Arābietes smaržo kā puķes

2012. gada 17. februāris 00:00

Ceļosim! Katara – bagāta un draudzīga valsts.Bijušais ceraukstietis Jānis Baļčūns brīvo laiku labprāt pavada ekstrēmu piedzīvojumu meklējumos. Ziemā tā ir snovošana, vasarā viņš savukārt steidz pie ūdeņiem, lai baudītu asas izjūtas tur. Vēl viena no brīvā laika izklaidēm ir mūzikas dāvāšana citiem, jo Jānis ir arī dīdžejs.Kad pēc visām šīm izklaidēm un darba stundām, kas aizvadītas šovbiznesā, ir kāds brīva laika sprīdis, Jānis labprāt ceļo. Apmeklētas vairākas zemes, taču tā sagadījies, ka Jānis divas reizes pabijis Katarā. Tās galvaspilsētā Dohā Jānis pavadīja mēnesi pērnā gada nogalē. Viņš gan braucis pie drauga, kurš šajā zemē strādā. Nācās padarboties pašam, tomēr laiks atrasts arī atpūtai, mitinoties viesnīcā ar skatu uz pilsētu un saulrietu. Dohā tā parasti pazudusi skatienam ap pulksten pieciem pēcpusdienā. «Aukstā» ziemaLatvijā Jānis strādā skatuves aprīkošanas firmā, viņa roku darbs ir lielo mūzikas pasākumu, piemēram, «Muzikālās bankas», arī «Eirovīzijas», skatuves laukumu izbūve. Ko līdzīgu viņš darīja arī Katarā, palīdzot draugiem izbūvēt varenu skatuvi valsts neatkarības dienas svinībām. To norise līdzīga kā pie mums – ir armijas parāde, svētku uzrunas, debesīs netrūkst reaktīvo raķešu. Notiek arī kas eksotiskāks – armijas gājienā ir kamieļu parāde.Katarā decembrī, tāpat kā pie mums, ir ziema. Taču, salīdzinot ar Latviju, tur ir īsta vasara. Vietējie gan teica, ka šī ziema esot vēsa, dienā 35 grādi siltuma, bet naktīs kļuvis «pavisam auksti» – tikai plus 25 grādi, dažreiz pat 18. Tad visi meklējuši siltos džemperus, vīstījušies tajos, kā īstā ziemā pienākas. Pilnīgs miersArābu zemes, kāda, protams, ir arī Katara, daudziem pašlaik asociējas ar nemieriem. Maz ir ceļotgribētāju uz Irānu, Irāku vai Afganistānu. Jānis atzīst – Katarā nemieri, ne arī netālo valstu kara ēna nav manāma. Drošība ir viens no Kataras valsts pamatakmeņiem, tūristi, iebraucēji šajā arābu zemē ir cieņā.Lielu daļu valsts aizņem tuksnesis, kurš savu šķietami netīkamo esamību kompensē ar dzīlēs slēpto bagātību – naftu. Katara ir bagāta valsts ar ļoti augstu dzīves līmeni. Viena no tās īpatnībām ir, ka vietējie ļaudis tikpat kā nestrādā, ja nu vienīgi ir vadošie speciālisti. Tas, ko mēs saprotam ar jēdzienu «darbaspēks», ir iebraucēji – cilvēki no Nepālas, Indijas, Ēģiptes, Filipīnām, Libānas, arī Irānas. Alus garšo pēc persikiemArābu pasaulē ir virkne likumu, kuri rietumniekiem jāielāgo. Viens no Kataras raksturlielumiem ir greznība. Tā izpaužas lielās un supermodernās ēkās, automobiļos, kurus pasaules vadošās kompānijas ražo speciāli bagātajām arābu valstīm. Ekskluzīva bauda ir lidot ar vienu no pasaules lepnākajām aviokompānijām «Qatara Airways». Pirms nosēšanās laineris vienmēr izlaiž loku virs tuksneša un pludmales, lai viesi iepazīst valsti no augšas. Te ir pavisam citāda alkohola lietošanas kultūra, spēkā ir virkne ierobežojumu.Bāros, viesnīcās ko grādīgu var nopirkt, taču te nekur nav redzams skats kā pie mums, kur alkohols ir katrā vismazākajā bodītē. Veikalos Katarā plašā izvēlē ir bezalkoholiskais alus. Daudzu iecienīts ir šāds alus ar garšām, piemēram, citronu, zemeņu, persiku aromātu.Lai arī publiska alkohola lietošana arābiem nav pieņemama, atsevišķos pasākumos to var iemalkot, piemēram, kāzās. Nereti jauni ļaudis sarīko tādas kā puslegālas ballītes, piemēram, tuksnesī, nost no visiem. Tur arī kāda grādīgās dziras pudele ir atrodama. Vainīgs atbraucējsPēc dažādu preču cenām Kataru var salīdzināt ar jebkuru Rietumu valsti, tostarp Latviju. Tomēr uzkrītoši lēti ir pakalpojumi, kas saistās ar degvielas izmantošanu. Piemēram, braukt ar taksometru Dohā ir izdevīgi, jo tas te ir ļoti lēti. Ja pašam nav jāstūrē, braukt ar auto pats par sevi ir baudījums. To īpaši pastiprina haotiskā braukšanas kultūra, kas, protams, tāda izskatās tikai rietumniekam. Sadalošās joslas, nogriešanās no apļa, labās rokas princips, tas viss te darbojas pavisam citādi. Taču lielas auto sadursmes nav novērotas. Zīmīgi vien tas, ja, rietumniekam vadot auto, viņa spēkratā ietrieksies kāds vietējā vadīts automobilis, tad vainīgs būs rietumnieks. Morāle šādās reizēs ir viennozīmīga: «Ja tu nebūtu atbraucis uz manu valsti, tad nebūtu notikusi avārija.»Šis piemērs gan nekādi nenorāda uz arābiem kā neviesmīlīgiem cilvēkiem. Viņi ir atvērti kontaktiem, ieinteresēti sarunai ar svešinieku. Daļa Kataras arābu publiskā telpā staigā tradicionālajos austrumnieku tērpos. To parasti nosaka ģimenes galvas, respektīvi, vīra uzskati. Ja viņš noteiks, tad sieviete staigās tumšās drēbēs, aizklātu seju. Taču, ja izdodas ieskatīties arābietes acīs, tās ir ļoti skaistas. Un pašas viņas visbiežāk smaržo pēc krāšņiem ziediem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arābietes smaržo kā puķes

Kategorijas