Londona turpina pārsteigt

2012. gada 6. janvāris 00:00

Ceļosim! Britu nācija lepna savās tradīcijās.Novembrī devos uz Londonu ar cēlu mērķi – apskatīt Leonardo da Vinči gleznu un zīmējumu izstādi, kurā pirmoreiz vienuviet redzams tik daudz viņa meistardarbu oriģinālu. Šīs gleznas neredzēju, jo abas ar ceļabiedri vienojāmies, ka vienu dienu no Londonai atvēlētajām divām pavadīt rindā pie Nacionālās galerijas kasēm nebūtu prātīgi. Mūsu mūža ilgumu da Vinči neietekmēs. Bet citiem iesaku pamēģināt, jo izstāde atvērta vēl līdz 15. februārim, iespējams, tagad vairs nav sešas stundas jāstāv rindā.Galu galā Nacionālajā galerijā, kur ieeja pamatekspozīcijas zālēs ir bez maksas, eksponēts tik daudz izcilu mākslas darbu, ko skatīt. Van Goga slavenās «Saulespuķes», Monē, Konstebla un Tērnera gleznas bija tās, pie kurām kavējāmies ilgāk. Muzeju smeķisNacionālajā galerijā radās dažas pārdomas. Biju lasījusi, ka par gaismas gleznotāju dēvētais Tērners ir vismīlētākais angļu mākslinieks. Taču redzēju to arī savām acīm – līdzās Tērnera gleznai «Karakuģis «Temeraire» dodas uz pēdējo ostu» (1839. g.) piestiprināta informatīva plāksnīte, kas vēsta, ka šis Tērnera darbs 2005. gadā BBC organizētajā sabiedriskajā aptaujā atzīts par Lielbritānijas visu laiku izcilāko gleznu. Kāpēc gan mēs mūsu mazajā valstī nerīkojam līdzīgas aptaujas? Vai latviešiem ir kāds tautas īpaši mīlēts mākslinieks un kāda glezna? Mani ļoti fascinē briti un Londona, arī savu gadsimtiem nelokāmi nemainīgo tradīciju dēļ, kas tik ļoti vairo lepnumu par savu valsti un nāciju.Nacionālās galerijas zālēs daudz skolēnu – bērni sēž pie gleznām uz grīdas. Lielākie strādā vieni paši, mazajiem gleznas saprast palīdz skolotāji un gidi. Rit aizrautīgas diskusijas, skolēni ceļ rokas, vēlas izteikties. Joprojām nekas tāds nav ikdiena Latvijas muzejos.Esmu vairāk izzinošā tūrisma piekritēja, droši vien arī tālab man tik ļoti patīk Londona, jo tās muzeju krātuves ir īpaši bagātas. Amizanti ir arī mazie muzeji, piemēram, Šerloka Holmsa nams Beikerstrītā 221b. Labs paraugs, kā patiesībā neeksistējošu cilvēku un notikumus pārvērst aizrautīgā realitātē, jā, arī naudu ar to pelnīt (ieeja muzejā sešas mārciņas, turklāt brīnišķīgs suvenīru veikaliņš iztīra maciņu). Pa čīkstošām kāpnēm var uzkāpt Holmsa istabā, vīriešiem privilēģija – apsēsties pie kamīna, uzlikt galvā detektīva cepuri un uzpīpēt viņa pīpi, arī spēlēt vijoli. Nav jau liegts arī sievietēm, tomēr nebūs tik adekvāti... Londonas muzeji ir ar savu reibinošu smeķi.Pie Olimpiskā pulksteņaLondonā jau kādu laiku radīts jauns tūristu interešu objekts. Iepretī ieejai Nacionālajā galerijā Trafalgāra laukumā, pie Nelsona kolonnas, atrodas milzīgais pulkstenis, kurš rāda laiku, kas atlicis līdz 30. vasaras olimpisko spēļu sākumam. Protams, pie tā steidz fotografēties daudzi tūristi.6,5 metrus garais un piecus metrus platais tērauda digitālais pulkstenis rāda dienas, stundas, minūtes un sekundes, kas atlikušas līdz