Iet uz dīķi rūdīties

2012. gada 3. februāris 00:00

100

70 gadu jubileju svin Valentīna Kamaldiņa.Pat tad, kad āra temperatūra ir mīnus divdesmit un vairāk grādu pēc Celsija, Vecumnieku pagasta Beibežu iedzīvotāja Valentīna Kamaldiņa dodas «izmērcēties» uz divarpus kilometrus attālo dīķi. «Iekāpju āliņģī un veicu desmit pietupienus. Vairāk gan ne, jo neesmu «ronis»,» stāsta jubilāre.Šādu tradīciju abas ar draudzeni sākušas pirms divpadsmit gadiem, kad vīri izaicinājuši ielēkt ledainajā ūdenī. Tad arī parādīts, uz ko ir spējīgs daiļais dzimums. Interesanti, ka, atskaitot abas dāmas, neviens cits no toreizējās kompānijas šādas aktivitātes vairs īsti nepiekopj. Valentīna atklāj, ka uz dīķi viņa dodas gandrīz katru dienu. Sezona sākas rudenī un beidzas pavasarī.Nepaklausa ārstus«Pretēji ārstu aizliegumam, kas tika izteikts tad, kad man bija problēmas ar muguru, ģimenes dakteris atzīst, ka šādi esmu uzlabojusi savu veselību. Ja ar to nenodarbotos, diez vai es šeit atrastos,» uzskata Valentīna. Taču, lai arī veselība ir uzlabojusies un jubilāre savā vecumā izskatās ļoti labi, bez medicīnas pakalpojumiem iztikt nevar. Ārstu sabiedrībā gaviļniece pavadīja savu dzimšanas dienu. «Neko jau nevar darīt, tā mani pierakstīja. Jubileju kopā ar ģimeni nosvinēsim nedēļas nogalē,» stāsta Beibežu iedzīvotāja.Ikdienā jubilāre ar vīru Ilmāru uzturas ne tikai Vecumnieku pusē, bet arī Iecavā, kur ir otra māja. Vēl nesen pāris uzturēja zemnieku saimniecību, taču no tās nu ir palikusi pāri tikai neliela teritorija. «Darba tik un tā pietiek. Agrāk domāju, ka tad, kad iešu pensijā, būs daudz brīva laika, bet, kā viņa nav, tā nav,» teic Valentīna. Siltajā laikā lielākā daļa nedēļas paiet, kopjot dārzu, bet nedēļas nogalēs sanāk doties uz dēla īpašumu, kur tiek turpināts tas pats. Jūrmalā dzīvojošais Salvis ir Veselības inspekcijas administrācijas vadītājs. Savukārt otrs dēls Lainis ir rīdzinieks un sabiedrībai ir zināms kā bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks.Piespiedu kārtā vēro cīkstoņusJubilāres dzimtā puse ir Kārsava. Pabeigusi Ludzas tehnikuma grāmatvežus, Valentīna piebiedrojusies pārējiem ģimenes locekļiem, kas jau tajā brīdī bija pārcēlušies uz Dobeli. Neilgi pēc tam Valentīna sāka studēt Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, kur tika iegūts ekonomistes grāmatvedes diploms. Izvēli jubilāre skaidro ar to, ka viņai vienmēr tuvs bijis organizatorisks darbs. Agrāk domājusi par darbošanos kādā arodbiedrībā.Uz Beibežiem viņu savulaik atveda vīrs. «Atbrauca uz akadēmiju darbinieku meklējumos. Interesanti, ka viņu pazinu jau iepriekš. Agrāk bezmaz piespiedu kārtā vajadzēja apmeklēt brīvās cīņas sacensības, kur piedalījās arī Ilmārs. Nepatika šitie pasākumi, taču viņa darba piedāvājumam gan neatteicu,» atklāj Valentīna. Neskaitot īsu laiku, kas pavadīts, vadot vietējo bērnudārzu, visu darba mūžu jubilāre ir nostrādājusi par ekonomisti Beibežu melioratīvajā izmēģinājumu stacijā. Savukārt vīrs šeit īsā laikā no agronoma kļuvis par iestādes direktoru.Maldīgs uzskatsValentīna stāsta, ka pēdējos gados viņa regulāri dodas apceļot Latviju. Pirms kāda laiciņa aizbraukusi līdz dzimtajām mājām. No tām pāri palikuši tikai pamati, jo tur pāri gāja meliorācija. Arī skolas vietā ir tukšums. Tā nodega. «Gandrīz nekas, kādu šo vietu atceros no bērnības, nav palicis pāri,» stāsta Beibežu iedzīvotāja.Taču viedoklim, kāds valda sabiedrībā par to, ka Latgalē viss ir nolaists, viņa nepiekrīt. Ceļojuma laikā manītas daudzas jaukas, sakoptas vietas. «Tāpat ir visur Latvijā, arī mūsu novadā. Vietām ir skaisti, bet turpat blakus paveras baisi skati,» uzskata V. Kamaldiņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iet uz dīķi rūdīties

Kategorijas