Pirms aicināt atpakaļ

2012. gada 3. februāris 00:00

Ieilgušo slikto demogrāfisko situāciju valstī, iespējas radīt un atbildīgi audzināt bērnus Latvijā šodien, 3. februārī, apspriedīs Saeimā, piedaloties mediķiem, demogrāfiem, deputātiem.Konferenci kopā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju «Papardes zieds» rīko Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Tiks publiskoti jaunākie dati par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību un pētījumā iegūtie secinājumi.Pirms doties uz konferenci, «Bauskas Dzīve» par ģimenēm sniegto atbalstu iztaujāja jaunu māmiņu un vecmāmiņu, Īrijā dzīvojošas baušķenieces. Pirms stāstīt par pabalstiem un cita veida palīdzību, uzrunātās atgādināja, ka nevis laimes, vai vieglākas dzīves meklējumi, bet vēlēšanās atrast darbu ir iemesls, kāpēc Latvijas bērni dzimst citās Eiropas valstīs. Pirms aicināt visus atpakaļ, jābūt skaidram piedāvājumam, kur cilvēki varēs strādāt. Var iztikt Baušķeniecei Velgai ir 28 gadi, Dublinā viņa dzīvo piecus gadus. Strādā veikalā, precējusies ar poļu puisi, audzina trīs gadus vecu meitiņu. «Mājās ar mazuli biju tikai divus mēnešus pēc dzemdībām. Mamma tajā laikā zaudēja darbu Bauskā, abas ar manu jaunāko māsu atbrauca pie mums un auklē mazulīti. Abi ar vīru strādājam, tāpēc nekādu īpašo palīdzību neesam saņēmuši. No draugiem esmu dzirdējusi, ka itin labi var iztikt arī nestrādājot,» stāsta Velga.Īpaši bērna pirmajā dzīves gadā palīdzība ir jūtama, ja jaundzimušā vecāki nestrādā. Vidēji mājas īre ir ap 900 eiro mēnesī un 70 procentus no tā sedz valsts vai sociālais dienests, mediķu palīdzība un zāles bez maksas. Mammai un tētim piešķir iztikas naudu apmēram 250 eiro nedēļā. Ja kāds no vecākiem sāk mācīties citu profesiju, tiek apmaksāti visi kursu un ceļa izdevumi. Mūsējie ir pacietīgiLatvijā ģimenes valsts pabalsts ir Ls 8 mēnesī, bet Īrijā tie ir 140 eiro (Ls 98), tādu pašlaik saņem arī Velga. «Meita trīs dienas nedēļā apmeklē bērnudārzu, lai satiktos ar citiem bērniem, tas vidēji maksā ap 180 līdz 250 eiro mēnesī. Manuprāt, Latvijā pirmsskolas izglītība ir daudz labāka, te bērnus vairāk tikai pieskata. Ēdināšana ir briesmīga – nekādu salātu vai zupu, bērniem dod karstmaizes, uzsildītus saldētos frī kartupeļus, kotletes un līdzīgi.» Velga piemin, ka, ar trīs gadus vecu bērnu apmeklējot ārstu, jāmaksā 450 eiro, zāles jāpērk par pilnu cenu, ja iznāktu saukt ātro palīdzību, uzreiz jāmaksā vismaz 100 eiro, par ārstēšanos slimnīcā nedomājot. Minimālā alga ir 8,65 eiro stundā (pirms nodokļiem). Degviela nav lētāka kā Latvijā, elektrības un gāzes rēķini prāvi, jo Īrijā klimats ir mitrs, drēgns. Pagaidām nav jāmaksā par ūdens patēriņu, bet ir nodoms ieviest skaitītājus.Velga neapgalvo, ka dzīve Īrijā būtu labāka nekā Latvijā, svarīgākais, ka ir darbs, ģimene. Aizbraucot Velgai bija koledžā apgūta prečzines profesija, sliktas angļu valodas zināšanas. «Manuprāt, latvieši ir ļoti centīgi un pacietīgi, mācāmies valodu, esam gatavi daudz ko pieciest, īpaši pirmajā laikā ir ļoti grūti. Tagad esmu iedzīvojusies, un sākt visu no jauna Latvijā laikam neesmu gatava.»Aprūpē kaimiņuDaiga ir trīskārša vecmāmiņa. Vecākās meitas ģimenē Latvijā aug divi mazuļi, bet jaunākās meitas dēliņš pirms mēneša piedzima mazpilsētā netālu no Dublinas, un omīte meitas ģimenei var palīdzēt.