Sarunas ir viņas hobijs

2011. gada 30. decembris 00:00

75 gadu jubileju atzīmē Rasma Zariņa.Baušķeniece Rasma Zariņa mūža lielāko daļu ir nostrādājusi par sakarnieci. Arī pašlaik viņa nespējot bez telefoniem – ir divi mobilie un viens stacionārais tālrunis. «Runāšana ir mans hobijs. It īpaši jubilejā, kad zvana radi no Siguldas, Rīgas un Skaistkalnes. Neļauj pat aiziet līdz kafejnīcai,» smejas gaviļniece. Viņasprāt, gada nogalē ir pārlieku daudz svētku. Tā kā dzimšanas diena iekritusi starp Ziemassvētkiem un Vecgada vakaru, tad īsti nevarot saprast, kurus svētkus vajadzētu apvienot.Sakaru joma ģimenei tuvaJubilāre, kā jau lielākā daļa apkārtnes bērnu, ir dzimusi Bauskas dzemdību nodaļā, taču viņas mājas bija Mežotnē, kur tika aizvadīti gan skolas, gan pirmie darba gadi. 1944. gadā atkāpjoties vācu armijai, Mežotnes skola tika uzspridzināta, tādēļ pēc kara mācības notika vairākās lauku mājās. Pamatskolas gadi Rasmai aizritēja, izglītojoties «Gustos». No tiem laikiem viņai palicis atmiņā, ka skolēni sēdējuši uz grīdas, jo pat krēsli pēckara gados bija deficīts.Mācību iestādi beigusi, jubilāre centusies iestāties dažādos tehnikumos Rīgā, bet diemžēl mēģinājumi bijuši nesekmīgi. «Biju vecākais bērns ģimenē, vajadzēja atrast kādu darbiņu,» stāsta Rasma. Sasniegusi 18 gadu vecumu, viņa sāka strādāt Mežotnes telefonu centrālē. Sakaru jomā strādāja viņas tēvs Roberts, kurš bija pastnieks, viņa darbavieta atradās blakusmājā. Turklāt tēvs bija arī cunftes skroderis, ar ko jubilāre labprāt palielās.Ilgus gadus Rasmas darbavieta bija Bauskas telefonu centrālē, kur viņa pieņēma pieteikumus par bojājumiem. Gandrīz viss mūžs aizritējis Bauskas rajona teritorijā, taču kādu laiku Rasma dzīvojusi Anneniekos: «Bija tāds laiks, kad Bauskā nebija, kur palikt, tā es nokļuvu līdz Dobeles pusei. Tomēr pēc kāda brīža kopā ar vēl maziņo meitu Ilonu izdomāju atgriezties dzimtajās vietās. Vīrs gan palika tur, viņam bija darbs spēkstacijā.»Par sakarnieci jubilāre nostrādāja līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, pēc tam, līdz devās pensijā, bija dezinfektore Sanitāri epidemioloģiskajā stacijā.Lepojas ar jauno paaudziBieži dzirdēto novērojumu, ka lielu daļu izskata un vēl biežāk rakstura īpašību no saviem senčiem manto katra aiznākamā paaudze, droši var attiecināt arī uz Rasmas mazbērniem. Lai gan tie nav telefoni, bet gan datori, kas viņus saista, abām paaudzēm ir raksturīga interese par sava laikmeta aktuālajām tehnoloģijām. Baušķeniece stāsta, ka abi mazdēli Juris un Andrejs veido mājaslapas.Ģimenes sāpju stāsts ir pirms vairākiem gadiem notikusī avārija, kurā gāja bojā trešais mazdēls Jānis: «Gan man, gan meitai, Jāņa mammai, par to vēl joprojām sāp sirds. Taču dzīve turpinās». Kāda daļa no Jāņa dzīvo tālāk viņa dēlā, kurš ir viens no diviem Rasmas mazmazbērniem. Tas ir viņas lepnums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sarunas ir viņas hobijs

Kategorijas