja nauda noguldīta uz bērna vārda viņa kontā, vecmāmiņa to nevar izņemt. Kā jārīkojas, noteikts Latvijas Republikas Civillikumā un Bāriņtiesu likumā.» SKAIDROJUMS* «Force majeure» (franču un angļu valodā lietots termins) ir ārkārtēji, nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā dēļ viens līgumpartneris rada zaudējumus otram. Juridiskajā praksē jēdziens nav stingri formulēts, tie varētu būt: karš, revolūcija, streiks, zemestrīce un citi, tomēr par «force majeure» nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi. Skaidrojums no «Ekonomikas skaidrojošās vārdnīcas», izdota apgādā «Zinātne» 2000. gadā.Latvijas Republikas Civillikuma 262. pantā noteikts, ka aizbildnis (vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi) visās sava aizbilstamā lietās darbojas patstāvīgi, bet visos svarīgākajos gadījumos viņam jālūdz bāriņtiesas norādījumi. Bāriņtiesu likuma 21. panta 9. punkts noteic, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses, veic bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus. No minētā izriet, ka jebkādas vecāku darbības ar bērna mantu, arī rīcība ar bērna naudas līdzekļiem, ir pieļaujamas tikai ar bāriņtiesas piekrišanu, kura izvērtē šādu darbību lietderību un atbilstību bērna interesēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs reizes pārdomāt pirms dāvināšanas

Kategorijas