Diriģenti iedarbina trauksmes zvanu

2012. gada 20. janvāris 00:00

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki 2013. gadā ir apdraudēti – trauksmes zvanu ieskandināja biedrības «Latvijas Kordiriģentu asociācija» dalībnieki. Latvijas Mūzikas akadēmijā 14. janvārī kordiriģenti rīkoja mobilizācijas sanāksmi, informē biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns.Apspriedē piedalījās arī Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Kordiriģenti nolēma izplatīt paziņojumu, kurā aicinās Latvijas iedzīvotājus apliecināt atbalstu 2013. gada Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, jo pastāv pamatotas raizes to atcelšanai naudas trūkuma dēļ. Izplatīs paziņojumuSvētku sagatavošanai no Kultūras ministrijas budžeta solīts piešķirt 30 tūkstošus latu, kā arī 200 tūkstošus latu no akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» peļņas. Pagājušā gada nogalē Latvijas Kordiriģentu asociācija nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, premjeram un Saeimas frakciju vadītājiem par valsts finansējuma piešķiršanu 2013. gada Dziesmu un deju svētkiem un mērķdotācijas atjaunošanu koru, deju kopu un citu pašdarbības pulciņu vadītājiem, kuri iesaistīti svētku repertuāra sagatavošanā.KNMC direktore Dace Melbārde atzina, ka tik sarežģīta situācija Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā nav bijusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laika. To apgalvoja arī diriģenti, kuri piedalījās debatēs. Latvijas Kordiriģentu asociācijas biedre un viena no dibinātājām ir jauktā kora «Mežotne» un Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēnu kora diriģente Mārīte Jonkus. Netic godīgam iznākumam Ar Mārīti Jonkus «Bauskas Dzīve» sazinājās 15. janvārī. Diriģente sacīja: «Veselības pasliktināšanās dēļ mobilizācijas sanāksmē nevarēju piedalīties, bet uzmanīgi sekoju tās atspoguļojumam elektroniskajos medijos. Žēl, ka tik maz kolēģu piedalījās apspriedē. Latvijā ir vismaz 300 diriģentu, bet sanāksmi apmeklēja ne vairāk kā 50. Saprotu kolēģus, jo mums visiem trūkst ticības, ka finansējuma lietas virzīsies pozitīvi un skaidri. Viss ir samudžināts līdz pēdējam. Ļoti daudzi cilvēki, kas interneta portālos faktu komentē, nesaprot, kas vispār ir mērķdotācija un kāpēc valstij tā būtu jāpiešķir Dziesmu svētku rīkošanai.Patiesībā problēma ir daudz dziļāka. Divos iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos milzīgas summas tika iztērētas organizatoriskiem pasākumiem, neinteresējoties par koriem un deju kopām. Tās varēja paļauties vienīgi uz pašvaldību atbalstu.» Nevajag klusēt Diriģente atzīst, ka svētku repertuārs tiek veidots, lai izskatītos skaisti un pompozi. Nevienam nav rūpējis, vai kori tās dziesmas vēl kādreiz izpildīs. Pieredze liecina, ka svētku rīkotāju un dalībnieku intereses ir visai atšķirīgas. Tāpēc daudzi skeptiski noskaņoti un netic, ka nauda patiešām tiks izmantota koru un citu amatierkopu darbības veicināšanai.Mārīte Jonkus uzskata, ka runāt tikai par mērķdotāciju nozīmē apzināti izvairīties no citu aktuālu, jau gadiem krājušos jautājumu apspriešanas. Viņa rosina novadu kultūras darbiniekus, koru un deju kopu vadītājus analizēt situāciju, atklāt problēmas un runāt par tām publiski. Klusēšana un nogaidīšana it neko nemainīs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diriģenti iedarbina trauksmes zvanu

Kategorijas