Komentāri: 18. februārī – referendums

2012. gada 17. februāris 00:00

Kā jūs rīt balsosit un kāpēc tieši tā?Jaunieši nešaubās MĀRTIŅŠ JĀTNIEKS, 2. KURSA STUDENTS UN MŪZIĶIS:Uzskatu, ka politiķiem bija jārīkojas tā, lai līdz šādam referendumam nenonāktu. Ja reiz tas notiks, tad nav divu variantu, kā balsot. Daudz runājam par šo tēmu studentu vidū. Līdz šim bijusi tikai viennozīmīga nostāja – ir jāpiedalās referendumā un jābalso pret divvalodību. Agrāk ir bijis tā, ka jaunieši ne vienmēr ir politiski aktīvākā sabiedrības daļa, turpretī tagad, cik es dzirdu, visi gatavojas sestdien iet uz referendumu. Tas ir pienākums, tā ir katra jaunieša goda lieta, tas ir pat stilīgi – tādas replikas esmu dzirdējis no saviem līdzaudžiem. Par aplamu propagandu un lieku naudas izšķiešanu uzskatu pēdējās dienās sociālajos tīklos izplatītos maldinošos uzsaukumus balsot par tautu draudzību, balsot par latviešu un krievu vienotību. Manuprāt, saprātīgi cilvēki šādu klipu skatīšanai laiku netērē, vismaz es to nedaru. Es nespēju iedomāties situāciju, ka visi dokumenti, visas oficiālās sarunas te notiktu latviešu un krievu valodā. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pastāvēt latviešu valoda – tā ir patiesība, un nekādām šaubām vai diskusijām nav jābūt.Piecelties no dīvāna VIJA CERUSA, Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja:Balsošu tikai un vienīgi PRET otru valsts valodu. Situācija vispār ir absurda. Kā var būt, ja 20 gadu pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas rodas jautājums par otras valsts valodas ieviešanu? Fakts vispār nav apspriežams, bet, ja politiķu kļūdas dēļ referendums ir sarīkots, tad bez šaubīšanās katram iedzīvotājam nobalsošanā ir jāapliecina sava attieksme ar striktu «pret». Neklausieties populistos, kuri šonedēļ aicina nodot tukšas vēlēšanu lapas, ierakstīt novēlējumu vai kaut ko uzzīmēt! Tas ir ļoti bīstams un destruktīvs manevrs.Kā valsts valodas nozares eksperte sabiedrībai atgādinu, ka Eiropas Savienības milzīgas naudas summas Latvija ir saņēmusi un izlietojusi cittautiešu integrēšanai un valsts valodas mācīšanai. Uzskatu, ka mūsu politiķi pieļāvuši milzīgu kļūdu, dodot Lindermanam un viņa piekritējiem «zaļo gaismu». Ticiet man, destruktīvie spēki nerimsies, tāpēc mums ir ārkārtīgi svarīgi apliecināt savu vienotību 18. februāra referendumā! Ja šajā dienā kusli sēdēsim mājās pie televizora, varbūt nākamreiz referendums tiks rīkots par Latvijas Republikas karoga maiņu. Mani audzēkņi – īpaši vidusskolēni – ļoti labi uztver un novērtē valsts nākotnei izšķirošo situāciju. Arī tie jaunieši, kuriem ir cita dzimtā valoda. Jauno cilvēku lojalitāte pret valsti nav tēlota. Dažbrīd iedomājos: varbūt latviešu mentalitātei piemīt īpatnība, ka reizi pa reizei vajadzīgi lieli satricinājumi, lai apjēgtu savu identitāti? Kā latvietim pienākas ULDIS MANTONS, ģimenes ārsts Skaistkalnē:Balsošu kā īstenam latvietim pienākas – pret to, ka krievu valoda varētu kļūt par otru valsts valodu. Ceru, ka šāda pārliecība ir arī vairumam Skaistkalnes pagasta un Vecumnieku novada iedzīvotāju.Ja reiz mums ir izsniegta pilsoņa pase, tad šī ir reize, kad dokuments ir jāsameklē un jādodas apliecināt savu pilsonisko nostāju. Referenduma jautājums ir precizēts, tomēr katram iesaku izlasīt to līdz galam, lai tiešām izprastu jēgu un nekļūdītos. Ar nožēlu secinu, ka mūsu politiķi, parlamenta deputāti savā dzimtajā latviešu valodā izsakās frāžaini, mudžinot jēdzienus, lietojot no angļu valodas patapinātus vārdus. Viņi cenšas izlikties pārgudri, bet nespēj izteikt savu domu latviski vienkārši, skaidri, lai cilvēki viņus saprastu. Zinu, ka ir skaistkalnieši, kuri nav apmierināti ar valdības politiku un tikai tāpēc vien referendumā gatavojas balsot pret. Šajā gadījumā tas pat noderētu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: 18. februārī – referendums

Kategorijas