Kurš pirks kūkas?

2012. gada 27. janvāris 00:00

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – pakāpeniski jau ar 2014. gadu plānots paaugstināt līdz 65 gadiem.Dzimstības līkne grimst lejup, nepieciešams lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, jāveicina dzim-stība kopumā. Ekonomiskā krīze un sabiedrības novecošanās ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei arī nākotnē, brīdina Labklājības ministrija (LM).Gandrīz jebkurā ģimenē ar bērniem Latvijā, rēķinot ienākumus uz katru cilvēku, naudas ir mazāk nekā vientuļam pensionāram, kuram kaut vai 130 latu maza pensija līdz šim ir garantēta katru mēnesi. Turklāt veco ļaužu daudzuma rādītāji sliecas augšup. Arī tāpēc, ka liels skaits 1950. un 1951. gadā dzimušo 2011. gadā pensionējās priekšlaicīgi, baidoties, ka ar 2012. gadu šādas iespējas vairs nebūs, bet strādāt līdz 65 gadu vecumam šie cilvēki neuzskata par iespējamu. Nākotne biedēPensijas vecuma paaugstināšana ir biedējoša cilvēkiem, kuri pašlaik ir bez darba. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiālē 2011. gada beigās 44,9 procenti no visiem bezdarbniekiem bija, sākot no 45 gadu vecuma uz augšu. Turklāt visvairāk – 463 (16,2%) no viņiem ir vecumā no 50 līdz 54 gadiem, 387 (13,5%) ir 55 līdz 59 gadus veci.Pusmūža ļaudīm ir ļoti maz cerību atrast darbu arī citās Eiropas valstīs. Šie cilvēki nestrādā, nepelna, līdz ar to neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņiem nav līdzekļu, ko ieguldīt otrajā vai trešajā pensiju līmenī, toties laiku pa laikam katrs no viņiem ir sociālās palīdzības patērētājs. Uz jautājumu, kāda šiem ilgstošajiem bezdarbniekiem pēc 20 gadiem varētu būt pensija, no kā viņiem dzīvot, labklājības ministre Ilze Viņķele atbildēja vien to, ka cilvēkiem par savām vecumdienām jāgādā un par tām jādomā, jau izvēloties profesiju. Katrs nevarPaaugstinot pensionēšanās vecumu, ir ļoti svarīgi atrisināt valstī nodarbinātību, jo no nekā tikai nekas arī rodas, nieka graši pensijas vecumam pienākot. Arī NVA bezdarbniekiem piedāvā iespējas apgūt citu arodu, taču nav nekādas garantijas, ka tajā būs, kur strādāt.Savulaik «buntītēm» vien NVA kursos skoloto nagu licēju un frizieru, arī aprūpētāju pakalpojumus nav, kas pērk. Katrs nevar kļūt par pašnodarbināto personu. Prātā nāk savulaik tajā pašā Labklājības ministrijā dzirdētais piemērs – cik jauki, ka māte cep kūkas un dēls tās pārdod. Ja vien būtu skaidrs, kurš tās kūkas pirks, ja ekonomēts tiek katrs lats.LM skaidro, ka citas izejas kā pensijas vecuma paaugstināšana nav, jau ar 2013. gadu nāksies pensiju izmaksām naudu aizņemties no valsts pamatbudžeta. Līdz 5. februārim iedzīvotāji aicināti paust ministrijai savu viedokli un priekšlikumus par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. UZZIŅAIPensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 1955. gada 1. jūlijam. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, tātad – sasniedzot 62 gadu un trīs mēnešu vecumu. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk, tātad – sasniedzot 62 gadu un sešu mēnešu vecumu. Pēc 1955. gada 1. jūlija dzimušie vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.Pensionēšanās vecumu 2014. un 2015. gada 1. janvārī paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu līdz 2020. gadam, to plānots paaugstināt par pusgadu.Ar koncepcijas grozījumu projektu var iepazīties un aptaujas anketu līdz 5. februārim aizpildīt LM mājaslapā. VIEDOKĻI Kā vērtējat savas iespējas strādāt līdz 65 gadu vecumam? Aelita Ramane (dzimusi 1965. gadā), bibliotekāre: «Savā darbā varētu strādāt pat ilgāk, bet negribētu par katru cenu turēties pie krēsla. Pienāk zināms vecums, kad cilvēkam jāapzinās sava fiziskā varēšana. Manuprāt, viss ir atkarīgs no indivīda veselības un nodarbinātības iespējām.» Aldis Iesalnieks (dz. 1957. gadā), būvinženieris: «Ja vien būtu veselība un kur strādāt, kāpēc ne?! Turklāt man jau nebūs izvēles, ja pensijas vecumu paaugstinās. Taču, zinot, ka vīriešu vidējais vecums Latvijā ir ap 69 gadiem, nedomāju, ka daudzi varēs tik ilgi nodzīvot, kur nu vēl strādāt.» Ilga Balode (dz. 1957. gadā), muzeja speciāliste: «Muzejnieki savu kvalifikāciju ceļ ar pieredzi, kas rodas tikai ar laiku. Manuprāt, sasniegt pensijas gadus nebūs viegli. Turklāt uzskatu, ka darbs vajadzīgs jauniem cilvēkiem.» Gunārs Akmeņlauks (dz. 1946. gadā), pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājs: «Mana pieredze liecina, ka tik ilgi strādāt ir iespējams. Uzskatu, ka daudz grūtāk bija kara laikā dzimušajiem, kurus skāra pensijas vecuma paaugstināšana līdz 62 gadiem. Viņu bērnība un jaunība pagāja daudz skarbākos apstākļos, tādējādi arī veselība sliktāka.» Inta R. (dz. 1954. gadā), zemniece: «Kādi zemniekam ienākumi, kāda pensija! Jāstrādā, kamēr krīt, un jādzīvo no tā, ko izdevies iekrāt. Mēs ar vīru nopelnīto esam ieguldījuši saimniecībā un dēlos. Pirms gadiem varēja pārdot pāris govju, samaksāt sociālo nodokli, un pensija rokā. Tagad nekā. Ekonomiskā sistēma zemniekus nav paredzējusi kā indivīdus.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurš pirks kūkas?

Kategorijas