Par reformām ministrs runā ļoti vispārīgi

2012. gada 13. janvāris 00:03

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pāris mēnešos spējis radīt teju apvērsumu izglītības sistēmā. Reāli paveikts nav gandrīz nekas, tomēr plāni ir grandiozi, reformu idejas birst kā no pārpilnības raga.Pirms nedēļas novadu izglītības pārvalžu vadītāji uzklausīja ministra vēstījumu par iecerētajām sistēmiskajām izmaiņām. Tiek gatavoti četri lieli reformu bloki, kurus detalizēti paredzēts skaidrot martā. Sanāksmē ministrs iezīmēja galvenās ieceres katrā reformu sadaļā.«Bauskas Dzīvei» par ministra redzējumu stāsta Bauskas novada Izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Aija Spriņķe. Viņa atzīst, ka plānoto izmaiņu modeļi ir vēl ļoti aptuveni. Sanāksmē ministrijā uz daudziem konkrētiem izglītības speciālistu jautājumiem R. Ķīļa atbilžu nebija. Iespējams, lielāka skaidrība radīsies pavasarī, kad darbu būs beigusi darba grupa, kurā ietilpst dažādi izglītības jomas eksperti. Viņiem jāizvērtē iecerētās pārmaiņas, jāpiedāvā īstenošanas varianti, jāapkopo diskusijās izskanējušie priekšlikumi.Bauskas novadā Izglītības pārvalde priekšlikumu izstrādi un apkopojumu ir nolēmusi virzīt, organizējot diskusijas ar izglītības iestāžu vadītājiem. Tie aicināti paust savu personisko, pedagogu, skolēnu un vecāku viedokli par reformu būtību un prognozējamiem rezultātiem. Pirmā šāda tikšanās Bauskā bija plānota 12. janvārī.Citāds finansējuma modelisMinistrs iecerējis sistēmu «nauda seko skolēnam» pilnveidot, nosakot, ka valsts atvēlētais finansējums katra bērna izglītošanai nonāk nevis līdz novadam, kā tas ir pašlaik, bet gan līdz katram konkrētam skolasbērnam vai viņa vecākiem. Iecerēts ieviest tā saucamo kuponu, dažviet tos dēvē par vaučeriem, sistēmu. Tās būtība ir veidot skolu kā biznesa uzņēmumu, kura finansiālo pastāvēšanu nodrošina šie kuponi. Vecāki saņem kuponu, kurš ir nosegts ar kādu naudas daudzumu, un tad paši izvēlas, kurā skolā to iesniegt. Šī nauda sevī ietver gan pedagogu atalgojuma daļu, gan arī to finansējumu, kas nepieciešams mācību iestādes tehniskajai uzturēšanai. Pašlaik skolas naudu saņem no ministrijas – pedagogu algām – un no pašvaldības – saimnieciskajiem izdevumiem, savukārt jaunajā sistēmā finansējums būs apvienots vienā vērtībā, kuras «naudas zīme» būs kupons.Ministrs uzskata – tādējādi vecākiem būs lielāka iespēja izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības iestādi. Tas veicinās skolu darba kvalitātes paaugstināšanos, bagātākas būs tās skolas, kuras spēs piesaistīt vairāk audzēkņu. Konkurence dabiskā ceļā izglītības iestādes vai nu pacels, vai nogremdēs.Izglītības speciālisti uzskata, ka šāda kuponu sistēma būs mazefektīva laukos. A. Spriņķe skaidro: vecāki, piemēram, no Panemunes vēlēsies savu bērnu skolot Codē, jo šajā mācību iestādē piedāvātās programmas atbildīs viņu vēlmēm. Teorētiski viņi to varēs darīt, bet kas reāli nodrošinās bērnu nokļūšanu skolā? Laukos vairumam vecāku nekas cits neatliks, kā sūtīt bērnus dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē. A. Spriņķe apšauba, vai visi vecāki būs pietiekami informēti, lai spētu izvērtēt katras skolas piedāvājumu, tā kvalitāti. Vai nebūs tā, ka atsevišķos gadījumos