«Kopš brīža, kad Dārtai ārsts apstiprināja grūtniecību, visi ārsta apmeklējumi, analīzes, citas pārbaudes bija bez maksas. Parasti šeit jaunās māmiņas beidz strādāt divas nedēļas pirms noteiktā dzemdību laika, un, sākot ar to brīdi, 26 nedēļas sociālais dienests Dārtai ik nedēļu ieskaita 217 eiro uztura naudu. Pēc 26 nedēļām māmiņai ir tiesības izmantot vēl 14 nedēļas neatmaksāta atvaļinājuma. Vientuļām mātēm palīdzība, šķiet, ir lielāka,» stāsta Daiga. Arī Dārta saņem bērnu pabalstu 140 eiro mēnesī, ko maksā līdz 16 gadu vecumam, ja bērns mācās pamatizglītības iestādē, ja studē koledžā, tad pabalsts ir līdz 18 gadu vecumam.Toties Daiga kopš pagājušā gada maija ir bezdarbniece, saņem pabalstu, kopš slēgta kafejnīca, kurā viņa cepa maizītes. Nodarbinātības centrā pabeigusi aprūpētājas kursus, kopš novembra viņa noformēta par palīdzi netālu dzīvojošam vājredzīgam pensionāram. Ir arī vairāki citi līdzīgi piedāvājumi. Pirmo atlīdzību par aprūpētājas pienākumu veikšanu Daiga gan saņems tikai februārī. Lielāko daļu algas viņai maksā sociālais dienests, piemaksā arī pats pensionārs. Taču kā šī pakalpojuma sniedzēja viņa Īrijā sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas, un tas ir nozīmīgs ietaupījums. Vēl Daiga iesniegusi dokumentus netālu esošā koledžā, lai tālmācībā turpinātu mācīties angļu valodu un apgūtu lietvedību. «Esmu konditore, man ir 54 gadi, un Latvijā noteikti būtu bezcerīga bezdarbniece. Īrijā dzīvojot, varu palīdzēt abām meitām,» saka Daiga.Zaudētie miljardiLai kādi būtu valdības solījumi, situācija aptverta un novērtēta krietni par vēlu. Darbu meklējot, pēdējos desmit gados no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Valsts zaudējumi no emigrācijas saskaņā ar piesardzīgu vērtējumu ir aptuveni 100 miljardi latu, neskaitot nepiedzimušus bērnus, tā 2011. gada novembrī intervijā laikrakstam «Diena» teicis Mihails Hazans, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors. Aizbraukušie ir nevis pensionāri, bet cilvēki reproduktīvā vecumā, kuri veido ģimenes un laiž pasaulē bērnus. Beigu beigās bērni dzima arī kara laikā.Tāpēc ne jau pabalstu lielums vai valsts finansējuma piešķiršana mākslīgai apaugļošanai ir noteicošā Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. uzziņaiĢimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu Latvijā ir astoņi lati mēnesī, un tāds būs līdz 2012. gada 31. decembrim. Maternitātes pabalstu pirms un pēc dzemdībām Latvijā var saņemt topošā māte, kura strādā algotu darbu; ir pašnodarbinātā vai ir pašnodarbinātā laulātā, kura brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai. Pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.Bērna piedzimšanas pabalsts – Ls 296 lati par katru bērnu. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam – 50 latu mēnesī; par bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem – 30 latu mēnesī gan nodarbinātām, gan nenodarbinātām personām. Vecāku pabalsts (māmiņu alga), tiesības uz vecāku pabalstu rodas no dienas, ar kuru ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums. Noteikts pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā – 70% no pabalsta saņēmēja kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, taču tas nevar būt mazāk kā 70% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (pašlaik – ne mazāk kā 2,07 lati dienā). Līdz 2014. gada 31. decembrim vecāku pabalstu izmaksā ierobežotā apmērā.Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirms aicināt atpakaļ

Kategorijas