Lauki ir Latvijas īstā seja

2012. gada 22. februāris 00:00

Kad vēl Svitenē bija kopsaimniecība, tur audzēja ne tikai cukurbietes un graudus, fermas bija pilnas ar liellopiem un cūkām. Svitenē ražoja vīnu, desas un žāvējumus, konservus, bija keramikas cehs, kur tapa suvenīri, piemiņas medaļas, trauki.To laiku atceras arī svitenieks Aldis Auza. Tagad viņš kopā ar Dzintaru Mackeviču ir zemnieku saimniecības «Kaži» īpašnieki, kuri nodrošina darbu 30 Svitenes iedzīvotājiem, un pašlaik tas ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums šajā pagastā. Kas tagad ir bijušo ražotņu vietā? – Šejienes auglīgā zeme vienmēr ir bijusi viena no Latvijas maizes klētīm, plašie lauki ir apstrādāti. No «krievu laikā» uzceltās infrastruktūras, ražošanas ēkām daļa tiek izmantota. Vīna, konservu, desu ceha ēkā 2007. gadā darbu sāka būvmateriālu un bruģa ražotne, kurai dižķibele «piegrieza skābekli». Divas kūtis un barības virtuvi privatizēja mūsu zemnieku saimniecība. Ieguldot līdzekļus remontā un rekonstrukcijā, tur tagad ir dārzeņu noliktava ar vēsināšanas režīmu, darbnīcas. Zemi dārzeņu audzēšanai, cik varējām, privatizējām par sertifikātiem, daļu par naudu. Kas kopj zemi Svitenes pagastā? – Lielo zemnieku nav pārāk daudz. Rundāles novada mājaslapā nosaukti «Zemgaļi», «Dučkēni», «Urštēni», «Kaži», «Palejas», «Ābelītes», «Vārpas», «Gaitiņi». Graudi un rapši ir galvenās kultūras. Kaut gan mēs, izmantojot 120 hektāru ar dārzeņiem, ja rēķina apgrozījumu no viena hektāra zemes, «izceļam» vairāk nekā graudu vai rapšu audzētāji. Pie mums strādā tikai svitenieki, jo cita darba te nav. Dzimstība pēdējos gados ir ļoti maza. Tomēr tik daudz aktīvu jauniešu, izņemot Saulaini, Rundāles pusē ir tikai Svitenē. Ko darīt, lai viņi atgrieztos?– Ja man vaicā, kāpēc cilvēki aizbrauc, atbildu ar pretjautājumu – kāpēc lai viņi Svitenē dzīvotu, ja te nav, kur strādāt? Arī es tur nedzīvotu, ja man nebūtu zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar pirmo Latvijas neatkarības laiku, okupācijas 50 gadi neatgriezeniski mainīja nacionālo sastāvu. Tas kuģis peldēja citā virzienā. 1991. gadā atgūstot neatkarību, 2004. gadā atgriežoties Eiropā, mēs varējām būt tikai citiem astē ar savu ekonomisko atpalicību. Nācās sākt visu no jauna kailā laukā vai kūtsdrupās, bez naudas, bez ceļiem, kas ir lauku asinsrite. Uz Sviteni joprojām jābrauc pa briesmīgu valsts nozīmes ceļu. Ziemā vēl nekas, sniegs, sals, piebrauc bedrītes pilnas, arī sausā vasarā ir līdzīgi. Rudenī, pavasarī, siltā ziemā kā šogad brauktuve kļūst par bezceļu. Ražotājam tas ir «vāks», jo ir gan jāizaudzē, gan jāpārdod. Bez ceļa to nevar. Latvijas īstā seja nav dziedoša un ziedoša. Tā ir laukos. Lielākoties tukša, tumša, bēdīga, ar retām gaišām saliņām. Ja kādam ir paveicies un izdevies kaut ko atjaunot no ēkām, sākt ražošanu, noturēties un nenogrimt aizdevumu parādos, tad tādu nav daudz. Jūsu zemnieku saimniecība, ģimene atbalsta vietējo jauniešu aktivitātes. Ko dara jūsu bērni?