Solot miljonus, paņems pēdējo

Avīzes «Bauskas Dzīve» redakcijai lasītāja A. V. raksta: «Saņēmu e-pastā vēstuli, ka esmu loterijā laimējis miljonus. Varbūt varat palīdzēt saprast, vai tā ir patiesība?»Pēdējā laikā informāciju par šādiem laimestiem saņemam ne tikai elektroniskajā vidē. Reizēm arī uz telefonu atnāk īsziņa, kas informē par kādas naudas summas saņemšanu. «Bauskas Dzīve» pētīja – kā noteikt, vai tas ir īsts laimests vai krāpnieku vēstījums, jo vienmēr ir vēlme noticēt, ka beidzot laime ir uzsmaidījusi un dzīve kļūs vieglā-ka. Tulko datorprogrammaE-pasta vēstules saņēmējs atzina, ka arī iepriekš pienākuši dažādi sūtījumi, kur minēts, ka esot laimējis naudu. Tie bijuši dažādās valodās, un nopietni tos nav ņēmis. Bet te – latviešu valodā. Tādā kropļotā, neskaidrā, bet tomēr dzimtajā mēlē.«Priecājos, ka cilvēki domā, pirms dara, un nekautrējas jautāt,» saka Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece. Inspekcijas rīcībā ir informācija par šāda veida darbībām. Vēstule, kurā tika solīti miljoni, ir cilvēku muļķošana. Tā sūtīta no vietnes rambler.ru, kas ir Krievijas interneta vietne, kontaktpersona atrodas Spānijā, bet pats teksts ir datorprogrammas veikts tulkojums «latviešu valodā».Oficiālu izložu Latvijā nav daudz – tās organizē valsts akciju sabiedrība «Latvijas Loto», ir dažādas momentloterijas, ko var nopirkt atsevišķos izplatīšanas punktos. Šajās izlozēs cilvēki piedalās, nopērkot loterijas biļeti vai citādā veidā – aizpildot kuponu un pretī saņemot maksājumu apliecinošu kvīti.Otrs loteriju veids – cilvēks nopērk kādu preci vai saņem pakalpojumu un atbilstīgi apstiprinātiem noteikumiem piedalās kādas balvas izlozē. Abi minētie uzņēmējdarbības veidi ir atļauti Latvijā, un tos kontrolē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Saņemto licenču sarakstu var atrast inspekcijas mājaslapā iaui.gov.lv.Latvijā nevar likumīgi organizēt ārzemju loteriju, izņemot «Latvijas Loto» sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Vienīgā iespēja – ja cilvēks bijis ārzemēs un tur nopircis loterijas biļeti, kuras izloze vēl tikai notiks.Labdaru nav «Lai laimētu – biļete ir jānopērk vai citā veidā jāapstiprina sava dalība loterijā. Jāatceras, ka neviens pasaulē ar šādu brīvprātīgu labdarību nenodarbojas,» tā S. Birne.Saņemot vēstuli, kas sola laimestu, ir jāpārbauda vairākas lietas – jānovērtē tās saturs, vai skaidrs sūtītājs, vai precīzi norādīta loterijas organizētāja adrese un nosaukums. Nopietnas kompānijas vēstules raksta labā angļu valodā vai kvalitatīvi tulkotā latviešu valodā.Pirmais nosacījums, lai cerētu uz laimestu loterijā, – jānopērk biļete vai prece un tad jāizpilda piedalīšanās nosacījumi. Ja persona nav pirkusi loterijas biļeti vai izteikusi vēlmi piedalīties loterijā, tad nav objektīva pamata cerēt uz miljonu vērtu laimestu. Diemžēl šādi viltus laimesti tiek izteikti, bet parasti iesaistīšanās šādās aktivitātēs beidzas ar naudas zaudēšanu, jo tiek prasīta kāda «nodokļu likmes iemaksa» vai tamlīdzīgi.Izmanto datubāzesSaņemot vēstules elektroniskajā pastā, rodas loģisks jautājums: «Kā mani atrada?» Izrādās, nelegālajā interneta vidē tas nav grūti. Interneta forumos atradām norādes uz e-pastu datubāzēm, kurās bija no 20 tūkstošiem līdz pat vairāk nekā miljonam adrešu. Parasti tiek piedāvāts tās nopirkt par naudu. Piemēram, kādā ārzemju interneta vietnē tiek piedāvāta iespēja iegādāties piecus miljonus e-pasta adrešu par 49 dolāriem. Šī summa ir niecīga, ņemot vērā to, ka kaut viens no šiem miljoniem interneta lietotāju uzķersies uz krāpnieku paziņojumu un lētticīgi izsniegs sava bankas konta informāciju.Nekad nevar garantēt, ka jūsu e-pasta adrese neiekļūs šajos sarakstos. Piemēram, tiek uzlauztas portālu datubāzes, iegūstot ne tikai adreses, bet arī citu personisku informāciju, kuru izmanto uzticības iegūšanai. Ja cilvēki saņem svešinieku sūtītas vēstules, viņi ir uzmanīgi. Toties, ja blakus ir paziņas vārds, tad sūtītais liekas ticamāks. Piemēram, jau vairākus mēnešus elektroniskajā vidē tiek saņemtas vēstules, kuras it kā sūtījuši tuvi paziņas. Apskatot iespējamo iesaistīto personu loku, «Bauskas Dzīve» konstatēja, ka