Leģenda par Bārbeles akmeni

2012. gada 9. janvāris 00:00

Bārbeles baznīcas dārzā ir piemiņas akmens. Savulaik par to bija stāsts «Bauskas Dzīvē» ar piebildi, ka īsti nav zināmi šī akmens uzstādīšanas motīvi.Tālbraucēja šoferim baušķeniekam Agrim Skujam ir sava šī akmens uzstādīšanas leģenda. Viņš pirms dažām dienām ieradās laikraksta redakcijā, lai pastāstītu to, ko par pieminekli viņam savulaik vēstījusi vecmāmiņa Zelma Skuja.Vedis sālsmaizi caramViņas vecaistēvs bijis turīgs saimnieks Bārbeles pusē. Taču, laikam ritot, saimniekošanai pievērsis arvien mazāku vērību, varbūt pat ieskatījies kādā brandvīna glāzē, tādēļ nereti klētis un apcirkņi nemaz tik pilni neesot bijuši. Tāds tukšuma laiks gadījies arī tieši tajā reizē, kad Krievijā, Pēterburgā, kronēts cars Aleksandrs.Baltijas guberņas saimniekiem bijis dots vēlējums vest Krievijas jaunajam valdniekam dāvanas. Saimnieki nav skopojušies, gādādami dārgas mantas, gluži kā sacensībā, kurš kuru pārspēs. Zelmas Skujas vecamtēvam saimniecībā nekā pārdošanai derīga, lai sagādātu smalkas dāvanas, nav bijis. Tad nu viņš izlēmis uz Pēterburgu vest pašu vienkāršāko – izcepis jo gardu un lielu rupjmaizes klaipu, paņēmis sāli un devies pie cara. Dāvinātājs nogalinātsTā sagadījās, ka caram saimnieka vienkāršā un pieticīgā dāvana bijusi īpaši tīkama. Par to viņš saimnieku bagātīgi apdāvinājis. Mājupceļā no Pēterburgas citi saimnieki bijuši pagalam neapmierināti, ka valdnieka labvēlību izpelnījusies tieši šī vienkāršā Bārbeles puses saimnieka dāvana. Vēsture klusē par notikušā detaļām, bet izrādījies tā, ka atceļā bārbelietis ticis nogalināts un cara dotās dāvanas nozagtas. Ļaudis melsuši, ka to izdarījuši skaudīgie saimnieki, taču pierādīt neko neesot izdevies.Kas zina, kā īsti noticis, bet par Bārbeles saimnieka traģisko galu ziņa nonākusi arī līdz Krievijas caram. Viņš atcerējies sirsnīgās dāvanas, devis naudu un vēlējis pie baznīcas uzcelt pieminekli saimniekam. Kas īsti darbus paveicis, nav zināms, bet akmens pie Bārbeles baznīcas stāv joprojām.A. Skuja nenoliedz, ka stāstītais ir leģendai līdzīgs, pierādīt neko te nevar. Tomēr savas vecmāmiņas vēstīto vīrietis atceras pietiekami precīzi, diezin vai viņa to visu būtu pilnībā izdomājusi.Vēsturnieka versijaBaušķenieka stāstīto «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt vēsturniekam Raitim Ābelniekam: «Bārbeles baznīcas kapsētā atrodams interesants kapa piemineklis – ap koka stumbru apvijusies čūska, kas tur mutē savu asti. Tas veltīts «Surģenieku» saimniekam Mārtiņam Odiņam, kurš 1856. gadā devās uz cara Aleksandra II kronēšanas svinībām Maskavā kā Kurzemes guberņas zemnieku delegāts, bet svinību laikā tika saspiests vai samīdīts pūlī un nomira. Jau tolaik radās dažādas baumas un nostāsti par M. Odiņa galu. Muižnieki baumoja, ka prastais latviešu «bauris» ticis pie smalkā svinību galda un savā negausībā tā pārēdies, ka nomiris. Latviešu aprindās izplatījās nostāsts, ka skaudīgie vācu muižnieki, kam nepatika latviešu zemnieku līdzdalība cara kronēšanas pasākumā, esot «Surģenieku» saimnieku noindējuši, par to it kā liecinot simboliskais čūskas atveids uz kapa pieminekļa.»Protams, šīs abas nav vienīgās versijas par leģendām apvīto pieminekli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Leģenda par Bārbeles akmeni

Kategorijas