Komentāri: referendums par otro valsts valodu

2012. gada 20. janvāris 00:00

Par tautas nobalsošanu lēmumu Satversmes tiesa paziņos šodien. Ja referendums tomēr notiks 18. februārī, vai, jūsuprāt, pilsoņiem tajā būtu jāpiedalās?Pārprasta demokrātija IVETA GRIGULE, 11. Saeimas deputāte (ZZS):Referendumu par to, lai krievu valodai noteiktu otras valsts valodas statusu, mums uzspieda. Tā ir provokācija no to pilsoņu puses, kuri raujas pie varas, izmantodami visus līdzekļus, ieskaitot demagoģiju un atsaucoties uz falšu demokrātiju. Es parakstīju Nacionālās apvienības sagatavoto pieteikumu Satver-smes tiesai par referenduma atcelšanu kā neatbilstīgu Satversmei, kā nelikumīgu. Man nav ne mazāko šaubu, ka tas tā ir, ka nav pieļaujamas spekulācijas par demokrātiju, ko mēs it kā ievērojam, ļaujot balsojot Latvijas pilsoņiem paust savu viedokli referendumā. Tā ir pārprasta demokrātija, tas ir pazemojoši latviešiem, viņu pašcieņu aizskaroši un pēc būtības aplami. Var jau teikt, ka par vēlu, bet ir jāizmanto pilnīgi visas iespējas, kaut vai teorētiskas, lai novērstu nejēdzību, kura mums izmaksās vismaz divus miljonus latu. Ja tiesa lems, ka referendums ir jārīko, tad visi būsim aktīvi un pildīsim savu pilsoņu pienākumu pret šo valsti, pret saviem bērniem un viņu tiesībām savā zemē runāt latviešu valodā. Tad mēs visi piedalīsimies referendumā, un mūsu balsojums būs – pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Referendumā nepiedalīsies MARGARITA TRAVINA, Vecumnieku novada Taurkalnes ciema iedzīvotāja:Nav jau tik peļami, ka Latvijā būtu arī otra valsts valoda. Vai kādam no tā klātos sliktāk? Dokumentu apritē gan ir jāatstāj viena valoda – latviešu –, kā jau ir ierasts 20 gadu.Es runāju latviešu, lietuviešu un savā dzimtajā krievu valodā. Esmu dzimusi Tverā, bet mani vecāki pārcēlās uz Latviju, kad biju vēl bērns. Es un vīrs esam sešus gadus dzīvojuši un strādājuši Lietuvas pilsētā Visaginā. Nebija nekādu grūtību apgūt vietējo valodu. Vēlāk abi pieņēmām Lietuvas pilsonību.Nebūdama Latvijas pilsone, 18. februāra referendumā nevaru piedalīties, bet arī citā situācijā to nedarītu. Ko tad man balsojums mainīs? Valodu jautājums Latvijā ir politizēts, bet citas daudz smagākas problēmas netiek risinātas. Man ir sāpīgi, ka valstī pavirši izturas pret bērniem, pensionāriem un cilvēkiem, kuri grib strādāt, bet trūkst darba vietu. Mūsu ģimenē valoda nekad nav bijusi šķērslis. Vedekla – latviete – zina trīs svešvalodas, mazbērni mājās runā latviski. Mans uzskats ir tāds – jo vairāk valodu cilvēks zina, jo pašam ir labāk. Pienākums aizstāvēt IMANTS PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts (vl-tb/lnnk):Izjūtas ir divējādas – no vienas puses, likumprojekts, kas paredz iespēju krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, pēc savas būtības ir antikonstitucionāls. Tātad pretlikumīgs. Piedaloties tādā pasākumā, mēs it kā to leģitimizējam. No otras puses – ja tiek veikta kāda pretlikumīga darbība, piemēram, Latvijas okupācija, tad Latvijas iedzīvotāju pienākums ir to nepieļaut. Izsludinātais referendums, manuprāt, ir nekaunīgs un zemisks uzbrukums mūsu nacionālās valsts pamatiem. Latvija nav tikai ekonomiska vienība un teritorija kartē. Latvija ir latviešu tautas mājas ar savu dvēseli – latvisko identitāti – mūs vienojošo valodu un kultūru. Gan latviešiem, gan cittautiešiem ir kopā jāaizstāv savas valsts pamati. Ja referendums tomēr notiks, katram jāpauž attieksme pret Latvijas nacionālas valsts iznīcināšanu. Skaidri norādot, ka saliedētu sabiedrību Latvijā varam veidot tikai uz viena pamata, un tā ir – latviešu valoda.Liels darbs jāveic, lai nenāktos cīnīties ar nerisinātu problēmu sekām, lai likvidētu šī precedenta cēloņus un greizās sistēmas vietā liktu cienīgu un taisnīgu lietu kārtību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: referendums par otro valsts valodu

Kategorijas