olimpiādei, kas Londonā notiks no 27. jūlija līdz 12. augustam.Laikrādi izgatavojusi Šveices pulksteņu firma «Omega». Jau kopš 1932. gada «Omega» nodrošina olimpiskās spēles arī ar hronometriem.Londona ir pirmā pilsēta, kas jau trešo reizi organizēs modernās olimpiskās spēles, iepriekš tās rīkojot 1908. un 1948. gadā.Ar Vēbera un Lenoksas mūzikuLondonai mīlestībā esmu atzinusies daudzkārt. Pat nevaru konkrēti atbildēt, kāpēc tieši šī Eiropas galvaspilsēta man tik ļoti patīk. Tāpat jau arī mīlestību pret kādu cilvēku nav iespējams sīki argumentēt. Mīl, un viss. Šajā brauciena reizē atklāju vēl kādu Londonas brīnumu – Vestendas teātrus. Viņas Majestātes teātrī skatījāmies un klausījāmies Endrū Loida Vēbera populāro un brīnišķo mūziklu «Operas spoks». Biļetes pasūtīju un nopirku Bauskā, ikviens to var izdarīt no savām mājām, ja tik ir dators un internets. Pirku lētākās biļetes, kuru cena 33 mārciņas, sēdēšana bija augstu otrajā balkonā, bet redzamība un dzirdamība lieliska. «Operas spokā» mūzika, protams, vairs nepārsteidza, bet viss cits gan. Scenogrāfija, tērpi, režija, aktieri un dziedātāji, galvenās lomas tēlotāja balss skanēja tā, ka brīžiem šķita – pacelšos pie aizmaskotā Ērika līdz operas griestiem un vēl augstāk.Vēl viens pieskāriens mūzikai bija Viktorijas un Alberta muzejā, kur ierīkota «Annijas Lenoksas māja» – tā sauc interaktīvu, muzikālu izstādi, kas veltīta šai īpašajai britu dziedātājai un arī grupai «Euritmiks», kuras dalībniece viņa reiz bija. Tur ir atmiņas, arī daudzu mūsu jaunība, sapņi un cerības. Tiem, kuri joprojām ir Annijas Lenoksas fani, jaukus brīžus sagādātu šīs ekspozīcijas apmeklējums, vēl jo vairāk tālab, ka par to nekas nav jāmaksā, jo ieeja arī bagātīgajā un krāšņajā Viktorijas un Alberta muzejā ir brīva.***Pāris īsās slejās Londona nav aprakstāma. Vien iesaku vēl pakavēties britu krodziņos, nogaršot viņu daudzos pudiņus un alu. Varbūt apskatīt Pedingtona metro staciju, jo tā izskatās īpaša – kā nekā visvecākā, pastaigāt pa Haidparku. Arī iepirkšanās Londonā sagādā prieku. Novēlu šajā gadā «Bauskas Dzīves» lasītājiem kādu jauku ceļojumu, atklāt savu maršrutu, varbūt arī savu Londonu. VAR NODERĒTNo Getvikas lidostas uz Londonas centru (Viktorijas stacija) visātrāk – 30 minūtēs – var nokļūt ar «Gatwick Express» vilcienu, cena vienā virzienā 17,90 britu mārciņu (GBP); ar parasto vilcienu cena 12,50 GBP; lētāk – 7 GBP vienā virzienā, bet ar brauciena ilgumu 1 h 20 min – ar «National Express» autobusu.Londonā ērti izmantot gan metro, gan autobusus, arī tūristu busus ar gida stāstījumu, kad brauciena laikā iespējams gan izkāpt, gan iekāpt, kurā pieturā vēlaties. Izdevīgi pirkt vienas dienas biļeti, kas der gan metro, gan publiskajiem autobusiem, – cena 6,60 GBP.Biļetes uz Londonas teātriem iespējams pasūtīt un nopirkt: www.londontheatretickets.uk.com vai www.DiscountTheatre.com.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Londona turpina pārsteigt

Kategorijas