«Latvijas lepnums» mūsu vidū

2012. gada 11. janvāris 00:00

Vēstules apkopojusi LAUMA IEVENIECENoslēgusies akcija «Latvijas lepnums», kuras gaitā valsts iedzīvotāji rakstīja vēstules un ieteica «Latvijas lepnuma» titulam cilvēkus, kuri veikuši kaut ko īpašu, ir tādi, ar kuriem ikviens varam lepoties.Diemžēl 2011. gada Ziemassvētkos TV3 raidījumā šoreiz neviens no mūspuses novadu ļaudīm netika sumināts kā «Latvijas lepnums». Tas gan nenozīmē, ka šādu cilvēku te nav. Rakstītas vairākas ieteikuma vēstules par īpašiem ļaudīm, dažas no tām esam apkopojuši un citējam.Mūsu novadniekus slavē ne tikai kaimiņi, radi un draugi, vēstules ir iesūtītas arī no tālākām pilsētām – Rīgas, Saldus.Padarījusi «zaļākus»Ir cilvēks, kura vārds nominācijā «Latvijas lepnums» tiek minēts vairākkārt. Tā ir Austra Auguste, Skaistkalnes vidusskolas skolotāja. «Viņa ir vides pulciņa «Zaļās pēdas» dibinātāja, pateicoties viņas aktivitātei, visi pagastā vāc gan makulatūru, gan baterijas, spuldzes, gan pat vecās riepas. Viņa padarījusi mūsu apkārtni zaļāku un attiecīgi mūs – veselīgākus,» stāsta Aiga Karelsone. Arī Ieva, kura nu jau krietnu laiku vairs nav Austras skolniece, nedzīvo pat Skaistkalnes tuvumā, vēl joprojām atceras šo skolotāju kā savu glābēju: «Ja nebūtu viņas, es būtu nogājusi pavisam no ceļa. Un varu likt galvu ķīlā, ka es neesmu vienīgā tāda.»Arī par Mariku Bobeli, invalīdu un sporta biedrības «Zvaigzne» vadītāju, saņemtas divas vēstules – abas gan no vienas un tās pašas personas – Ivetas Žukovskas, kas ir pateicīga Marikai, jo «lai arī dzīve nav lutinājusi viņu, Marika ar savu mīlestību, labestību un jautrumu mums māca izdzīvot dzīves nedienas. Labā pietiek visiem, kas pie viņas atnāk. Marika ir tikai dokumentos, vairāk mēs viņu dēvējam par Mariju..»Palīdz pieceltiesPārliecinoša vēstule saņemta par «Kalna svētību kopienas» dibinātāju un vadītāju katoļu mācītāju Andreju Mediņu. Terezija Lasmane raksta: «Viņa misija ir glābējs, radītājs. Guvis skaudro dzīvības vērtības atziņu karā Afganistānā, ikdienā redzot jaunus cilvēkus, kuri, esot atkarību ellē, iet bojā paši un sagandē dzīvi tuviniekiem, viņš sāk cīņu par viņiem un dod viņiem cerību. Kur viņš parādās, tur pārveidojas vide un cilvēki. Bruknas muiža, kurā viņš ir izveidojis rehabilitācijas kopienu, veidojas par garīgās kultūras centru, tas ir brīnums, kas notiek ar cilvēkiem tajā.»Anita Kontene no Saldus novada šai spēcīgajai nominācijai «Latvijas lepnums» ieteikusi Gintu Lapsu no Svitenes, nosaucot viņu par labo eņģeli, jo «viņš klusi un bez atlīdzības dara savu «darbu» – ar saviem līdzekļiem, motivāciju un ieguldījumu viņš palīdz fiziski un garīgi piecelties cilvēkiem».Spēks, lai atbalstītuBrunaviešiem Ainai un Kārlim Āžiem labu vēstuli veltījis Ritvars Brencis, kurš, pēc paša vārdiem, nebūtu ticis tik tālu dzīvē bez viņu palīdzības: «Viņiem vienmēr ir spēks, lai atbalstītu.»Aivars Legzdiņš ir pārliecināts, ka godam pelnījis «Latvijas lepnuma» vārdu ir Jānis Straģis, kuru ik dienas var redzēt Bauskā ar mugursomu plecos, «cilvēki, kas viņu nepazīst, sauktu par bomzi, taču tie, kas pazīst, zina, ka zem šīs ārienes slēpjas gaiša dvēsele. Jānis brīvprātīgi visu augu gadu bez maksas veic Bauskā tādu svētīgu darbu kā atkritumu savākšanu un pat šķirošanu, kas ir arī iedvesmojusi baušķeniekus mainīt atkritumu apsaimniekošanas paradumus.»Un vēl titulam tika ieteikta Ganja Karkovska no Iecavas, kuru nominēja Svetlana Jakuseva, izsakoties šādiem vārdiem: «Viņa man ir palīdzējusi visu mūžu, nekad neko nav žēlojusi: ne naudu, ne ko citu. Pēdējo atdevusi!»Mēs ticam, ka tik gaišas un iedvesmojošas vēstules varētu rakstīt ne tikai par šiem astoņiem mūsu novadniekiem. Paldies, ka viņi mums ir!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Latvijas lepnums» mūsu vidū

Kategorijas