Pietiktu ar diviem bērniem

Nevarēs atrisināt valsts ekonomiskās problēmas, nerisinot demogrāfijas jautājumus, uzskata demogrāfs četru bērnu tēvs Ilmārs Mežs.Cik vērts ir mērķis ieviest Latvijā eiro, ja nācija pēc trim četrām paaudzēm var būt izmirusi, ja dzims tik maz bērnu kā pašlaik? Šādus un vēl citus jautājumus demogrāfs izvirzīja diskusijā 3. februārī Saeimā notikušajā konferencē «Demogrāfija un reproduktīvā veselība».Pabalsti degradējotLatvijā taupa uz ģimenēm ar bērniem nepiešķirtā atbalsta rēķina, atvēlot tām vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, citās Eiropas valstīs tas ir divi un trīs procenti, atklāj Ilmārs Mežs.Pretējs viedoklis ir Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš publiskā atbildē demogrāfam paudis, ka pabalstu un nodokļu sistēmai ir jābūt labvēlīgākai pret ģimenēm ar bērniem, tomēr tas nevar būt vienīgais un izšķirošais instruments. «Diemžēl mūsu sabiedrībā sastopam ne mazums gadījumu, kad bērnu radīšana pabalstu saņemšanas nolūkā degradē ģimenes patieso jēgu, nereti padarot bērnus par bezatbildīgu vecāku pelnīšanas avotiem un pat veicinot vardarbību ģimenēs,» uzsver prezidents.Viens no būtiskiem aizbraukšanas apturēšanas un iedzīvotāju atgriešanās priekšnosacījumiem ir uzticības atjaunošana Latvijas valstij, kā arī iespējas Latvijas iedzīvotājiem atrast apgūtajām zināšanām atbilstīgu darbu savā zemē. «Tāpēc jaunu darba vietu radīšana ir mūsu kopīgā – politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un darbinieku – atbildība,» uzsver prezidents, minot, ka vēl lielāku pārliecību par šo patiesību guvis nesenajā darba vizītē Latgales reģionā, kur patlaban koncentrētā veidā summējas gan ekonomiskās krīzes sekas, gan politiķu pieļautās kļūdas.Pazudušas trīs DaugavpilisIlmārs Mežs gan spriež, ka salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā ir mazāk korumpētu politiķu, un viņiem nav lielāka mērķa, kā saglabāt nāciju un kultūru. Pēc 50 gadiem Latvijā nebūs, kas strādā, un te varētu būt vēl lielāks iebraucēju skaits, nekā tas bija padomju gados. Pietiktu ar vismaz diviem bērniem mūsu pašu ģimenēs, lai situācija normalizētos. Diemžēl nav pat šo divu. 2011. gadā Latvijā piedzima tikai 18 500 bērnu, kas ir mazākais skaits kopš 1999. gada.Diemžēl, pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijā astoņi līdz desmit procentu ģimeņu vīra vai sievas neauglības dēļ pie saviem bērniem dabiskā ceļā nespēj tikt. Ja viņiem valsts palīdzētu, gadā nāktu pasaulē vismaz 500 gaidītu un mīlētu bērnu No 1. februāra valstī sākts reģistrēt neauglīgās ģimenes, lai precizētu, cik to ir. Iespējams, šī gada otrajā pusē no valsts budžeta varētu sākt apmaksāt mākslīgo apaugļošanu, atklāja veselības ministre Ingrīda Circene. Viena no Veselības ministrijas prioritātēm šogad ir centralizēta neauglības reģistra izveide. Tā ir daļa no neauglības ārstēšanas pasākumu plāna. Šogad arī plānots pievērst īpašu uzmanību mātes un bērna veselības uzlabošanai. Patlaban tiek izstrādāta plaša starpnozaru programma, kas ietver pusaudžu un jauniešu izglītošanu par reproduktīvās veselības jautājumiem, pasākumus vardarbības pret bērniem novēršanai, kā arī pārmaiņas grūtnieču aprūpes organizēšanā.Par demogrāfisko krīzi atgādinājuši skaitļi. Latvijā 2000. gada tautas skaitīšanā reģistrēti 2 377 385 ie-dzīvotāji, bet 2011. gadā 2 067 887. Iedzīvotāju skaits samazinājies par 13 procentiem jeb aptuveni 309 tūkstošiem cilvēku. Salīdzinājumam – Daugavpilī 2010. gada 1. janvārī dzīvoja 103 754 cilvēki, tātad no Latvijas kartes pazudušas trīs šāda lieluma pilsētas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»