Bez pabalstiem puse būtu nabadzīgi

2012. gada 17. februāris 00:00

Lasītāja no Rundāles pagasta «Bauskas Dzīvei» raksta: «Dzīvoju laukos un esmu novērojusi, ka pabalstu piešķiršana padara cilvēkus slinkus. Kāpēc meklēt darbu, ja var izdzīvot tāpat?..Badā tak neļaus nomirt. Trūcīgie Sarkanajā Krustā saņem pārtikas pakas, bet putru bērniem neizvāra. Pakas pārdod, lai pirktu smēķus un kandžu. Prasa pagastam drēbes un brīvpusdienas savam skolēnam. Tos piešķir regulāri, tāpat kā malkas pabalstu, dzīvokļa pabalstu, par ārstēšanos samaksā. Tikmēr es visu janvāri meklēju strādnieku kartupeļu pāršķirošanai un tā arī nedabūju.»Taču, pat saņemot dažādus sociālos pabalstus, pensiju un citus atbalsta veidus, 2010. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 19 procenti iedzīvotāju. Ja visu šo pabalstu nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu 46 procenti, tātad gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, tas aprēķināts Labklājības ministrijā.Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis svarīgs, lai liela daļa iedzīvotāju vismaz kaut kā iztiktu. Tā ļauj spriest Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie nabadzības un sociālās atstumtības dati par 2010. gadu. Turklāt, salīdzinot statistikas datus par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, secināts, ka 2010. gadā sniegtā atbalsta nozīme bijusi daudz lielāka nekā 2004. gadā.Trūkuma rādītājiPublicētie «EUROSTAT» dati, atspoguļojot nabadzības un sociālās atstumtības situāciju kopumā, liecina, ka 2010. gadā Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 38 procenti iedzīvotāju. Secinājums par nabadzības un sociālās atstumtības risku veidojas no trim rādītājiem. Pirmais ir nabadzības riska indekss, to personu īpatsvars, kuras atrodas zem nabadzības riska sliekšņa un nesaņem vairāk par Ls 149 mēnesī (2010. gadā). Otrā ir materiālā nenodrošinātība jeb tas, no kādām iespējām nākas atteikties. Nabadzīgs ir tas, kurš nevar atļauties četrus no minētajiem deviņiem – precēm vai pakalpojumiem:samaksāt komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta;finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu; atļauties segt neparedzētus izdevumus Ls 170 apmērā (2010. gadā) no saviem līdzekļiem viena mēneša laikā; ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu; uz sava rēķina katru gadu vienu nedēļu pavadīt prom no mājām; vieglo automobili;veļas mazgājamo mašīnu; krāsu televizoru; telefonu (ieskaitot mobilo telefonu).Trešais trūkuma rādītājs ir mājsaimniecības, kurās ir zema darba slodzes intensitāte. Tas ir iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 59 gadiem, kuri strādā mazāk par 20 procentiem no tā, kas būtu viņu spēkos.Šos rādītājus katrs var attiecināt uz sevi un izvērtēt savas attiecības ar nabadzību. Taču īstenībā tā veidojas aina par valsts kopējo sociālekonomisko situāciju un iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt ar dažādām precēm un pakalpojumiem. Diemžēl iedzīvotāju nespēja segt dažādus izdevumus aizvien pieaug. Materiālā nenodrošinātība ir relatīvs rādītājs, un tas automātiski neliecina par nabadzību, bet norāda uz mājsaimniecību spēju nodrošināt sev noteiktu dzīves līmeni, skaidro Labklājības ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bez pabalstiem puse būtu nabadzīgi

Kategorijas