Kas noķer, tas arī tīra

2012. gada 20. janvāris 00:00

102

55 gadu jubileja Egilam Ceram.Vecsaules pagasta pārvaldes vecākais saimniecības pārzinis Egils Cers par sevi izsakās: «Visu mūžu strādāju ar ne pārāk viegliem jautājumiem.» Ierasti saspringtajā gaisotnē ir pavadīta arī šīs nedēļas otrā puse, kad vajadzēja sekot līdzi saplīsušā ūdensvada remontdarbiem Vecsaules pagasta Ozolainē. «Caurules tur ir vecas un trauslas, ļoti grūti piekļūt, jo virs tām ir sabūvētas ēkas,» stāsta E. Cers. Viņaprāt, ūdensvadi un to uzlabošanas darbi, kas ir iekavējušies, ir viena no pagasta sāpīgajām problēmām. «Dzelžus» aizstāj papīriLai gan Vecsaulē jubilārs ir ienācējs, nu jau šeit aizvadīts mūža ilgākais posms. «Pabeidzu lauksaimniecības akadēmiju un pēc sadales nekur tālu no savas dzimtās Stelpes nenonācu. Par pirmo darbavietu kļuva Vecsaules kolhozs, kur strādāju par inženieri mehāniķi,» stāsta Egils. Teju divdesmit gadu jubilārs ar «dzelžiem» vairs nestrādā, darbdiena paiet, uzraugot ūdeņus, ceļus un citus pašvaldības īpašumus. Daudz tiek strādāts arī uz vietas birojā, taču tas nebūt nenozīmē, ka viss iepriekš darītais ir piemirsies: «Kādu «Belarusu» vai citu veco tehniku vēl varu salabot. Jaunajiem «John Deere» traktoriem spēju nomainīt tikai riteņus, neko vairāk.»Egīla pašreizējais amats ir kā abu vecāku profesiju apvienojums. Viņa tēvs savulaik strādāja par mehanizatoru, bet māte bija grāmatvede. Noderīgu pieredzi jubilārs guvis, kādu laiku strādājot Bauskā. Viena no darbavietām – rajona izpildkomitejas dzīvokļu komunālās saimniecības nodaļa.Rutīna nogurdinaLīdztekus ierastajam darbam jubilārs 17 gadu pagastā ir nostrādājis par vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. «No turienes aizgāju rutīnas dēļ. Tik ilgi nevaru nostrādāt vienā darbavietā. Pieredze ir liela, bet tas arī reizēm bremzē visu padarīšanu,» atzīst Egils. Viņš ir novērojis, ka pa šiem gadiem ir mazinājies ne tikai pagasta iedzīvotāju skaits, bet arī viņu rosība: «Ekonomiski aktīvo cilvēku pagastā ir, kā ir, bet reāli tu viņus redzi tikai nedēļas nogalē. Ļoti daudzi strādā Rīgā vai aiz valsts robežas. Tā tas notiek visur Latvijā, ne tikai pie mums.»Šāda migrācija ir novērojuma arī viņa ģimenē. Galvaspilsētā darbavietu atradusi sieva un visi trīs dēli. Dzintra ir mediķe, vecākais dēls Aivars ir ugunsdzēsējs glābējs, vidējais dēls Modris ir grāmatvedis, bet jaunākais – Ojārs – ir šoferis ekspeditors. Abiem vecākajiem dēliem Rīga kļuvusi par dzīvesvietu.Egils atklāj, ka viņam ne pārāk patīk svinēt jubilejas, tādēļ savus svētkus nedēļas sākumā atzīmējis šaurā ģimenes lokā. Ciemos atbraucis arī četrus gadus vecais mazdēls. Labprātāk jubilārs dodas makšķerēt, ko ir iecienījuši arī pārējie ģimenes vīrieši. Bieži vien dzirdētais, ka vīru pienākums ir mājās pārnest medījumu, bet sievu – to notīrīt, šeit nedarbojas. «Pie mums ir pierasts, ka tas, kas zivi noķer, to arī notīra,» stāsta vecsaulietis. Vēl viņam tīkama nodarbe ir sēņošana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas noķer, tas arī tīra

Kategorijas