Cīņa pret pirātismu vai brīvību?

2012. gada 6. februāris 00:00

Demonstrācijas Polijā, parakstu vākšana pret līguma parakstīšanu Latvijā un citās Eiropas valstīs – tāda bija iedzīvotāju reakcija pret ACTA nolīgumu.26. janvārī Japānas Ārlietu ministrijā Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars Latvijas valdības vārdā parakstīja «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu» («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA).Kas ir ACTA?«Latvijas valdība atbalsta Latvijas pievienošanos ACTA, jo nolīgums aizsargās Latvijas un arī citu valstu ražotājus un maksimāli nodrošinās efektīvu viņu preču intelektuālā īpašuma aizsardzību. Viltotu un pirātisku preču starptautiskā izplatība un ar to tirdzniecību saistīti pakalpojumi rada ievērojamus zaudējumus intelektuālo īpašuma tiesību īpašniekiem. Tā maldina sabiedrību par preču patieso izcel-smi un noteiktos gadījumos – viltoti medikamenti, ražošanā izmantotas kaitīgās vielas un tamlīdzīgi – pat apdraud cilvēku veselību un dzīvību,» informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.Viltoto preču sadaļa starptautiskajā sabiedrībā neradīja uztraukumu, bet tie punkti, kas skāra interneta lietotāju darbību, radīja pretreakciju. Nolīguma parakstīšana raisīja skaļu reakciju ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – Polijā 25. janvārī notika demonstrācijas, bet Slovēnijas vēstniece Japānā Helena Drnovšek-Zorko 31. janvārī atvainojās savas valsts iedzīvotājiem, ka parakstījusi nolīgumu pēc valdības prasības, neiepazīstoties sīkāk ar tā nosacījumiem.«Izplūduši» nosacījumi«ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu pabāzt jebko», šādu viedokli pauda datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo. Tā informē ziņu aģentūra LETA.I. Poikāns uzskata, ka ACTA izstrādāts ASV interesēs, jo šī valsts ir viena no lielākajām satura radītājām un patentu turētājām. Viņš pauda viedokli, ka ACTA izstrādājusi šaura valstu grupa, bet Latvija bez minstināšanās piekritusi visam, ko «lielie onkuļi» liek darīt, kamēr citas valstis cenšas aizstāvēt savas intereses. Igaunija, piemēram, vēl aizvien apspriež šo jautājumu un nav parakstījusi nolīgumu.Vērtējot pašreizējās aktivitātes pasaulē autortiesību aizsardzībai, I. Poikāns tās saista ar lielo spēlētāju interesēm. Situācija pasaulē mainās, un tagad autoriem ir pieeja patērētājiem pa tiešo. Tas nozīmē, ka ir apdraudētas lielo industrijas spēlētāju – producentu un izdevēju – pozīcijas. «Lielajiem slīd ārā kontrole,» sacīja I. Poikāns.Mūsējiem neizdevīgiVecumnieku novadā interneta un televīzijas pakalpojumus nodrošina SIA «Ērika un Co Ltd». Uzņēmuma pārstāvis Jānis Miklaševics piekrīt I. Poikāna paustajam viedoklim, ka ACTA šādā reakcijā ir nepieņemams.«Izdevīgums ir vienīgi producentiem, autortiesību lielām organizācijām un ASV ražotājiem. Nolīgums ir tik neskaidrs, ka varam pat rēķināties ar Baltkrievijas variantu – interneta piegādātājam būs jāraksta atskaites, kur klients gājis, ko darījis, ko skatījies. Protams, to var izdarīt, ar iekārtām fiksējot klientu darbību internetā, ko mēs pašlaik nedarām. Bet tas prasīs lielus papildu līdzekļus serveru iegādei un telpām,» tā J. Miklaševics. Viņš atzīst, ka nolīguma iedzīvināšana praksē pašlaik nav izprotama – no valsts puses pārbaudes sistēmas izveide prasītu lielu finansējumu, bet, uzliekot šo pienākumu interneta piegādātājiem, pieaugs interneta maksa. «Situācija ar ACTA man atgādina totalitārisma definīciju – varas vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm,» saka J. Miklaševics.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš no «Saskaņas centra» informēja, ka ACTA izskatīts valdībā un nodots Saeimai ar atzīmēm, ka tādi aspekti kā apspriešana sabiedrībā un nolīguma ietekme uz sabiedrību «nav attiecināmi». Tā liecina aģentūras LETA informācija.Pašdarbību neatļausKlusi uz šo nolīgumu reaģē «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība». «ACTA tiešā tekstā pasaka to pašu, kas bija zināms vienmēr – arī digitālajā vidē veiktas prettiesiskas darbības ir pārkāpums, un valstij jānodrošina autortiesību subjektam iespēja vērsties pret šādu pārkāpumu. Jebkāda vēršanās pret pārkāpēju, protams, notiek normatīvo aktu ietvaros, un nekāda serveru pakalpojuma nodrošinātāju pašdarbība nav paredzēta un nedrīkst būt,» tā biedrības izpilddirektores vietniece Anita Sosnovska.Vaicāta par to, kā šis nolīgums varētu tikt realizēts Latvijā, viņa sacīja, ka tā ir valsts institūciju atbildība. «Patiesībā zagšanai internetā kaut kā bija jāpiemēro ierobežojumi, tikai šaubas māc, vai ar parakstītu līgumu vien bez attiecīgā nodrošinājuma to var izdarīt,» tā A. Sosnovska.Aivars Kreilis, kurš pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju, teica, ka nesaredzot iespēju, ka ACTA uzliks papildu pienākumus interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS). Tomēr A. Kreilis, kurš ir arī «Lattelecom» amatpersona, sacīja, ka būtu jāveic darbs, lai informētu mazos IPS par faktu, ka viņiem nekas nedraud.Pārmaiņu nebūšot«Institūcijas, kas Latvijā atbildīgas par ACTA normu ieviešanu, informējušas, ka nolīgums neparedz neko vairāk, kā jau pašlaik ir noteikts ES tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašuma tiesību īstenošanu. Viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ar ACTA būs likumīgs,» Ekonomikas ministrijas viedokli pauda E. Urpena.Izvērtējot valdības teikto, rodas nepatīkama sajūta – ja nolīgums neko nemaina esošajās normās, kāpēc tas bija jāparaksta? No otras puses – ja maina, kāpēc valdība atbild, ka lielu pārmaiņu nebūs? Līgumā paredzēts, ka ikviena iesaistītā puse veiks noteiktus pasākumus nolīgumā noteiktā veicināšanai – veicinās specializētu zināšanu attīstību, statistikas datu un citas svarīgas informācijas apkopošanu un analizēšanu, veicinās oficiālu un neoficiālu mehānismu, piemēram, konsultatīvu grupu, izveidi un saglabāšanu. Vai tas notiks par velti? UZZIŅAIVislielākās diskusijas raisīja šis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma punkts: «Saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai, ja šis tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību, vai blakustiesību pārkāpumu un ja šādu informāciju vēlas saņemt, lai aizsargātu vai īstenotu šīs tiesības.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cīņa pret pirātismu vai brīvību?

Kategorijas