Pārsteidzoši gada simboli

2012. gada 27. janvāris 00:00

Spožā skudra, jūras ērglis, gludenā čūska ir tikai daļa no eksotiskās kompānijas, ko Latvijas dabas pētnieki izvēlējušies par 2012. gada simboliem. Vēl jau ir sēnes, reti sastopami augi, dabas veidojumi.Gada simbolu izvirzīšanas mērķis ir sabiedrības izglītošana par unikālām, mazpazīstamām un īpaši saudzējamām dabas vērtībām, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rita Jakovļeva.Šausminoši nostāstiGludenā čūska ir ļoti reti sastopama zalkšu sugas pārstāve. Tā ir pelēkbrūna, ar gludām zvīņām un drīzāk līdzīga zalktim, nevis odzei. Rāpuļa garums var sasniegt 75 centimetrus. Cilvēkiem tā ir pilnīgi nekaitīga, lai gan nostāsti par gludeno čūsku izklausās draudīgi. Savu medījumu rāpulis satver ar asiem zobiem un, līdzīgi kā žņaudzējčūska, tam vairākas reizes aptinas apkārt, un nosmacē. Pētnieki mierina, ka rāpuļa zobiņi ir tik sīki, ka cilvēka ādu pat nespēj saskrambāt.Gludenā čūska ir manīta Piejūras zemienē un Kurzemes piekrastes posmā no Kolkas līdz Ķemeriem. Latvija ir sugas izplatības ziemeļu areāla robeža. Rāpulis iekļauts Latvijas īpaši saudzējamo sugu Sarkanajā grāmatā, to aizsargā arī Eiropas Apdraudēto abinieku un rāpuļu konvencija. Gandrīz mitoloģisks tēls Tikai retajam ir izdevies ieraudzīt jūras ērgli – lielāko Latvijā ligzdojošo plēsīgo putnu. Tas atgādina mitoloģisku nezvēru – līks knābis, spalvainas ķetnas ar nagiem kā dunčiem.Pirms vairākiem gadiem «Bauskas Dzīve» jūras ērgli pirmo reizi ieraudzīja Teiču purva dabas rezervāta administrācijas dārza voljērā. Žogs bija drošs, taču ornitologs neļāva tam tuvoties, jo ziņkārīgus vērotājus plēsoņa var savainot arī caur režģiem. Milzīgais ērglis, kura spārnu atvēziens sasniedz divarpus metru, nedzīvo jūrā, bet gan ūdenstilpju tuvumā uz sauszemes. Jūras ērgļi ligzdas vij mežā – lielos, vecos kokos. Tie pārtiek no ūdensputniem, nelieliem zvēriem, nesmādē arī stārķus un dzērves. Pamatbarības krājumiem izsīkstot, plēsonīgie putni mielojas ar bojāgājušu dzīvnieku atliekām. Iespaidīga mājvieta Jūras ērgļu populācija Latvijā pirms gadiem 50 tuvojās izzušanai. Izstrādājot stingrus sugas aizsardzības noteikumus, ligzdojošo putnu skaits pakāpeniski kļuva lielāks. Ornitoloģijas biedrības speciālisti lēš, ka tagad pie mums ligzdo gandrīz simt jūras ērgļu pāru. Putnu pētniekiem palīdz mežu darbinieki, kuri informē par atrastajām ligzdām un rūpējas par saglabāšanu. Ērgļu ģimenes perēklis, savīts no lieliem zariem, sīkiem žagariņiem un salipināts ar māliem vai dūņām, sver vairāk nekā simt kilogramu, apgalvo pazīstams mežsargs, kurš ligzdu ir redzējis Zemgalē. Mežos ap jūras ērgļu mājvietām ir izveidoti vairāki mikroliegumi.Ornitoloģijas biedrība piedalās starptautiskā projektā «Ērgļi pāri robežām». Par atrastām ligzdām un jūras ērgļu novērojumiem iedzīvotāji tiek lūgti ziņot akcijas «Gada putns» koordinatoram ornitologam Jānim Ķuzem. Elektroniskā pasta adrese: janis.kuze@inbox.lv.Vizbulis un mežābele Botāniķu biedrība par 2012. gada augu izvēlējās meža vizbuli jeb Daugavas anemoni. Savvaļā tā galvenokārt ir sastopama Daugavas ielejas krasta atsegumu tuvumā, bet daudz retāk arī citviet. Baltā Daugavas anemone ir arī iecienīts krāšņumaugs dārzos un pilsētu apstādījumos.Meža vizbuļu lielas platības izzuda, kad uz Daugavas uzbūvēja vairākas hidroelektrostacijas. Arī cita saimnieciskā darbība upes krastos ietekmē anemoņu audžu saglabāšanu. Augs ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Latvijas Botāniķu biedrība vasarā aicina reģionu iedzīvotājus informēt par savvaļas meža vizbuļu atradnēm, lai precizētu to izplatības robežu.Beidzot arī necilā mežābele ir iekļuvusi «Gada koka» godā. Precīzi nav zināms, vai savvaļas mežābeles dabā vispār ir saglabājušās. Visbiežāk par tādām uzskata grāvjos, pamestu māju vietās, krūmājos augošas dārza ābeļu pēcteces.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārsteidzoši gada simboli

Kategorijas