tiek izmantoti dati no kāda pazīstama komunikācijas portāla.Informācija var noplūst neapzināti, uzstādot kādu kaitniecisku aplikāciju. Jāņem vērā, ka arī iestādēs var strādāt negodīgi darbinieki, kam ir pieeja lielām datubāzēm.Krāpnieki, iegūstot datus, darbojas lielu vērienu – adreses un cita informācija tiek ievietotas programmā, kura automātiski ģenerē tekstu, izsūtot to uz tūkstošiem e-pastu katru dienu, tāpēc saņemtās vēstules bieži ir pārpilnas gramatikas kļūdu. Uzmanību – īsziņas!Otra elektroniskajā vidē izplatīta krāpšana – mobilo telefonu īsziņas. Vienota izskata, satura, formas vai kādu citu konkrētu pazīmju, pēc kā krāpniecisku īsziņu var pazīt, nav. Tādēļ cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem. Vislabāk uz šādām īsziņām nereaģēt, ja vien cilvēks pats nav pilnīgi pārliecināts, ka dalība loterijā ir droša, un pats vēlējies iesaistīties. Tā atzīst Lita Grafa, SIA «Bite Latvija» pārstāve.Mobilo telefonu operatori atgādina, ka viņi nerīko akcijas, kurās var laimēt naudas balvas. Tāpat arī nekad nepieprasa klientiem nosūtīt priekšapmaksas kartes atjaunošanas kodus. Ja uz tekstā minēto numuru atzvanīsit, otrajā pusē parasti būs persona, kas izturēsies pārliecinoši, nosauks kādu izdomātu vārdu, uzvārdu un uzdosies par mobilo sakaru operatora vai citas firmas darbinieku. «Tele2» Drošības nodaļas vadītājs Jānis Miķelsons uzsver – rūgtā pieredze liecina, ka parasti šie «drošie darbinieki» atrodas ieslodzījuma vietās.Sanda Purviņa, LMT preses sekretāre, aicina – lai izvairītos no situācijām, kad mobilā telefona numurs nonāk kāda sveša cilvēka vai uzņēmuma rokās, katram pašam jāpievērš uzmanība, kur tiek atstāta informācija, tostarp mobilā telefona numurs. Tomēr ar to var nepietikt. Vīrusi iekaro telefonusIeslodzītie parasti māk izmantot cilvēku psiholoģiju, bet tehniskās iespējas viņiem nav stiprākā puse. Toties hakeri – personas, kas nelegāli ielaužas datoru sistēmās, ar katru gadu lielāku uzmanību pievērš mobilajiem telefoniem.Lai arī īsziņu sūtīšanas izdevumi nav lieli, tomēr krāpniekiem par to jāmaksā. Lai samazinātu savus tēriņus, hakeri mēģina ievietot ar īsziņu vai interneta vietņu palīdzību mobilajā telefonā vīrusu, kurš no jūsu telefona krāpnieciskās īsziņas sūtīs citiem. Tāpēc katram uzmanīgi jāizlasa informācija par atsūtītajām īsziņām un uzmanīgi jāizvēlas interneta vietnes, ko apmeklēt.Latvijā turpinās mobilo telefonu operatoru sadarbība, kas paredz savstarpēju krāpnieku numuru bloķēšanu, veicot pārbaudi pēc otra operatora rakstveida informācijas. Kopumā pēdējo gadu laikā situācija saistībā ar šādiem krāpnieciskiem mēģinājumiem pakāpeniski ir kļuvusi ievērojami labāka. «Mēs apkopojam saņemtās klientu sūdzības un nododam tās Valsts policijai, tāpēc ir sākti pirmie šādu lietu kriminālprocesi,» tā J. Miķelsons. UZZIŅAIViltus laimesta paziņojumu pazīmesBezpersoniska uzruna. Ja balvu izloze tiešām ir notikusi un lietotājs tajā ir piedalījies, pie viņa vērsīsies, izmantojot viņa vārdu vai iegādātas loterijas biļetes numuru.Paziņojums ir nosūtīts no publiska e-pasta servera, piemēram, gmail.com, hotmail.com, aol.com vai yahoo.com.Rupjas gramatikas un teksta kļūdas laimesta paziņojuma tekstā.Saņēmējam tiek piedāvāts nosūtīt atbildi uz citu e-pasta adresi, nevis to, no kuras ir atsūtīta vēstule, piemēram, uz kāda «pārstāvja» vai «vadītāja» adresi.Tipiskākais maldinošu īsziņu saturs: «Apsveicam! Cienītais klient, jūsu numurs akcijā laimēja balvu Ls 300 sarunu veidā. Lai saņemtu laimestu naudā, lūdzam zvanīt 5 min laikā pēc SMS atvēršanas INFO dienestam 2xxxxxxx. Ar cieņu – Tavs LMT, Tele2, ZZ, Okarte, Bite.» Pirms atbildes rīcības jānoskaidro, kas ir šīs īsziņas sūtītājs un vai šāda loterija vispār pastāv. Visvieglāk to izdarīt, zvanot uz sava mobilā operatora informatīvo tālruni, LMT gadījumā zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80000076, «Tele2» par tālruni 600 un «Bite» tīklā 1601. Īsziņas sūtītāja numura piederību attiecīgajam operatoram var pārbaudīt, izmantojot interneta vietni numuri.lv. Avots: Marija Rubinšteina, boot.lv; «Tele2» un LMT informācija.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»