– Cik varu, protams, atbalstu, bet man nav bijis mērķa ar to izcelties. Lielāko tiesu jaunieši visu izdara paši. Man ir skaidrs, ka nevar gaidīt, līdz kāds visu pienesīs klāt, katram ir jāpiedalās ar to, ko var. Meita koledžā apguva uzņēmējdarbību tūrismā, tagad to pašu neklātienē studē augstskolā «Turība» un meklē darbu Rīgā. Tas ir ļoti grūti, jo lielākoties visur prasa krievu valodas zināšanas. Latvijas valstī! Nu nezina šī paaudze krievu valodu, viņi izvēlējās mācīties citas svešvalodas. Dēls tehniskajā koledžā mācās par automehāniķi. Vai atgriezīsies laukos, saimniekos «Kažos»? Godīgi sakot, saviem bērniem to nenovēlu. Dārzeņu audzēšanas bizness nav viegls. Tos dubļus brist nav viegli. Pirmajos gados strādāju 17 stundas diennaktī.Kāda varētu būt Svitene pēc pieciem gadiem? – Pārāk liels optimists neesmu. Pagaidām neredzu, piemēram, kur no mūsu pagasta studēt aizgājušie varētu strādāt. Mani uztrauc nacionālais jautājums Svitenē un Latvijā. Ja mūsējie darba meklējumos aizbrauks, kas nāks vietā? Mums ir skaista daba, kultūras aktivitātes, mākslas un mūzikas skola, saieta nams. Līdzās neviena neapsaimniekotas daudzdzīvokļu mājas kā tāds grimstošs kuģis. Dažam mājoklī eiroremonts, citam jumts draud uzkrist uz galvas vai grīda iebrukt kanalizācijas pārplūdinātā pagrabā. Dzīvokļu īpašniekiem nav, ko ieguldīt, jo tie ir vai nu pensionāri, vai ģimenes ar bērniem, kas vēl jāskolo, jāatbalsta. Tieši pašlaik iedzīvotāji var piedalīties teritorijas plānojuma, attīstības projekta apspriešanā. Jūsu viedoklis? – Cik atceros no iepriekšējā plānošanas perioda, vēl pagasta laikos, manuprāt, tas ir tāds stagnātisks, ķeksīša pasākums. Kā varu šodien pateikt, ko darīšu pēc 12 gadiem? Zemnieku saimniecībai «Kaži» būtu svarīgi, lai uzņēmumam piegulošā teritorija arī turpmāk būtu izmantojama lauksaimnieciskai ražošanai, nevis tur, piemēram, ieplānotu atpūtas zonu vai mazstāvu apbūvi. Man jau tagad jāieliek projektā, kur pēc pieciem gadiem varbūt būvēšu ceļu uz saviem laukiem. Vai Latvijā kaut ko var plānot ilgtermiņā?Kā vērtējat Rundāles novada pašvaldības darbu?– Kopš izveidots Rundāles novads, Svitenē iedzīvotāju ērtību labā izdarīts tik daudz kā nekad agrāk. Projektu līdzekļu piesaistīšana devusi gājēju ietvi centrā, ap ciemata ēkām un individuālajām mājām asfalts, apgaismojums ierīkots, ir celiņš cauri parkam.Taču man kā satiksmes dalībniekam un lielās tehnikas izmantotājam ir arī iebildumi. Pirms autobusu pieturas ir nepārredzams līkums, gājēju pāreja varēja būt 50 metru tālāk. Starp brauktuvi un gājēju celiņu ir barjera. Gājēju drošībai labi, bet, ja būtu barga, sniegota ziema, kur sniegu liktu? Tādus projektus realizējot, pirms tam vajadzētu apspriesties ar vietējiem iedzīvotājiem. UZZIŅAISvitenes pagasta platība ir 58 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaita ziņā mazākais pagasts Rundāles novadā – 944 (2012. gada janvāris, Iedzīvotāju reģistra dati).Pagastā ir 19. gadsimtā celtā Svitenes muižas ēka, kurā atrodas Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība ar sākumskolas klasēm un Mūzikas un mākslas skola. Ir tautas nams, saieta nams, bibliotēka, doktorāts, pasta nodaļa, 17. gadsimtā celtā luterāņu baznīca. Svitenes nākotnes vīzija teritorijas attīstības projektā:Attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, amatniecība, tūrisms, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi.Īpašā loma reģionā, Latvijā, pasaulē kā izglītības, kultūras un sporta pirmā līmeņa centram ar Svitenes muižas kompleksu, parku, baznīcu.Uzlabojamie kritēriji: izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras, cilvēkresursu attīstība; ūdenssaimniecība, ceļu infrastruktūra, pakalpojumi, tūrisma infrastruktūra; tūrisma takas veidošana, celiņu izveide parkā. Avots: www.rundale.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauki ir Latvijas īstā seja

Kategorijas