Dzimtās vietas aicinājums

2012. gada 17. februāris 00:00

Iveta Bērziņa savu dzīves modeli raksturo īsi: «Ar vienu kāju Rīgā, ar otru – dzimtajos Vecumniekos. Šeit ar mani notiek visas labās, skaistās, mīļās lietas.»Ivetai ir 26 gadi. Viņa ir beigusi Latvijas Universitāti (LU) un jau piecus gadus strādā Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Māca zīmēšanu, vada audzēkņu noslēguma darbus, bet sestdienās Vecumniekos nododas pieaugušo interešu izglītības jomai. Maizes darbs Ivetai ir Rīgā. Skolēni ciena un uzticas Jaunā skolotāja ar dzirkstošajām acīm un smaida bedrītēm vaigos pirmajā acumirklī šķiet savu vecāko klašu skolēnu līdzaudze. Mēs satiekamies, kad Iveta vada Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas vizuālās mākslas programmas nodarbības maziem bērniem un jauniešiem, kuri šogad beigs profesionālās izglītības iestādi.Mājīga, neliela auditorija. Visi ir koncentrējušies darbam. Runājamies diezgan ilgi, bet nenotiek nekas tāds, ko pedagogi dēvē par disciplīnas problēmu. Skolotāja Iveta Bērziņa audzēkņiem ir autoritāte un vienlaikus arī domubiedre, uzticības persona, kurai nav neērti uzdot «nepareizus» jautājumus. Mazie audzēkņi zīmē karikatūras, kas šonedēļ ir jānosūta konkursa rīkotājiem uz Tukumu, bet vecākajiem ir zīmēšanas eksāmens.Pirms stundas sākšanas Iveta jau ir pastāstījusi bērniem, kas ir Saeima, ko dara politiķi, kā viņu lēmumi ietekmē citus cilvēkus. Dažbrīd kāds zīmētājs vēlreiz grib rast apstiprinājumu savam sižetam. Klusi, maigi un apbrīnojami precīzi pedagoģe prot izskaidrot šķietami nesaprotamas lietas. Izlaiduma klases audzēknis Kalvis Ņikiforovs, kurš zīmē eksāmena kluso dabu, atzīst: «Skolotāja ir prasīga un zinīga. Mēs viņu ļoti respektējam un priecājamies, ka varam būt Ivetas Bērziņas skolēni.»Ierauga pazīstamus jauniešusBūdama LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes vizuālās mākslas un mākslas vēstures programmas studente, Iveta saņēma negaidītu darba piedāvājumu. Viņu uzrunāja Anda Sproģe – Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas mākslas programmas vadītāja. Iveta atceras: «Tas bija pārsteidzoši, jo, mācoties Vecumnieku vidusskolā, sāku apmeklēt Andas nodibināto mākslas pulciņu. Vietējā mūzikas skolā vizuālās mākslas programmas vēl nebija. Nevarējām pat iedomāties, ka vīzija par mākslas priekšmetu mācīšanu tik drīz īstenosies. Andas priekšlikumam nešaubīdamās piekritu. Varat iedomāties, ko ieraudzīju, atnākot uz pirmo oficiālo stundu? Jauniešus, ar kuriem savulaik darbojos Andas mākslas pulciņā. Viņi bija kļuvuši par Mūzikas skolas jaunizveidotās mākslas programmas audzēkņiem. Jau pirmajās darba dienās atskārtu, ka šeit ir mana īstā vieta. Studiju laikā biju sākusi strādāt Bolderājas Bērnu un jauniešu centrā, šo darbu turpinu joprojām, bet mana emocionālā piesaiste, idejas, sapņi pieder Vecumnieku mūzikas un mākslas skolai. Man ļoti patīk vadīt arī tradicionālu un alternatīvu rokdarbu grupu, ko pirms diviem gadiem nodibināju. Mākslas un mūzikas skola īsteno vairākas pieaugušo interešu izglītības programmas.» Baznīcas grafiku meistareIvetu Bērziņu pirms tam jau biju iepazinusi neklātienē. Pirms dažiem gadiem to palīdzēja izdarīt Vecumnieku luterāņu baznīcas mācītājs Juris Morics. Viņš parādīja lieliskas grafikas, ko draudze dāvināja labvēļiem, kuri palīdzēja atjaunot vēsturiskā dievnama jumtu. Katram pateicībā tika pasniegts glīti ierāmēts Ivetas zīmētais baznīcas fasādes attēls dažādos rakursos. Vecumnieku novada interneta mājaslapas sadaļā «Baznīcas» jaunās mākslinieces grafika ir kļuvusi par dievnama pazīšanas simbolu.Ieminos Ivetai, ka Vecumnieku, Iecavas, Bauskas, Rundāles novadā neviena cita baznīca ar vietējo mākslinieku uzmanību pagaidām nevar lepoties. Viņa nedomā, ka ir paveikusi ko īpašu, bet secina: «Priekšlikums bija neparasts, tāpēc nolēmu pamēģināt. Zīmēdama neiedomājos, ka cilvēkiem varētu patikt. Man pašai gan bija interesanti, jo pirmo reizi zīmēju vēsturisku arhitektūras objektu, kura attēlos nekādas improvizācijas nedrīkstēja būt. Priecājos, ja kāds manu darbiņu pamana un novērtē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzimtās vietas aicinājums

Kategorijas