skolas tēlu veidos par to radītā pozitīvā vai negatīvā publicitāte, nevis objektīvs skolas darba izvērtējums? Atbalstīs mazās skolasMinistrs iecerējis izveidot mazo skolu atbalsta programmu. Tajā uz papildu finansējumu varēs pretendēt izglītības iestādes, kurās audzēkņu skaits būs no 50 līdz 100 skolēniem. Bauskas novadā šajā kategorijā iekļūtu teju visas lauku pamatskolas, izņemot varbūt Codes un Vecsaules mācību iestādes. Šīm skolām ministrs pašlaik piedāvā trīs attīstības variantus: kļūt par filiālēm, kļūt par atvērtām skolām, pārtapt par daudzfunkcionālajiem centriem. Ko īsti šie modeļi nozīmē, kāds varētu būt novirzītais papildu finansējums, vai ar to pietiks izdzīvošanai vai arī attīstībai, ministrs nesniedza detalizētu skaidrojumu.Vienlaikus tika norādīts, ka šādi varētu tikt atbalstītas 167 skolas valstī. Tas nozīmē, ka izglītības iestādēm būs sīvi jāsacenšas, lai iekļūtu mazo skolu atbalsta programmā.Mainīs mācību saturuReformēt paredzēts arī mācību saturu. Lielāko vērību ministrs iecerējis pievērst sešu līdz 11 gadu vecuma bērnu izglītošanas programmu izmaiņām. Ministrs vēlas samazināt skolēnu slodzi, atsakoties no vairāku tēmu apguves atsevišķos priekšmetos. Ir vēlme samazināt mājas darbu apjomu. Sanāksmē netika plaši diskutēts par iespējamā mācību gada pagarināšanu. Acīmredzot ministrs apjautis, ka ar vienu rīkojumu to nevar izdarīt. Saeimā ir jāver vaļā Izglītības likums, jo tieši tajā noteikts, ka mācību gads Latvijas skolās ir 35 nedēļas. Taču izmaiņas likumdošanā mūsu valstī, kā zināms, ir ļoti laikietilpīgs process.Tika runāts par nepieciešamību uzlabot skolotāju kvalifikāciju, atbilstīgi tai diferencējot atalgojumu. Ir paredzēts ar 2014. gada 1. septembri ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalitātes novērtējuma sistēmu. Pieminēts tika jauninājums par skolu direktoru iecelšanu uz laiku. Konkrētības R. Ķīļa prezentācijā par šiem jautājumiem trūka.R. Ķīlis iecerējis vēl aktīvāk turpināt profesionālās izglītības sistēmas reformu. Paredzēts, ka līdz 2013. gada 1. decembrim visas profesionālās skolas nonāks pašvaldību pārziņā. Tiks aktualizēts šo mācību iestāžu iedalījums kompetenču centros un profesionālajās skolās. Pēdējās, lai nodrošinātu savu darbu, drīkstēs atvērt filiāles arī vispārējās izglītības iestādēs.Pētīs Saldus novada pieredziA. Spriņķe atklāj, ka ministrs sanāksmē tieši nav norādījis par skolotāju skaita samazināšanu, tomēr to varot secināt no minētajiem aprēķiniem. Vienlaikus IP vadītāja uzsver, ka Bauskas novadā, lai arī audzēkņu skaits sarūk, skolotāju skaita samazinājums pēdējos gados ir neliels. Jau tagad gandrīz visās novada skolās atvērtas speciālās programmas, kuras piesaista papildu pedagoģisko personālu. Tās galvenokārt paredzētas bērniem ar dažādiem uztveres, veselības traucējumiem.Vēl novadā iecerēts pievērst uzmanību padziļināto programmu izstrādei, kuras ļautu skolēniem plašāk apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, svešvalodas, sportu vai mūziku u. tml. Pozitīva pieredze šajā jomā uzkrāta Saldus novadā, mūsu speciālisti iecerējuši tuvākajā laikā ar to iepazīties detalizētāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par reformām ministrs runā ļoti vispārīgi

Kategorijas